Par spīti studiju iespējām – Latvijā trūkst medmāsu. Kāpēc?

Vajadzīgo veselības speciālistu skaitu nosaka ministrija

To, cik liels būs veselības speciālistu, studentu un rezidentu skaits, nosaka Veselības ministrija (VM). Tikai pēc šī VM pasūtījuma tiek izsludinātas studiju vietas universitātēs.

Turklāt ārstu skaits Latvijā salīdzinājumā ar Eiropas Savienību (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīm uz iedzīvotāju skaitu mūsu valstī esot pietiekams. Tā paskaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) prorektors Andris Skride, kurš uzsvēra, ka Latvijā ārstu trūkums vairāk novērojams reģionos, jo daudzi labprātāk izvēlas galvaspilsētu. 

Turpretī māsu skaits Latvijā ir uz pusi mazāks nekā OECD valstīs; piemēram, ja OECD uz 1000 cilvēkiem vidēji ir 8–9 māsas, Latvijā tikai četras. Galvenokārt tas saistīts ar zemo darba apmaksu, kas samazina profesijas prestižu. 

Studiju iespējas ir, studētgribētāju – maz

Kā norādīja RSU prorektors, augstskola ir gatava apmācīt jaunos speciālistus, tostarp arī māsas, tomēr pieprasījums nenosedz piedāvājumu. 

Par akūto māsu trūkumu stāstīja Skride: "Šobrīd sanāk tā, ka ārsts bieži vien izdara arī māsas darbu, ja mēs runājam par slimību profilaksi, – tur mēs patiesībā ārkārtīgi īstenībā maz ieguldām. Mēs esam pēdējā vietā Eiropā un arī OECD valstīs neveselīgi nodzīvotajos dzīves gados. Vidēji Eiropas Savienībā cilvēks ar labu veselību bez invaliditātes, bez kādiem nopietniem traucējumiem dzīvo 62 gadus. Latvijā tie ir 52 gadi. Piemēram, Zviedrijā tie ir 72 gadi, mēs par 20 gadiem atpaliekam. Māsas viens no galvenajiem uzdevumiem būtu tad sekot līdzi šiem profilaktiskajiem izmeklējumiem. Tie ir dažādi audzēju skrīningi, dažādi arī kardiovaskulāro slimību skrīningi, respektīvi – infarkta, insulta riska noteikšana."

Tas nozīmē, ka māsu trūkuma dēļ izpaliek profilaktiskie pasākumi, cilvēki vairāk slimo, iegūst hroniskas slimības un zaudē darbspējas. 

Tātad – ja valsts paplašina nepieciešamo speciālistu pasūtījumu, tad pastāv iespēja vairāk sagatavot ārstniecības personālu, tomēr piedāvājumu aizpildīt nav iespējams, jo jaunieši vienkārši izvēlas labāk apmaksātas profesijas.

Trūkst ne tikai medicīnas māsu

Gan valsts, gan privātajā sektorā Latvijas Radio interesējās, ar kādu speciālistu trūkumu nākas saskarties un kā piesaistīt nepieciešamos profesionāļus. 

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas aprūpes direktore Inese Budzila atklāja, ka slimnīca topošās māsas jau studiju laikā pieņem darbā kā medicīnas asistentes: "Jau no pirmā kursa viņām ir iespēja sevi realizēt. Tātad, izejot visu šo ceļu, līdz viņas kļūst par māsām, un tad kaut kādā brīdī, kad studijas beidzas, viņas nāk strādāt pie mums. Austrumu slimnīcā ir tā, ka ik pa brīdim notiek tā kā visās ārstniecības iestādēs, jo neviens nevar saražot varbūt tik daudz tos speciālistus. Un katram ir sava iespēja – vai nu palikt Latvijā, vai doties kaut kur citur, bet tas trūkums ir. Viennozīmīgi tās ir māsas, varbūt arī tāds nedaudz mazāk kvalificētāks personāls, kas ir māsu palīgi, sanitāri, slimnieku kopēji. Arī ārstniecībā tāpat iezīmējas atsevišķas vakances, kur ir nepieciešami speciālisti."

Budzilas ieskatā šobrīd notiek tas pats, kas pirms pāris gadiem, kad mainījās māsu paaudze, – tagad jaunās māsas nespēj nosegt pieprasījumu, jo vidējais māsu vecums ir 50–52 gadi, daļa aiziet pensijā.

Runājot par privātajām ārstniecības iestādēm, medicīnas sabiedrības "ARS" dibinātājs Māris Andersons sacīja, ka jūtams reimatologu, endokrinologu, reanimatologu un anesteziologu trūkums, bet pieejami ir ķirurgi. 

"Mēs cenšamies piesaistīt speciālistus varbūt ar drusku labāku, ieinteresētāku menedžmentu, ka mēs vairāk cenšamies izpildīt katra speciālista vajadzības. Ieskaitot gan darba apstākļus, gan arī tehnoloģiju ziņā. Darba algas ziņā liela būtiska atšķirība vairs jau nav starp valsts sistēmu. Labi ārsti pelna labi – gan valsts, gan privātajā sistēmā," atzīmēja Andersons.

"ARS" dibinātājs norādīja, ka vairākos gadījumos pēc rezidentūras beigšanas ārstiem darba vietas netiek nodrošinātas, tāpat aktuāls jautājums ir par to, ka pietrūkst rezidentu vietu, lai sagatavotu nepieciešamos speciālistus.

RSU prorektors uzsvēra, ka regulāri tiekas ar universitāšu un reģionālo slimnīcu vadību, kur pēcāk jau norit sarunas ar VM, lai informētu to, par kādu speciālistu trūkumu ir runa. Pirmām kārtām vajadzīgi vispārīgie ķirurgi, anesteziologi, ģimenes ārsti, māsas, arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsti.