Arvien biežāk jaunieši pārdozē narkotikas
Jāņu nedēļā dažu dienu laikā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes uz Rīgas tirdzniecības centra "Origo" apkārtni brauca pie 16 jauniešiem, no kuriem liela daļa bija bezsamaņā. Daži pēc antidota ievadīšanas aizbēga, daļa smagā stāvoklī tika nogādāta slimnīcā. Ārsti pieļauj, ka vielas, ko jaunieši varētu būt lietojuši, ir nitazēnu grupas sintētiskie opioīdi.
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna skaidroja: "Tiem ir iedarbība ar ļoti lielu pārdozēšanas risku, tāpēc viņi ir ļoti bīstami. Pie tam – opioīdi ir ar ārkārtīgi lielu atkarību veidošanās potenciālu, ļoti ātri veidojas atkarība no šīm vielām."
Daudzie smagas pārdozēšanas gadījumi rosināja plašu sanāksmi VM telpās.
Tikmēr mediķi jau vismaz gadu iepriekš brīdinājuši un lūguši meklēt risinājumus, ziņojot, ka narkotiku lietošanai arvien agrīnākā vecumā pusaudžu vidū ir augoša tendence.
VM statistikas dati un tendences liecina, ka jauniešu skaits, kuri pamēģinājuši un regulāri lieto narkotikas, pieaug. Jebkuras narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15–16 gadus veci Latvijas skolēni. Vienlaikus speciālisti atzina, ka pieaug arī to jauniešu – narkotiku lietotāju – skaits, kuri nonāk slimnīcās pēc narkotiku lietošanas, turklāt daļa pārdozē narkotikas atkārtoti.
Skaitļi ir dramatiski – vismaz četri izsaukumi dienā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) saistīti ar narkotiku pārdozēšanu jauniešiem. Runa ir par pilnīgi visu Latvijas teritoriju, ne tikai Rīgas centru.
Narkotiku lietojošos bērnus "vieno vēlme piederēt kādai sabiedrības grupai"
Bērnu aizsardzības centrā norādīja – viņus visus vieno vēlme piederēt kādai sabiedrības grupai. Patiesībai neatbilst plaši kultivētais mīts, ka narkotikas lieto tikai bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.
Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska sacīja: "Nereti arī bērni, uz kuriem ir liktas ļoti lielas prasības, kuriem ir ļoti, ļoti piepildīts grafiks, kuriem ir, iespējams, arī elites skolās ļoti, ļoti smags tāds mācību process. Arī tur mums ir informācija, ka bērni sāk lietot, lai mazinātu stresu, lai spētu izturēt slodzi."
Valsts policijā tikmēr uzsvēra, ka lielāks risks ir bērniem, kas nonākuši institūcijās. Liela negatīva loma ir bērnunamiem līdzīgajai videi – proti, riski rodas, sakoncentrējot bērnus, kas izņemti no ģimenēm. Ir lielāka iespēja, ka grupā tiks pastrādāti noziegumi un bērni lietos apreibinošas vielas.
Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics pauda: "Pareizāk tomēr šos bērnus būtu izmitināt ārpus iestāžu pakalpojumos, ģimenēs. Tad šie riski, ka noziegums tiek plānots grupā vai to ir iespējams izdarīt grupā, vienkārši tiek minimizēti."
Ministrija: Jābūt vairākiem atšķirīgiem risinājumiem
Policija atzina, ka pilnīgi visus narkotiku piegādes ceļus tūlītēji aizvērt nav iespējams, tāpēc būtiskākais ir mazināt vēlmi lietot un iegādāties nāvējošās vielas.
VM uzsvēra – bērni, kas narkotiku dēļ nonākuši ārstniecības iestādēs ir dažādi, tāpēc arī risinājumiem jābūt atšķirīgiem.
"Kopīgais darbs, lai bērns nepazustu, bet lai arī būtu mums sistēmiski, valstiski skaidrs, kurš ir atbildīgs kurā mirklī par šo bērnu," atzīmēja VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Diskusijās izskanēja arī atziņas, ka daudzas ģimenes un tātad arī to bērni līdz piecu sešu gadu vecumam nav iestāžu redzeslokā. Iztrūkst prevencijas, nav palīdzības, ja kādā ģimenē, piemēram, ir vardarbība vai kādi citi negatīvi faktori, kas vēlāk bērnu var novest pie citas vides meklējumiem un tālāk līdz narkotiku lietošanai.
