ĪSUMĀ:
- Pensionāriem Latgalē ir interese iegūt pilsoņu statusu, dažiem to veicinājusi ģeopolitiskā situācija.
- Lai iegūtu pilsonību, ir jāapliecina latviešu valodas prasmes, Satversmes, vēstures, kultūras un himnas zināšanas.
- Nereti valodas prasmes pārbaudes daļu nākas kārtot atkārtoti, pat vairākas reizes.
- Uzrunātie eksāmenu kārtotāji uzskata, ka valodas zināšanu prasības ir pārāk augstas.
- Latgalē pašvaldības nefinansē valodas kursus nepilsoņiem vai Krievijas pilsoņiem.
- Lai apmeklētu sagatavošanās kursus naturalizācijas eksāmenam, ir vajadzīgas priekšzināšanas.
- No šī gada Daugavpilī bezmaksas latviešu valodas kursi prioritāri tiek piedāvāti skolotājiem un bērnu vecākiem, nevis tiem, kas vēlas iegūt pilsonību.
Līdzās latviešu valodas pārbaudēm Krievijas pilsoņiem, kas agrāk bijuši Latvijas valstspiederīgie, valsts valodas zināšanas nākas pierādīt arī tiem cilvēkiem, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā. Pilsonības iegūšanai valodas zināšanām ir jābūt krietni augstākām nekā uzturēšanās atļauju saņemšanai, proti, B2 jeb vidējam līmenim. Pārbauda klausīšanās, lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas prasmes, un katrā prasmē jāsaņem divas trešdaļas no maksimālā punktu skaita.
Pilsonība nebija vajadzīga desmitiem gadu
Latgalē vienīgā vieta, kur iespējams kārtot naturalizācijas eksāmenu, ir Daugavpils.
Ierodoties uz eksāmena beigām, gaitenī visai satraukti savu kārtu gaidīja trīs cilvēki: Vjačeslavs no Rēzeknes puses un daugavpilietes Anita (vārds mainīts) un Valentīna.
Personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, naturalizācijas eksāmenā ir pieejami atvieglojumi – viņi ir atbrīvoti no latviešu valodas rakstīšanas prasmes pārbaudes, bet tiek pārbaudīta lasītprasme jeb teksta izpratne, cilvēkam atbildot uz jautājumiem par izlasīto tekstu, un klausīšanas un runas prasme, kur persona klausās jautājumus un sarunājas par sadzīviskām tēmām.
Lai arī pensionāriem noteikti atvieglojumi, vērojams milzu satraukums un pārliecība, ka eksāmens netiks nokārtots. Uzrunājot eksāmena kārtotājus latviski, atbildes izskanēja vien krievu valodā.
Valentīnai no Daugavpils jau otro reizi neizdevās nokārtot eksāmenu, taču mājup viņa nesteidzās, jo uztraucās par nākamajiem, kam eksāmens vēl tikai priekšā. Viņa ir pārliecināta, ka vīrietis no Rēzeknes nokārtos eksāmenu, jo, salīdzinot ar sevi, viņš diezgan labi runājot latviski.
Eksaminējamie pastāstīja, ka pārbaudei tiek formētas atsevišķas grupiņas, kurās cilvēku skaits mēdz būt visai mainīgs. Visbiežāk tie ir līdz desmit cilvēkiem. Grupas tiek formētas atkarībā no vecuma un tā, cik cilvēku ir pieteikušies kārtot eksāmenu konkrētajā nodaļā.
Uzrunātie pensionāri visai negribīgi sniedza komentārus. Nedaudz vairāk par sevi pastāstīja Anita. Sievietei šī bija jau trešā reize, kad tiek kārtots eksāmens. Viņai ir 70 gadi, no tiem 30 gadus viņa dzīvo Daugavpilī ar Krievijas pilsonību. Latvijā uzauguši Anitas bērni, kas beiguši augstskolas un ļoti labi runājot latviski, taču viņai šo gadu laikā tā arī nav izdevies iemācīties valsts valodu kaut pamata līmenī.
"Kāds šodien nav ieradies uz eksāmenu. Es arī šodien nemaz negribēju nākt, bet mani piespieda māsa, kura teica – ej, ej. Tas nebūtu arī solīdi, ka esmu pierakstīta, bet beigās neierodos. Esmu pārliecināta, ka es nenolikšu," pirms eksāmena stāstīja Anita.
