Atšķirīgos laikos, bet pirmdienas rītā visā Latvijā skolēni kopā ar pedagogiem un vecākiem pulcējās izglītības iestādēs, lai svinīgi atzīmētu jaunā mācību gada sākumu. Pirmdien skolās izteikti jūtama pacilāta gaisotne, visapkārt redzami svinīgi saģērbušies skolēni, ar ziediem rokās, smaidīgi un cerību pilni, uzsākot jauno mācību gadu.
2024./2025. mācību gadā vispārējās izglītības posmā no 1. līdz 12. klasei Latvijā kopumā reģistrēti 224 322 skolēni, savukārt 20 657 uzsāks mācības 1. klasē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati. Vispārējās izglītības posmā šajā mācību gadā iesaistītas 75 privātās izglītības un 481 pašvaldības izglītības iestāde, kurās kopumā darbojas 25 879 pedagogi. Tikmēr profesionālo izglītību šajā mācību gadā apgūs aptuveni 28 000 izglītojamo, no kuriem aptuveni 10 000 mācības uzsāks 1. kursā.
Prezidents: Jebkurā vecumā zināšanas mūs ved tuvāk pārticībai un patiesai pārliecībai par sevi
Arī augstākās valsts amatpersonas veltījušas apsveikumus gan skolēniem, gan skolotājiem, uzsākot vai turpinot izglītības ceļu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja: "Kāpēc mēs mācāmies, apgūstam jaunas zināšanas un prasmes? Kas liek gribēt gūt sekmes mācībās, sasniegt izcilību studijās un pētniecībā? Mēs mācāmies un studējam labākas un interesantākas mūsu pašu dzīves dēļ. Un labākas Latvijas un pasaules dēļ. Jebkurā vecumā ar iegūtajām zināšanām un prasmēm mēs pasauli varam padarīt labāku. Jebkurā vecumā zināšanas mūs ved tuvāk pārticībai un patiesai pārliecībai par sevi."
Premjere Evika Siliņa atzīmēja: "Skolēniem un studentiem novēlu nostiprināt sevī patiesas vērtības un attīstīt talantus un prasmes, ko likt lietā savas nākotnes un Latvijas labā. Lai šis mācību gads atnes jaunus piedzīvojumus, kas pilnveido personību, un draudzības, kas ilgst visu mūžu. Vecākiem novēlu veicināt bērnu pārliecību par saviem spēkiem, sniedzot gan emocionālu, gan praktisku atbalstu, kad tas ir vajadzīgs."
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") pedagogiem jaunajā mācību gadā vēlēja labu sapratni ar skolēniem un audzēkņu vecākiem. "Jums ir iespēja iedot labāko mūsu skolēniem, labāko, lai Latvija augtu un attīstītos. Lai mums šis gads ir izdevies, jaunu zināšanu bagāts un lai jūs vienmēr jūtat savu spēku darbā ar skolēniem," atzīmēja ministre.
Mācību gada ieskandināšanas pasākumos svinīga un pacilāta gaisotne
Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā, piemēram, pulksten 10.00 noritēja pasākums "Vienoti izaugsmē un izcilībā", kurā ar dažādiem priekšnesumiem uzstājās gan skolēni, gan bērnu vecāki, gan arī, protams, skolas direktors Romans Alijevs atklāja šo mācību gadu ar uzrunu, norādot, ka pirmdien skolā valda svētku sajūta, kas mijas ar gandarījumu par paveikto un to, ka skola turpina attīstīties un mainīties.
Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas 12. klases skolēni Ksenija un Gerhards Kristiāns norādīja, ka šis mācību gads visnotaļ būs citādāks, jo jāgatavojas eksāmeniem un jānoslēdz skolas gaitas. Par savu tālāko ceļu pēc skolas absolvēšanas abi vēl nav līdz galam izlēmuši – Ksenija norādīja, ka noteikti turpinās mācīties kādā no Latvijas augstskolām, taču Gerhards Kristiāns minēja iespēju uzsākt mācības ārzemēs.
