«Gods kalpot Rīgai» un ZZS ar mēra kandidātu Burovu cer Rīgā iegūt ap 10% balsu

Par sadarbību vienojās jau pirms gada

Pašvaldību vēlēšanas notiks nākamā gada jūnijā – pēc deviņiem mēnešiem, bet faktiski jau patlaban Rīgas mēra kandidāti zināmi gandrīz visiem politiskajiem spēkiem, kas pārstāvēti domē jau pašlaik vai cer tajā iekļūt.

Savu interesi atgriezties Rīgas domē jau pērn neslēpa pašvaldībā pieredzējušais partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) vadītājs Oļegs Burovs.

Jau pērn lemts, ka jāsadarbojas ar Zaļo un Zemnieku savienību. Šī apvienība Rīgas domē nav bijusi pārstāvēta.

"Mēs zinām, ka "Gods kalpot Rīgai" ir saimnieki savā mājā, savā pilsētā un mēs kā apvienība, kas pārstāvēta daudzās pašvaldībās, arī varam dot ieguldījumu Rīgai," sadarbību pamatoja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Savukārt Burovs sprieda, ka

"esam saimnieciski cilvēki, kas zina katru stūri un katru bedri. Ja var aizlāpīt šīs bedres, lai šis jaunais asfalts stāv arī pēc vēlēšanām".

"Es arī esmu ļoti gandarīts īstenībā, ka mēs sadarbosimies un iesim kopā ar ZZS. Es domāju, ka personīgi mēs jau esam politikā diezgan sen, un šobrīd mēs vienojamies kā politisks spēks strādāt kopā. Tādēļ man šķiet, ka tas ir dabisks un racionāls process šajā periodā, kad vajag politiskos spēkus. Līdzīgus politiskos spēkus," sprieda Rīgas domes deputāts Juris Radzevičs (GKR).

Ja Burovu ievēlēs Rīgas domē un viņš noliks Saeimas mandātu, koalīcija zaudēs vēl vienu balsi no pašreizējām 52 (50 koalīcijas frakciju deputāti un divi neatkarīgie deputāti – Burovs un Igors Rajevs).

Bet politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore, programmu vadītāja Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio pauda, ka koalīcija ar to noteikti rēķinās, jo tā jau pašlaik spēj strādāt ar minimālu balsu pārsvaru, acīmredzot pateicoties stingrai iekšējai disciplīnai. Viņasprāt, arī vēl vienas balss zaudēšana "nebūs koalīcijas gals".

Cer iegūt 10% Rīgas vēlētāju balsu

Rīgā ārkārtas vēlēšanās pirms četriem gadiem GKR guva 7,7% vēlētāju balsu, bet ZZS - ap 4%.

Burovs prognozēja, ka nākamgad atbalsts varētu būt ap 10%.

Par saraksta līderi izraudzīts pašreizējais Saeimas deputāts Oļegs Burovs, bet par pārējiem saraksta kandidātiem vēl lems.

Burovs pieļāva, ka sarakstā varētu būt arī cilvēki, kuri pašlaik nepārstāv nevienu no abām partijām.

"Mēs neesam runājuši valdes līmenī. Arī ZZS veidojošās partijas nav runājušas par konkrētiem cilvēkiem. Tagad sāksies šis process.

Es teiktu, vistuvākajā laikā - šoruden, es teiktu, mums saraksta līderi būs zināmi. Es pašvaldību vēlēšanās nestartēšu," atklāja Krauze.

Jau iepriekš izskanējis, ka viens no saraksta līderiem būs bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs. Krauze apstiprināja, ka Belēvičs ir uzrakstījis iesniegumu, lai iestātos ZZS, un par viņa uzņemšanu lemšot tuvākajā laikā.

"Gods kalpot Rīgai" pēc ilgāka laika domes opozīcijā pēdējo gadu iekļāvusies Rīgas domes koalīcijas darbā, taču norāda – problēmu netrūkst.

Negaidot vēlēšanas, jārod risinājumi sociālajām problēmām, norādīja Rīgas domes frakcijas vadītājs Juris Radzevičs.