Uz jautājumu, kāpēc šo gadu laikā sieviete nav ieguvusi Latvijas pilsonību, Anita atzina, ka pilsētā dzīve ir gana ērta gan bez valsts valodas zināšanām, gan bez Latvijas pilsonības. Taču nu ģeopolitiskās situācijas iespaidā sieviete ir spiesta sākt mācīties latviešu valodu.
"Man ir Krievijas pilsonība, negribētos to tā atstāt. Agrāk nemaz nebija tādas nepieciešamības pēc Latvijas pilsonības. Dzīvojām un dzīvojām. Izvērtās tāda politiskā situācija, ka esam spiesti iegūt pilsonību. Ja tā nebūtu, gan jau turpinātu dzīvot, kā dzīvojām. Daugavpilī ir absolūti krieviska vide. Nekur tā īsti pat pa ausu galam nedzirdēsi latviešu valodu. Šo gadu laikā pat nebija nepieciešamības to zināt un pielietot. Mēs varējām iet uz veikalu, citām iestādēm un komunicēt krieviski," pastāstīja Daugavpils iedzīvotāja.
Anitai šī jau ir trešā eksāmena kārtošanas reize, un viņa uzskata, ka naturalizācijas eksāmena prasības ir diezgan augstas. "Eksāmenā ir tā – ja kādu vārdu nezini vai pasaki nepareizi, kaut vai pasaki to nepareizā locījumā, uzreiz tu neesi derīgs," sacīja sieviete.
Pilsonības likumā noteiktās valodas prasmes pārbaudes uzdevumi ir veidoti ar mērķi pārliecināties, vai pilsonības pretendenta valodas prasme atbilst likuma prasībām. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Madara Puķe skaidroja, ka saskaņā ar likumu persona prot latviešu valodu, ja tā pilnībā saprot sadzīves un oficiāla rakstura informāciju, brīvi var stāstīt, sarunāties un atbildēt par sadzīves rakstura tēmām, var tekoši lasīt un saprast jebkuras sadzīves rakstura pamācības un citus sadzīviskus tematus, kā arī prot uzrakstīt rakstu darbu par komisijas uzdoto sadzīves tematu.
Iemācīties vēsturi ir vieglāk nekā valodu
Gan Anita, gan arī Valentīna uzsvēra, ka šādā vecumā ir ļoti grūti iemācīties pat dažus jaunus vārdus, nerunājot pat par valodu kopumā, jo atmiņa nav vairs tā labākā.
Jautājot Valentīnai, kas sagādā grūtības eksāmenu nenokārtot jau otro reizi, viņa bija visai izvairīga: "Nav liktenis lēmis šodien, nav… Nezinu, kāpēc nesanāca."
Blakus sēdošā Anita gan centās uzmundrināt Valentīnu, sakot, ka eksāmens rada milzīgu stresu, tādēļ neesot brīnums, ka valstī lielākā daļa nepilsoņu pārbaudi vairākkārtēji nenokārto. "Ir tik ārprātīgs stress, ka pēc eksāmena tu pat neatceries, ko tev tur jautāja. Bloķējas smadzenes un viss. Tas nav tikai mums. Esmu dzirdējusi, ka tā ir daudziem, un citi kārto pat pa padsmit reizēm" zināja stāstīt Anita.
Arī Valentīna piekrita Anitas teiktajam: "Citiem viegli teikt. Agrāk mēs to varējām kaut kā apiet, piemēram, darbā. To, ko darba vajadzībām bija nepieciešams zināt, to mēs zinājām. Bet tagad ir tādi laiki, man, piemēram, ir 66 gadi, atmiņa, loģiski, vairs nav tā."
Abas sievietes, neskatoties uz vājo atmiņu, atzina, ka zināšanu pārbaude šķiet daudz vieglāka, nekā veidot sarunu latviešu valodā un strādāt ar tekstu. Faktus un himnu var iemācīties no galvas, taču valodas lietojumam šāda "iekalšana galvā" nestrādā.
"Iemācīties vēsturi ir daudz vieglāk. Ļoti slikti, ka viņi nepielaiž pie vēstures, ja sākumā nav nokārtota valodas pārbaude, jo Latvijas himnu es zinu," sacīja Valentīna.