Lai gan daudzās Latvijas skolās nākas sastapties ar pedagogu trūkumu, tomēr Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors uzsvēra, ka ģimnāzijai ir izdevies nokomplektēt visiem mācību priekšmetiem skolotājus, tiesa, Alijevs gan atzina, ka daudzi skolotāji ir pārslogoti, it sevišķi tie, kas māca svešvalodas, kā, piemēram, franču un vācu valodu. Taču lielākie izaicinājumi, ar ko skola sastapsies šogad, esot darbā ar izcilību un arī ar skolēniem, kuriem ir grūtības uzsākt mācības 1. klasē, jo vairums šo skolēnu ģimenēs tiek lietota nevis latviešu valoda, bet kāda cita valoda. Tiesa, jau ilgus gadus, kā norādīja direktors, sākoties 7. klasei, skolēniem mācības ir bijušas latviešu valodā.
Sākoties jaunajam 2024./2025. mācību gadam, visās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo un profesionālo vidējo izglītību, tiek sākta valsts aizsardzības mācības īstenošana. Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas direktors uzsvēra, ka skola ir gatava uzsākt šo mācību priekšmetu, piebilstot, ka jau pavasarī ir bijušas pārrunas ar Aizsardzības ministriju, tāpat notikušas tikšanās un sarunas ar instruktoriem, kas skolēnus apmācīs, tāpēc jūtas gatavi ieviest jauno priekšmetu un tic, ka ar to aizķeršanās nebūs.
Starp izaicinājumiem šogad – skolu reorganizācija un skolotāju trūkums
Tikmēr Rīgas Ukraiņu vidusskolā mācības pirmdien uzsāka 365 skolēni, un 50 no tiem mācās arī attālināti. Šajā skolā Zinību dienā bērni stājās līnijā ar baloniem un ziediem, saposti svētku drēbēs un tostarp arī ukraiņu tradicionālajos kreklos – višivankās. Šeit zinību dienas svētki atšķiras ar to, ka, atklājot mācību gadu, izskanēja gan Latvijas, gan Ukrainas himna.
Rīgas Ukraiņu vidusskolā bez direktores un Ukrainas vēstnieka Anatolija Kucevola uzrunu teica arī Valsts prezidents. Rinkēvičs vēlēja skolēniem labas sekmes un arī pateicās skolotājiem par darbu šajā skolā, jo vēl bez dažādām izglītības reformām šeit arī īpaši liels darbs jāiegulda, mācot bērnus, kas Latvija raduši patvērumu no kara Ukrainā.
Savukārt Rīgas Ukraiņu vidusskolas 11. klases skolnieces Žaklīna un Angelīna, kuras jau kādu laiku mācās šajā skolā, stāstīja, ka pēdējie gadi kopš kara sākuma, ienākot skolā arī patvēruma meklētāju bērniem no Ukrainas, skolēniem likuši tiešā veidā pārdomāt un arī ikdienā praktizēt solidaritātes jēdzienu. Tāpat skolnieces priecājas par iespēju ikdienā vairāk sarunāties arī ukraiņu valodā.
Rīgas Ukraiņu vidusskolā mācību gada sākumā ir skolotāju trūkums, kopumā ir 8 brīvas vakances – ķīmijas, spāņu un franču valodas, latviešu valodas skolotājiem. Tāpat skolā matemātikas un datorikas skolotāji ir pensijas vecumā un kuru katru brīdi var aiziet, ilgstoši nav arī mājturības skolotāja. Tāpēc direktores vietnieks izglītības jomā Romāns Tillers aicināja jaunos speciālistus pieteikties, jo, viņaprāt, tas nav atalgojuma jautājums, bet gan pedagoģijas studenti nevēlas strādāt tieši skolās, jo darbs ar bērniem un jauniešiem ir izaicinošs. Savukārt pieprasījums pēc šīs skolas kopumā ir liels – kopš Krievijas kara pret Ukrainu sākuma skolā interesējušies ap 2000 ukraiņu bērnu vecāku, bet skolai nav tādas kapacitātes, un jaunas filiāles atvērt nevar arī skolotāju trūkuma dēļ.
Savukārt cits izaicinājums vairākām skolām šajā mācību gadā būs skolu tīkla sakārtošana. Piemēram, reorganizācija skārusi arī bijušo Rīgas 93. vidusskolu un Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskolu, kas apvienotas vienā – Rīgas Dārzciema vidusskolā.
