ĪSUMĀ:
- Latvijas–Baltkrievijas robežas žogs ir pabeigts 145 km garumā, tas palīdz savlaicīgi reaģēt uz pārkāpumiem.
- Mēģinājumu skaits pieaug, īpaši jūlijā, bet migranti Latviju uzskata par tranzītvalsti.
- Pieļauj, ka Krievija un Baltkrievija apzināti mazinājusi spiedienu uz Polijas robežu.
- Palīgā Latvijas robežsardzei ir ieradušies 11 Igaunijas policisti, infrastruktūras uzlabošana turpinās.
Žogs uz robežas pilda savu funkciju
Valsts robežsardze pirms pāris dienām novērsa 81 cilvēka mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Tas ir viens no lielākajiem mēģinājumiem vienā diennaktī šī gada laikā. Žogs ir palīdzējis atvairīt nelegālu iekļūšanu mūsu valstī, apliecina robežsardze. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) sola robežas stiprināšanas un infrastruktūras uzlabošanas darbus pilnībā pabeigt nākamgad.
173 kilometri – tik gara robeža stiepjas starp Latviju un Baltkrieviju. 145 kilometri no tās jau no Latvijas puses norobežoti ar žogu, un tas pilda savu funkciju, apliecināja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Raimonds Kublickis.
"Viennozīmīgi palīdz! Pat pēdējie gadījumi, kad atturēšana bija veikta pirmajā līnijā, kad personas bija pie žoga, bet nevarēja šķērsot robežu, viņi vai nu gribēja žogu griezt, vai bojāt, vai tikt pāri.
Pateicoties žogam, robežsargi varēja savlaicīgi reaģēt. Mums bija divas lielas grupas, pāri par 30 cilvēkiem," stāstīja Raimonds Kublickis.
"Arī tajā dienā, kad bija 81 cilvēks, bija viena grupa konstatēta ap 30 cilvēkiem pie žoga. Personas tika brīdinātas par robežšķērsošanas aizliegumu, un tās atgriezās no žoga atpakaļ valsts iekšienē Baltkrievijā," sacīja robežsardzes pārstāvis.
Latviju par galamērķi neuzskata
Šādu mēģinājumu skaits aug, "kopsummā jūlijā bija 1045, bet jūnijā – 432", atklāja Raimonds Kublickis.
Šogad fiksēti arī 16 mēģinājumi nelegāli izvest migrantus no pierobežas, un puse no šiem gadījumiem atklāta tieši jūlijā.
"Lielākā daļa no tiem ir Latvijas pilsoņi vai Latvijas valsts piederīgie, bet jūlijā otrajā vietā tie ir Ukrainas pilsoņi – četras personas, kā arī no Moldovas un Gruzijas," pastāstīja Kublickis.
No Baltkrievijas puses nākušie cilvēki Latviju par savu galamērķi neuzskata, to plānos nokļūt tālāk Eiropā, piemēram, Vācijā. Šiem mērķiem tiek meklēti visdažādākie ceļi gan caur Latviju, gan Lietuvu, gan caur Poliju.
Spiediens uz Polijas robežu mazinās
Baltkrievu žurnāliste Ksenija Goluboviča uzskata, ka, visticamāk, šo situāciju kontrolē Krievija.
"Ja raugās uz pēdējiem notikumiem, kad notikušas pārrunas ar Ķīnu, lielākā daļa Ķīnas preču iet tranzītā uz Eiropu caur Polijas robežu, tāpēc, iespējams, Ķīna ir kaut kādā veidā piedraudējusi Krievijai un Baltkrievijai, lai tās mazina spriedzi uz Polijas robežas. Attiecīgi lielākā daļa migrantu mēģina pariet robežu caur Lietuvu un Latviju," sprieda Goluboviča.
Otrs moments ir virzība Polijas sarunās ar Baltkrieviju politieslodzīto sakarā. Nav izslēgts, ka arī tas ietekmēja to, ka migrantu spiediens uz Polijas robežu ir mazinājies, savu versiju izklāstīja Ksenija Goluboviča.
"Ir tāda sajūta, ka viņiem šobrīd ir būtiski neeskalēt situāciju tieši uz Polijas robežas, tāpēc ir palielinājusies migrantu plūsma uz citu valstu robežām. Bet tās ir tikai hipotēzes, jo pateikt tieši, kā tas notiek, nav iespējams. Kaut kur tas ir vienkārši nekontrolētais cilvēciskais faktors, nevis speciāli radīts kādos momentos," sacīja Ksenija Goluboviča.
Talkā nāk igauņu policisti
Pārsvarā cilvēki no Baltkrievijas puses robežu mēģina šķērsot Krāslavas un Augšdaugavas novados. Un to skaits, kā liecina statistika, pēdējā laikā aug.
Tāpēc kopš pirmdienas Latvijas robežsardzes stiprināšanai talkā nākuši 11 policisti no Igaunijas. Kaimiņvalsts misija turpināsies divas nedēļas, pastāstīja robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Raimonds Kublickis.
"Tas atbalsts, ko mēs šobrīd skaitliski esam pieprasījuši, ir objektīvs esošajai situācijai.
Pieļauju, ka, situācijai attīstoties vai eskalējoties, atbalsta sniedzēju skaits var pieaugt.
Plānota arī Lietuvas kolēģu iesaistīšana atbalsta sniegšanā uz valsts robežas ar Baltkrieviju, un provizoriski turpināsies uz nenoteiktu laiku," atklāja Kublickis.
Latvijas robežsargiem tā nav pirmā pieredze kopējam darbam ar Baltijas kolēģiem, pērn rudenī mēneša garumā Lietuvas un Igaunijas robežsargi jau palīdzēja stiprināt drošību Latgalē uz robežas ar Baltkrieviju.
Tikmēr robežsardze gaida arī robežas ar Baltkrieviju stiprināšanas citus darbus, ar žoga izbūvi vēl nekas nav beidzies.
"Gaidām, kad infrastruktūra tiks izbūvēta un visi tehnoloģiskie risinājumi," atzina Kublickis.
Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga un infrastruktūras izbūves kopējās būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir mērāmas 125,35 miljonu eiro apmērā, tai skaitā 3,6 miljoni eiro ir Eiropas Savienības fondu finansējums sakaru torņu un pievadceļu izbūvei.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Latvija 2022. gadā sāka būvēt žogu uz austrumu robežas, lai nodrošinātu drošību un kontrolētu pārkāpumus uz robežas.
Baltkrievijas robežas izbūves izmaksas ir 125 miljoni eiro, bet Krievijas robežas – 146 miljoni eiro.
Latvijas–Krievijas robežjoslas infrastruktūru paredzēts izbūvēt agrāk, nekā paredzēts iepriekš, – 2025. gadā. Optiskā kabeļa ievilkšanu un kameru uzstādīšanu gar žogu plānots paveikt līdz 2026. gada beigām.
