Vētras dēļ uz kādu laiku bez elektrības palika aptuveni 46 000 mājsaimniecību Latvijā. Daļa no bojājumiem bijuši lokāli, proti, mazāka infrastruktūra vai nu applūdusi, vai tai uzgāzušies zari. Taču vētras laikā bojāti arī daļa lielo augstsprieguma vadu.
"Tie koki atrodas līnijām diezgan tuvu. Ja tie gāžas, tad tās līnijas arī pārrauj. Un tā ir viena no lielajām problēmām, kas ir jāizvērtē, un tad arī jāpieņem lēmums. Jo ir iespējami risinājumi. Protams, ir jāvērtē dažādi aspekti, arī ietekme uz vidi kopumā," atzina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Augstsprieguma tīkla" valdes loceklis Imants Zviedris norādīja: "Ja mēs domājam par elektroapgādes drošumu, lai būtu visiem klientiem kvalitatīva elektroapgāde, protams, vienīgais variants, kā to uzlabot, ir paplašināt trases".
Savulaik pēc 2005. gada postošās vētras daļa augstsprieguma elektrolīniju toreiz arī tieši šādu iemeslu dēļ jau paplašinātas. Taču ne visas un, piemēram, šā gada vētrā koks uzgāzies elektrolīnijai Ķemeros, tādējādi ietekmējot elektroapgādi vairākiem tūkstošiem mājsaimniecību.
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
Oranžās pakāpes brīdinājums par plūdu risku Latvijas upēs pamatīgo lietavu dēļ ir samazināts līdz dzeltenās pakāpes brīdinājumam.