Naturalizācijas eksāmenā sākotnēji tiek pārbaudītas latviešu valodas prasmes. Ja tās ir atbilstošas, tālāk ir jāpārbauda valsts himnas teksta, Satversmes pamatnoteikumu, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas. Valsts himnas tekstu persona var atbildēt mutiski vai rakstiski, bet pārējās zināšanas tiek pārbaudītas testa veidā. Tests veidots tā, lai nepārsniegtu vispārizglītojošo skolu programmu ietvarus un būtu saprotams arī gados vecākiem cilvēkiem. Tajā ir desmit jautājumi par Latvijas vēsturi un kultūras pamatiem un astoņi jautājumi par Satversmi.
Lai zināšanu pārbaude tiktu veiksmīgi nokārtota, vēstures un kultūras daļā ir jāsaņem vismaz septiņi punkti no desmit, bet pamatjautājumu daļā par Satversmi pieci punkti no astoņiem un valsts himnas teksta zināšanās vismaz viens punkts.
Pašvaldības nefinansē kursus nepilsoņiem
Turpinot sarunu ar naturalizācijas eksāmena kārtotājām, sarunā iesaistījās arī sieviete, kas atnākusi līdzi Vjačeslavam, kurš nupat bija iegājis eksāmena pieņemšanas telpā. Viņa kā vēl vienu būtisku problēmu minēja to, ka krievvalodīgajiem Latgalē īsti netiekot piedāvāti valodas apgūšanas un praktizēšanas kursi.
"Ja pat piedāvā, tad viss ir tikai maksas un ir ļoti grūti pierakstīties. Daugavpilī un Rēzeknē nav šādu iespēju. Ja būtu, mēs ar lielāko prieku tās izmantotu. Ir Rīgā, bet kā lai izbraukā?" sacīja sieviete.
Patiesi – Daugavpils un Rēzeknes izglītības pārvaldēs portālam LSM.lv apstiprināja, ka pašvaldības nefinansē naturalizācijas eksāmena sagatavošanās kursus.
Daugavpilī valodas kursi nepilsoņiem vai Krievijas pilsoņiem šogad ir iespējami vienīgi par maksu, pastāstīja pašvaldības Izglītības pārvaldes Izglītības metodiķe pieaugušo izglītības jautājumos Ilze Onzule. Citus gadus pilsētā bija pieejami bezmaksas latviešu valodas kursi, kurus varēja apmeklēt arī nepilsoņi. "No 2012. gada Daugavpils pilsētas dome organizē latviešu valodas kursus, kur prioritāte vienmēr bijusi tiem cilvēkiem, kas vēlas iegūt Latvijas valsts pilsonību vai valodas kategoriju. Šogad šī prioritāte mainījās, jo nav noslēpums, ka no šī gada 1. septembra valstī mācību process pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības 1., 4. un 7. klasē tiks īstenots tikai latviešu valodā," skaidroja Onzule.
Proti, Daugavpils dome prioritāti dod iespēju vecākiem un skolotājiem apgūt latviešu valodu, lai ar 1. septembri bērniem gan skolās, gan mājās būtu atbalsts latviešu valodas apguvē.
"Es uzskatu, ka no 2012. gada desmit gadus šie cilvēki [nepilsoņi] vismaz divas reizes varēja mācīties latviešu valodu bez maksas. Līdz šim iespējas mācīties bija, taču šogad to vairs nav," norādīja Onzule.
Cik tad maksā latviešu valodas kursi? Piemēram, Latgales Mācību centrā 120 stundu programma A2 līmenim maksā 290 eiro. Naturalizācijas eksāmenam nepieciešamajam B2 līmenim cena ir identiska, bet par papildu samaksu ir iespēja apgūt lielāku stundu skaitu.
Konkrēti šajā mācību centrā netiek piedāvāti specializēti sagatavošanas kursi naturalizācijas eksāmenam, bet tās ir neformālās izglītības programmas, kur iespējams iegūt vēlamu valodu kategoriju, kas ir primāri svarīgi pilsonības iegūšanai.
Ir arī tādi mācību centri, kas piedāvā specifiskus sagatavošanās kursus naturalizācijas eksāmeniem, kuru programmā ir iekļauti visi naturalizācijas eksāmena pārbaudes elementi – Latvijas vēsture, himna, Satversme un valsts valodas pārbaudes pamatkurss.
Svarīgi piebilst – lai uzsāktu sagatavošanās kursus naturalizācijas eksāmenam, personai jau ir jābūt, vēlams, A1 vai A2 latviešu valodas līmenim. "Nav nozīmes mācīt cilvēkam latviešu valodu, ja viņš atnāk ar nulles līmeņa zināšanām un saka, ka vēlas iegūt pilsonību. Cilvēks līdz šim nav neko izdarījis, bet, lai iegūtu pilsonību, ir jābūt vismaz vidēja līmeņa zināšanām," skaidroja Onzule.
