Parasti vētras plosās rudenī un ziemā, vasarā tās ir retas un galvenokārt rodas zem negaisa mākoņiem. Pērkona negaisā vētra sākas strauji un ir īslaicīga, ilgstot vien dažas minūtes, nevis vairākas stundas no vietas kā ciklona gadījumā.
Stiprākā vasaras vētra kopš 1966. gada
Izvērtējot datus kopš 1966. gada, Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav atrodami citi gadījumi, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā būtu novērotas vētras spēka vēja brāzmas, ko izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi.
Līdz ar to 28.–29. jūlija ciklona "Kirsti" izraisītā vētra ir bijusi spēcīgākā Latvijā vasaras sezonā, secinājuši LVĢMC meteorologi.
Vētras stipruma vēja brāzmas 28. un 29. jūlijā novērotas Mērsragā, Daugavgrīvā, Rīgā, Bauskā, Jelgavā, Dobelē, Ventspilī un Liepājas piekrastē. Visstiprākās ziemeļu, ziemeļrietumu vēja brāzmas reģistrētas Rīgas centrā – 27,4 metri sekundē.
Savukārt visilgāk vētras stipruma brāzmas novērotas Daugavgrīvā – kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst. 23 līdz 29. jūlija plkst. 12. Šajā laika posmā arī pārējās stacijās vismaz divas stundas vēja brāzmas sasniegušas vētras spēku.
Reģionā starp Rīgu, Dobeli un Mērsragu LVĢMC nav meteoroloģisko novērojumu staciju vēja monitoringam.
Ņemot vērā ciklona trajektoriju un intensīvāko nokrišņu virzību, tieši šajā teritorijā bija iespējams visstiprākais vējš.
Pārspēts lietainākās dienas rekords
Aizvadītajā svētdienā un pirmdienā novērots arī līdz šim lielākais nokrišņu daudzums gan vidēji Latvijas teritorijā, gan atsevišķās novērojumu stacijās.
28. un 29. jūlija kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 65,3 milimetri jeb 86% no mēneša klimatiskās normas, par 20,1 milimetru pārspējot iepriekšējo lielāko divu dienu nokrišņu daudzumu, kas bija 45,2 milimetri 1993. gada 24. un 25. jūlijā.
29. jūlija nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 35,3 milimetri, un tā kļuvusi par lietaināko dienu valsts meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Iepriekšējais rekords bija 30,8 milimetri 2017. gada 18. septembrī.
Kalnciema novērojumu stacijā šajās divās dienās nokrišņu daudzums sasniedza 199,6 milimetrus, kas ir vislielākā divu diennakšu nokrišņu summa novērojumu vēsturē. Ekstremālas lietusgāzes, kuru kopējais divu dienu nokrišņu daudzums pārsniedza stacijas jūlija normu, novērotas arī citviet Latvijas vidienē – Rīgā, Jelgavā un Dobelē –, kur šīs bija divas mitrākās dienas novērojumu vēsturē.
Turklāt Kalnciemā 93% no ciklona atnestajiem nokrišņiem nolija 12 stundu laikā, sākot ar plkst. 19 svētdienas vakarā.
Šajā novērojumu stacijā reģistrēts arī lielākais vienas stundas nokrišņu daudzums – 26,9 milimetri vēlā 28. jūlija vakarā.
Kā ziņots, pēc vētras un stiprajām lietavām vairākās pašvaldībās turpinās cīņa ar vēja un lietus postījumiem.
KONTEKSTS:
Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.
Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
Oranžās pakāpes brīdinājums par plūdu risku Latvijas upēs pamatīgo lietavu dēļ ir samazināts līdz dzeltenās pakāpes brīdinājumam.
