Gulbenes novads ir viens no retajiem, ko 2021. gada administratīvi teritoriālā reforma neskāra. Arī vēl pirms šīs reformas – iepriekšējā reformā – robežas nemainījās, un rajons pārtapa par novadu.
Šis gads Gulbenes novadam sācies ar nesabalansētu pašvaldības budžetu un dome nospriedusi, ka laiks savai reformai, jāmaina pārvaldības robežas iekšēji.
Ir neapmierinātie un pašvaldība secina – trūkst kopīgas indentitātes.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis ("Latvijas Reģionu apvienība") saka: "No 2009. gada, kad izveidojām novadu, nav jau pilnībā izveidojusies tā kopienas sajūta, jo katrs pagasts tomēr dzīvo savā pasaulē. Rancēnieti nesatrauc tas, kas notiek Litenē vai Stāmerienā, vai Jaungulbenē un otrādi. Katrs jau tomēr dzīvo savā mikrokopienā."
Pagastos ir krasi atšķirīgs iedzīvotāju skaits, – Līgo pagastā dzīvo 358 cilvēki, bet Stradu pagastā – 1544.
Līdz šim katrā bija amata vieta savam pagasta pārvaldniekam, tiesa, dažos tā jau kādu laiku vakanta. Tagad pašvaldība plāno atstāt vietas četriem pagastu pārvaldniekiem. Rankas pagasta iedzīvotāji ar to nav apmierināti, savas bažas paužot vietējam laikrakstam, pašvaldībai, ministrijai, tiesībsargam un prezidentam adresētā vēstulē. Tas ir no novada centra Gulbenes attālākais pagasts, kam tuvāk ir, piemēram, Smiltene. Pēc reformas viņiem būtu jādala ar Tirzu, Druvienu un Lizumu.
"Nav diez ko labi. Jo lielāka teritorija, jo grūtāk līdzekļus sadalīt, budžetus," saka Daiga no novada.
"Lēmums ir pieņemts, bet skaidrības nav, jo publiska apspriešana nav bijusi. Mēs paši gribētu saprast, kā tas izskatīsies un kā tas ietekmēs," teic iedzīvotāja Rita.
"Ja atbrauc, piemēram, novada pašvaldības priekšsēdētājs Andis Caunītis ar savu komandu, tad parasti pirmais tāds ir: iedzīvotājiem ir jautājumi, bet viņam uzreiz ir gatava atbilde – naudas nav," vērtē Latvijas Televīzijas intervētais Artūrs.
Savukārt vēl kāds cits Gulbenes novada iedzīvotājs – Māris – par lēmumu spriež: "Mazāk varbūt vietējās ielas tīrīs vai kaut ko tādu. Bet kopumā tas jau neko neietekmēs. Visiem nauda maz, tad jau vienalga, no kurienes vada to naudu."
Apvienojot pagastu pārvaldes, te cer ietaupīt apmēram 200 tūkstošus eiro. Taču arī ar to budžeta salāpīšanai varētu nepietikt.
Naudas iztrūkumu vērtēs arī KNAB
Šīs pašvaldības maciņa caurumiem uzmanību pievērsušas tiesībsargājošās iestādes. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs noskaidrojis, ka, iespējams, nelikumīgi izlietots Gulbenes novada pašvaldības finansējums, pārbūvējot skolu par radošo iniciatīvu centru.
Kriminālprocess nodots prokuratūrai, lēšot, ka pašvaldība zaudējusi 16 tūkstošus eiro. Daudz lielākas summas – 363 tūkstošu eiro – izmaksu pašvaldībai apturējusi Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Lizumā pērn pabeigta piecus miljonus vērtā projektā celta ražošanas ēka, institūcijas šobrīd analizē, vai nav pārkāpti valsts atbalsta nosacījumi.
Gulbenes novada domes deputāts Intars Liepiņš ("Jaunā Vienotība") skaidro: "Vairāki lēmumi ir pieņemti ar ļoti pozitīvu skatījumu nākotnē. Bet patiesībā, kad paiet kāds laiks, parādās diezgan lieli mīnusi."
Opozīcija norāda, ka pašvaldībā ir vairāki apšaubāmi iepirkumi, bet tie tiek apspriesti domes sēžu slēgtajās daļās. Arī šonedēļ aiz slēgtām durvīm domes deputātu vairākums lēma neatzīt pašvaldību par cietušo KNAB uzsāktajā kriminālprocesā. Izmeklētāji rosinājuši kriminālvajāšanu uzsākt arī pret vienu pašvaldības amatpersonu.
