Pirms pusotras nedēļas medijos izplatījās ziņa, ka turpmāk dzīvnieku kaušanai būs nepieciešams sertifikāts.
Viss sākās ar nelielu aģentūras LETA ziņu. Tās virsraksts vēstī: "Lauksaimniecības dzīvniekus drīkstēs nokaut tikai personas ar atbilstošu kvalifikāciju". Vēl skaļāku virsrakstu lika portāls Jauns.lv:
"Kurš katrs vairs nedrīkstēs nokaut lauksaimniecības dzīvniekus: valdība ievieš obligātu kvalifikācijas sertifikātu."
Tas kā jauns birokrātijas piemērs sacēla vētru arī sociālajos medijos. Uzņēmējs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Normunds Bergs platformā "X" jeb "Twitter" rakstīja, ka bizness kļūšot dārgāks un valsts varēšot būvēt reģistrus. Līdzīgi viņš izteicās intervijā Latvijas Radio, kritizējot valsts pārvaldes neizpratni par reālo dzīvi biznesa pasaulē:
"Šobrīd ir arvien vairāk dažādu ierobežojumu, saskaņojumu, sertifikāciju. Pēdējais svaigais… Vakardienas – tagad arī cūkas būs jākauj tikai sertificētā veidā. Tas it kā ir sīkums, bet tie sīkumi summējas, un tās ir izmaksas gan uzņēmēja pusē, tās ir izmaksas valsts pusē, gan budžeta pusē, jo vajag veidot dažādus orgānus, kas kontrolē."
Taču šī prasība nav nekas jauns. Latvijā jau vairāk nekā 10 gadus ir spēkā Eiropas Savienības regula, kas nosaka – dzīvnieku nonāvēšanu un saistītas darbības veic tikai cilvēki ar atbilstošu kvalifikāciju.
Mērķis ir neradīt dzīvniekiem sāpes, stresu vai ciešanas, no kurām var izvairīties.
Skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vecākā eksperte Līga Villa:
"Šī prasība ir jau no 2013. gada spēkā, un visu laiku šāda prasība ir bijusi attiecībā uz kautuvēm. Līdz ar to prasības mēs neesam mainījuši vispār. Mēs esam precizējuši noteikumus, lai ir pilnīgi skaidrs, uz ko attiecas šis kvalifikācijas sertifikāts."
Tad kāpēc publiskajā telpā izplatījās nepatiesa informācija?
Bergs teica, ka paļāvies uz aģentūras LETA ziņu. Bet kāpēc likuši virsrakstu, ka "Lauksaimniecības dzīvniekus drīkstēs nokaut tikai personas ar atbilstošu kvalifikāciju", ja pēc būtības nekas nemainās. LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis rakstiskā atbildē skaidroja, ka paļāvušies uz ministrijas sagatavoto valdības noteikumu anotāciju.
Anotācijā patiesi nav skaidri un nepārprotami pateikts, ka līdz šim jau spēkā esošā prasība tikai iekļauta attiecīgajos noteikumos. To gan var izsecināt, ja iedziļinās visos tur minētajos gadskaitļos, atsaucēs uz ES regulu un līdzšinējo noteikumu tekstu.
Zemkopības ministrijas eksperte Villa sarunā pieļāva, ka anotācijā rakstīto varēja pārprast:
"Jo mēs runājam anotācijā tikai par noteikumu projektu, par konkrētu dokumentu, nevis par visiem noteikumiem, bet par konkrēto punktu. Un vienkārši līdz šim šis punkts nebija ietverts noteikumos, jo tas viss bija ietverts regulā."
Tātad šajā gadījumā maldiem palīdzēja izplatīties skaidras komunikācijas trūkums no atbildīgās ministrijas puses un skaļi virsraksti medijos.