Rīgas Dārzciema vidusskolas direktore Gunita Kļaviņa sacīja: "Mēs paplašināmies, jo finansējums ar nākamo mācību gadu sekos izglītības programmai. Ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Izaicinājums ir arī tas, ka mums ir jauna ēka. Vietalvas ielā 15 ir viena ēka, un Sesku ielā 72 ir otra ēka. Tā kā izglītības process tiks organizēts starp šīm divām ēkām. [Ēkas] Nav tik tuvu. Tas ir izaicinājums."
Rīgas Dārzciema vidusskolā izlīmētie plakāti atgādina – runāsim latviski. Šī iepriekš bija mazākumtautību skola, kur otro gadu turpinās pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, kas jaunizveidotās skolas vadībai būs tagad jāpārņem. Rīgas Dārzciema vidusskolas 1.e klases audzinātāja Anna Hlusova pauda: "Jo pirmklasniekiem tas ir liels izaicinājums – iemācīties latviešu valodu, bet pārsvarā ir labi. Man arī pirmklasnieki mācījās sagatavošanas grupiņā. Tā kā pārsvarā es viņus visus jau zinu. Un viņi mani zina."
Rēzeknē poļu skolā - trīs 1.klases, Makašānos – tikai divi pirmklasnieki
Rēzeknē lielākajā poļu skolā valstī pirmklasnieki šogad mācīsies trīs paralēlklasēs. Tikmēr 10 kilometrus tālāk no pilsētas centra Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu pamatskolā tikai divi pirmklasnieki.
Vecāki un skolotāji novērojuši: lauku bērni aizvien biežāk dodas uz pilsētu, bet ir arī pilsētnieki, kas mācās laukos.
Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijā šogad pirmajā klasē mācīties sāk 66 skolēni. 1. b klases audzinātāja Valda Selicka atzina, ka "pirmajā klasē visi grib dzirdēt, ka visiem viss izdosies, ka mums visiem viss būs jauki. Visi būs draudzīgi, un visi viens otram palīdzēs."
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad ģimnāzijā trīs paralēlklases ar pirmklasniekiem. Skolotāja Valda stāstīja, ka ir gan vietējie pilsētnieki, gan lauku bērni. Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijā kopumā šogad mācīsies vairāk nekā 620 skolēnu. Visi vēl nav saskaitīti, tāpēc precīzu skaitli direktore Olga Burova nevarēja nosaukt, taču lēsa – tas ir vairāk nekā poļu skolās Rīgā vai Daugavpilī.
Direktore stāstīja, ka skolā mācās bērni, kuru vecāki vai vecvecāki pārzina poļu valodu vai vēlas līdz ar bērniem to apgūt, mazākumtautību bagātajā Latgalē tādas ģimenes nav nekas neparasts.
Lūcijas Rancanes Makašānu Amatu pamatskolā otrklasnieki mācīsies apvienotajā klasē ar pirmklasniekiem. Kopumā šeit mācību gadu uzsākuši 52 skolēni, apvienotas ir arī citas klases. Šeit sastaptie vecāki par to nesūdzas.
"Mana meita pēc bērnudārza ļoti slikti runāja latviešu valodā. Un viņa ne tikai slikti runāja, viņa bija pret latviešu valodu. Tāpēc bērnudārzā bija daudz bērnu un nezinu, varbūt audzinātāja darīja ko nedraudzīgu pret bērniem," stāstīja skolnieces mamma Anna Lipunova.
Bet lauku skolā meita apguvusi latviešu valodu, iemīļojusi skolotājus.
No pilsētas skolām uz šo lauku skolu šajā mācību gadā pārgājuši arī divi devītklasnieki, norādīja Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu pamatskola direktore Gundega Rancāne.
"Baidās par to, ka nespēs apgūt vielu un sagatavoties eksāmeniem, tāpēc meklē tādu skolu, kurā ir pieeja, iespējams, vairāk individuāla," skaidroja direktore.
Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu pamatskolai šis bijis reorganizācijas un akreditācijas. No šī septembra šeit vairs nemācās vidusskolēni. Direktore atzina – priekšā jaunas iespējas interešu un neformālajā izglītībā.
