Zemessargi brīvprātīgi pietiekušies palīdzēt
Jau pašā rīta agrumā Zemessardzes 1. Rīgas brigādes zemessargi tiekas Jūrmalā pie Dubultu stacijas, lai izrunātu šīs dienas darba plānu un sadalītu pienākumus. Piektdien paredzēts gan zāģēt un novākt lūzušos kokus, gan atbrīvot no ūdens applūdušās vietas.
Zemessardzes štāba virsniece, pulkvežleitnante Anita Pizele stāsta, ka darboties sākuši jau nedēļas sākumā, palīdzot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam atbrīvot ceļus no kokiem Dobelē un Jelgavā.
"Pārsvarā darbos tiek iesaistīti zemessargi, kas var novākt kritušos kokus no ceļiem. Tiek izmantota smagā tehnika šo koku transportēšanai uz pašvaldības norādītām vietām, un ir arī pieteicies pat viens veterāns, kas brīvprātīgi darbojas šo [vētras] seku likvidēšanā, un tiek izmantoti arī zāģēšanas pakalpojumi, ko zemessargi paši ir iemācījušies, un spēj šādus darbus veikt," stāsta Anita Pizele.
Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 17. kaujas atbalsta bataljona seržants Andruss uzsver, ka visi ir brīvprātīgi pieteikušies palīdzēt – starp zemessargiem ir gan sievietes, gan vīrieši.
Viņš norāda, ka darbs ir apjomīgs un ik dienu sanāk darboties aptuveni 9 stundas.
"Protams, primārais karavīra darbs ir valsts aizsardzība, bet sekundārais ir atbalsta sniegšana cilvēkiem. Ja cilvēks redz, ka karavīrs formastērpā viņu atbalsta, tad arī viņam tā uzticība visai organizācijai rodas lielāka. Vīriem nav nekas par grūtu – viņi dara un ar lielu entuziasmu izpilda visus viņam uzdotos uzdevumus," saka Andruss.
Pie darba ķeras arī Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri
Pašā rīt agrumā pie darbiem ķērušies arī Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kas Strēlnieku prospektā attīra parkus, ietves un ceļus no nolūzušajiem kokiem.
Sauszemes spēku koordinators Jūrmalā ir virsseržants Agris Vilnis, kura pienākums ir saskaņot un noorganizēt darbus starp karavīriem un Jūrmalas domi. Viņš stāsta, ka pieredze vētras seku novēršanā gūta jau no pērnā gada vētras un lielās krusas.
"Kā no plkst. 8.00 rītā tā līdz, var teikt, plkst. 8.00 vakarā notiek tā darbu sadalīšana, jo tie objekti parādās pēkšņi, iedzīvotāji noziņo domei, attiecīgi mēs reaģējam un braucam uz notikumu vietām un skatāmies, cik daudz varam palīdzēt, cik daudz varam atbalstīt civilos iedzīvotājus. Sākot no otrdienas, kad mēs esam uz to izsaukumu šeit, bija, var teikt, skats šausmīgs, bet, dienām ejot, skats ir sakārtotāks, izbraucamāks un vizuāli patīkamāks," stāsta Agris Vilnis.
Arī Sauszemes spēku 2. Mehanizētā kājnieku bataljona komandieris, kapteinis Jevgēnijs Berezins norāda, ka nav tāds grūts vai viegls darbs, ir vienkārši darbs, kas jāizdara līdz galam.
"Visi zāģu operatori ir sertificēti, ir izgājuši kursus, un līdz ar to tā bija prioritāte [piedalīties vētras seku novēršanā]. Paralēli mūsu ikdienai notiek Valsts aizsardzības dienesta apmācība, līdz ar to nācās arī instruktorus un kareivju sastāvu izvilkt no šī atbalsta un pieslēgt šeit – Jūrmalai," saka Jevgēnijs Berezins.
Vaivaros palīdz atsūknēt ūdeni
Vaivaros jau 14 stundas Jūras spēku karavīri palīdz iedzīvotājiem – sūknējot ūdeni ārā no applūdušajiem māju pagalmiem.
Jūras spēku bocmanis Roberts Skopinovs stāsta, ka "vairāk nekā 300 metri [šļūtene] iet uz jūru", jo "nav jēgas pumpēt šeit kaut kur – ūdens paliktu uz vietas".
Šļūtene no māju pagalmiem stiepjas daudzu metru garumā caur mežu līdz jūrai, kur ūdeni izpumpē.
Pēc pašvaldības lūguma Jūras spēku karavīri ieradušies Jūrmalā, lai aizvadītu ūdeni ārā no cilvēku māju pagalmiem. Patlaban viņi Jūrmalā strādā jau otro dienu pēc kārtas.
Skopinovs saka – grūtākais ir dabūt ūdeni no punkta A līdz punktam B, jo attālums ir ļoti liels, taču pati ūdens pumpēšana gan problēmas neradot.
"Mums paliek visu laiku [karavīri] šeit uz vietas – pumpē, kontrolē sūknīšus tāpēc, ka tur vajag degvielu pieliet, lai nebūtu pēc tam problēmu. Mums pašlaik [šeit ir] astoņi cilvēki, pa nakti šeit bija brigāde – trīs cilvēki," stāsta Skopinovs.
"Mums ir speciāli kombinezoni. [Dziļākajās vietās ūdens] bija ap 60–70 centimetriem. Cilvēki rādīja, ka viņiem mājās, pirmajos stāvos, ir ūdens. Ļoti patika, ka cilvēki atnāk, skatās, kā ūdens ārā iet no mājām, un viņi fotografē un zvana, piemēram, sievai, un saka: "Redzi, kā man te ūdens iet ārā!"," stāsta Skopinovs.
Jūrmalnieki pateicīgi karavīriem
Gan karavīri, gan zemessargi atzīst, ka šo pāris dienu laikā ir saņēmuši negaidīti lielu atbalstu un labus vārdus no jūrmalniekiem, kas nāk klāt un pateicas par smago darbu, piedāvā savu palīdzību un pat cienā ar kafiju, picu un citiem gardumiem.
Vaivaros sastaptais Niklāvs – viens no iedzīvotājiem, kuram karavīri palīdzējuši –, sarunā ar Latvijas Radio vairākkārt pasakās Jūras spēkiem un atzīst – ja ne viņi, tad ne tikai pagalms, bet arī māja būtu applūdusi.
"Mums burtiski ūdens līmenis jau bija pāri durvju slieksnim, garāža jau bija applūdusi, kad viņi atbrauca un reāli mūs izglāba no pilnīga posta. Viņi ir strādājuši visu vakaru, pēcpusdienu, visu nakti. Mēs turējāmies, mēs uztaisījām barikādes, par laimi, sagaidījām, un tad, kad sagaidījām, tad ļoti, ļoti operatīvi viņi visu izdarīja. Kā nodokļu maksātājam ir milzīgs prieks, ka Latvijas valsts tiešām šajā gadījumā palīdzēja," saka Niklavs.
Starp karavīriem un zemessargiem, kas palīdz novērst vētras postījumus, ir arī jūrmalnieki, kuri atzīst, ka šis posts skar viņus personīgi, un tas vēl vairāk motivē palīdzēt.
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.
Oranžās pakāpes brīdinājums par plūdu risku Latvijas upēs pamatīgo lietavu dēļ ir samazināts līdz dzeltenās pakāpes brīdinājumam.