"Jebkurās ekonomiskās grūtībās cieš cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Mēs to nevaram ignorēt, ka uz ilgstošu sociālo aprūpi ir vairāk nekā 800 cilvēku rindā, kas pieaug dramatiski – šogad pusgada laikā 2,5 reizes vairāk nekā visā pagājušajā gadā kopā," klāstīja Radzevičs.

Konkurentu netrūks

Cīņā par Rīgas domes atslēgām konkurences netrūks. Rīgas domes vadībā cer atgriezties arī partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers.

Viņa ambīcijas nav slēptas arī sociālo tīklu kontos, kur izcelts jautājums: "Kurš būs nākamais Rīgas mērs - Šlesers vai Ķirsis."

Tieši pašreizējais mērs, "Jaunās Vienotības" saraksta līderis Vilnis Ķirsis, cer nepieļaut Šlesera nonākšanu pie varas. Viņš jau atklājis, ka runā par kopīgu startu ar apvienību "Kods Rīgai" un kustību "Par". Pieļauj sadarbību arī ar "Progresīvajiem", kuri pēc mēra Mārtiņa Staķa atkāpšanās nonāca domes opozīcijā.

Atsevišķi startēt gatavojas vairākas partijas. "Stabilitātei" koncentrēšot spēkus iekļūšanai Rīgas domē, mēra kandidāts varētu būt partijas līderis Aleksejs Rosļikovs.

Savukārt partijā "Saskaņa", kura pēdējos gadus pavada Rīgas domes opozīcijā, saraksta līderis varētu būt partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs.

Atsevišķi startēšot Nacionālā apvienība ar saraksta līderi, tagadējo vicemēru Edvardu Ratnieku, kā arī Saeimā pārstāvētais "Apvienotais saraksts" un Rīgas domē pārstāvētā "Latvijas attīstībai".

Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore, programmu vadītāja Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio arī vērtēja, ka pēc tam, kad "Saskaņa" zaudēja varu Rīgā, konkurence ir liela, un arī nacionālā līmeņa partiju interese par iespēju iekļūt Rīgas domē pieaugusi.

Iepriekš šīm partijām nebija ļoti aktuāla cīņa par Rīgu, jo bija skaidrs, ka pie varas tās netiks, bet šobrīd situācija ir mainījusies, un visiem lielajiem politiskajiem spēkiem Rīga ir arī reputācijas jautājums - vai var pārliecināt vēlētājus arī galvaspilsētā, norādīja politoloģe.

Tāpēc ZZS, kuru elektorāts pārsvarā ir reģionos, tomēr ir būtiski parādīt, ka viņi var būt arī Rīgas domē, līdz ar to apvienībai ar GKR varbūt ir lielāka cerība iekļūt domē, norādīja politoloģe.   

ZZS un GKR ar "sarkano līniju" vilkšanu neaizraujas

Uz jautājumu, ar ko ievēlēšanas gadījumā varētu sadarboties un ar ko nē, ZZS un "Gods kalpot Rīgai" pārstāvji ar sarkano līniju vilkšanu neaizraujas. Atzīst, ka to nosakot attieksme pret notikumiem Ukrainā. Burova un Krauzes atbildēs skaidrs "nē" izskanēja tikai par vienu partiju.

"Es saprotu, ka politikā ir tikai pustoņi un nekas nav melns vai balts, bet man un kolēģiem melns un balts ir attieksmē par Ukrainu un par Krieviju kā agresoru.

Tāpēc neredzu nekādu sadarbību ar partiju "Stabilitātei". Par pārējiem – redzēsim!" atklāja Burovs.

Bet Krauze pauda, ka "ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā ir pilsētas, kur politisko spēku vadība uz jautājumu, ko krievi dara Ukrainā, nespēj atbildēt. Ar tādiem politiskajiem spēkiem mēs nevaram sadarboties."

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods likumā noteikts 120 dienas pirms vēlēšanām. Var paredzēt, ka atsevišķas reklamēšanās aktivitātes notiks jau pirms tam, lai netiktu ieskaitītas priekšvēlēšanu ierobežojumos.

Iespējams, ka varētu rasties arī kādi jauni vēlēšanu dalībnieki – atšķirība no Saeimas vēlēšanām vietvaru vēlēšanās var piedalīties arī partijas, kas dibinātas mazāk nekā gadu pirms tām.