Pēc sarunas ar pensionāriem varēja noprast, ka valodas vai sagatavošanās kursus viņi nav apmeklējuši, jo ir neapmierināti ar piedāvājumiem, cenām un faktu, ka trūkst atbalsta nepilsoņiem valsts valodas apgūšanā.
Ar pamata frāzēm nepietiek
Pilsonības iegūšanā valodas zināšanas ir primārais nosacījums, un naturalizācijas eksāmenā tas tiešām tiek rūpīgi izvērtēts.
Pretēji cerētajam eksāmena kārtotājs Vjačeslavs, iznākot no kabineta, ar lielu nožēlu latviski pauda: "Braucam mājās." Vjačeslavam šī bijusi pirmā kārtošanas reize.
Vīrietis nu jau krieviski padalījās, kā viņam gājis: "Vajag labāk zināt latviešu valodu. Sanāk, ka šobrīd manas zināšanas nav pietiekamas. Eksāmens notika intervijas veidā. Ir tēma, un tev par to uzdod jautājumus. Diemžēl neieguvu pietiekamu punktu skaitu, jo ne uz visiem jautājumiem atbildēju gramatiski pareizi."
Vjačeslavs Latvijā dzīvo jau no septiņdesmitajiem gadiem. Latviešu valodu viņš saprot, spēj runāt, izmantojot pamata frāzes, taču dialogu veidot vēl nespēj.
PMLP pārstāve Madara Puķe skaidroja, ka runas prasme tiek vērtēta analītiski – kāds ir personas vārdu krājuma apjoms, gramatisko formu lietojums, valodas plūdums un izruna.
Par Vjačeslava neveiksmi pārsteigtas ir abas sievietes. "Ārprāts! Ko gan var gribēt, ja cilvēks zina valodu, bet tāpat nenoliek," sašutusi Valentīna.
Pēc eksāmena uzreiz tika paziņoti rezultāti, kā arī komisija norīkoja dienu eksāmena pārlikšanai. Nākamā kārtošanas reize Vjačeslavam tika pārcelta uz novembri.
Arī likums paredz, ka nākamo naturalizācijas eksāmenu ir iespējams kārtot ne ātrāk kā pēc trīs mēnešiem. Cilvēkam tiek doti trīs mēneši, lai uzlabotu valodas zināšanu līmeni.
Savukārt, ja cilvēks ir nokārtojis eksāmena valodas pārbaudes daļu, bet izkrīt vēsturē, tad eksāmens tiek piedāvāts ātrāk – pēc mēneša. Turklāt jāpārkārto ir tikai tā eksāmena daļa, kur netika iegūts nepieciešamais punktu skaits.
Neizdošanās ietekmē pašvērtējumu
Pēc Vjačeslava eksāmenu kārtoja Anita, kura pēc aptuveni desmit pavadītām minūtēm eksāmena telpā iznāca visai sarūgtināta.
"Es zināju, ka es nenolikšu, jo tomēr valoda ir labi jāpārvalda. Jautājumi bija diezgan vienkārši, vairāk par ikdienišķām lietām, sadzīvi. Man ir mazs vārdu krājums. Laikam nāksies dzīvot ar Krievijas pilsonību, pārdzīvoju par to ļoti, protams," pēc trešo reizi nenokārtota eksāmena atzina sieviete.
Vienlaikus ir pārdzīvojums ne tikai par nenokārtotu eksāmenu, bet arī par savu spēju nepietiekamību. "Man ir kauns. Patiesībā tas ļoti ietekmē pašvērtējumu, tas jūtami krīt. Skolas gados es vienmēr biju teicamniece, nekad nebija grūtību nokārtot kādu eksāmenu. Tagad es it kā lasu tekstu, piemēram, par mājdzīvniekiem. Lasu un it kā viss ir skaidri saprotams, bet, kā atbildēt, nezinu," stāstīja sieviete.
KONTEKSTS:
Latvijā pieaugusi interese par Latvijas pilsonības iegūšanu. Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ir pieaugusi interese par naturalizāciju tieši no Krievijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem.
Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt cilvēkus, kuri šeit nodzīvojuši vismaz piecus gadus, prot valsts valodu atbilstoši B2 līmenim, pārzina Satversmi, zina valsts himnu, vēsturi un kultūras pamatus. Tāpat jābūt legālam iztikas avotam un jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai.
