Vecāku diena, kad ciemos brauca arī māsas, brāļi un otrās pusītes, Ādažos bija ļoti emocionāla. Puiši, kas līdz ar dienestu kļūst par vīriem, pagaidām ir prom no mājām tikai divas nedēļas.
Latvijas Televīzijas uzrunātie karavīri dienestam pieteicās brīvprātīgi, ne vecāku mudināti. Daudzi vecākus informējuši tikai pēc tam, kad pieteikums jau bija iesniegts.
Piemēram, kāda karavīra tēvs Dainis stāstīja: "Vienā dienā viņš nonāk no savas istabas un saka – man vajag pārbaudīt veselību. Es saku, kāpēc tev jāpārbauda veselība? Viņš saka – man jābrauc uz Rīgu. Es saku – kāpēc? Viņš teica – es pieteicos armijai! Man tik traki nebija. Sievai bija lielāks šoks. Nu, neko. Tā ir viņa izvēle."
Kad emocionālais atkalsatikšanās mirklis bija aiz muguras, ģimenes locekļi tika ielaisti kazarmās apskatīties, kā puiši dzīvo. Istabās karavīri ģimenei rādīja savu guļvietu, skapīšus, arī ekipējumu.
Kāda karavīra mamma Vita sacīja: "Kā jau mammai, pirmkārt, man ir satraukums. Otrkārt, patiess prieks redzēt, kā dēls burtiski pa šīm divām nedēļām ir kļuvis vīrišķīgāks, drosmīgāks, smaidīgāks, spēcīgāks. Tā ka rezultāts ir redzams jau pēc divām nedēļām. Patiess prieks!"
Drīzumā brīvprātīgie valsts aizsardzības dienesta karavīri sāks pamatapmācību kursu, rudenī viņi dos karavīra zvērestu.
