Eksperimenta laikā "Aizliegtā paņēmiena" komanda sazinājās ar starpniekiem, piesakoties dāsni apmaksātam cilvēku kontrabandas darbam. Apzināti migrantu pārvadāšanas ceļi, komunikācijas tīkli un kontrabandistu darbību pamatprincipi. Žurnālisti devās pēc robežpārkāpējiem, nokļuva robežsardzes redzeslokā, kā arī palīdzēja policijai galu galā aizturēt robežpārkāpējus.
ĪSUMĀ:
- Par cilvēku kontrabandistu var kļūt, atsaucoties sludinājumam vietnē "TikTok".
- Darba šeit ir daudz, robežpārkāpēji jāvadā katru dienu.
- Samaksa notiek kriptovalūtā. Sola no 800 līdz 1600 eiro par cilvēku.
- Šī gada laikā sodīti 55 migrantu kontrabandisti; tikai vienā gadījumā piespriests reāls cietumsods.
- Robežsardze pierobežas teritorijā patrulē aktīvi, sarežģījot kontrabandistu darbu.
- Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas darbojas aptuveni 20 migrantu kontrabandistu grupējumi.
14. septembris. Zvans darba piedāvātājam
"Aizliegtais paņēmiens" (AP) atsaucās "TikTok" izvietotam sludinājumam, kurā steidzami meklē šoferus. Aizdomas, ka tie nepieciešami cilvēku kontrabandai.
Zvans aizved pie sava veida konferences, kurā piedalās vairāki cilvēki. Priekšnieks esot Amirs. Sejas nevienam nav redzamas, sarunas arābu valodā. Uz krievu valodu nezinātājiem tulko kāds cilvēks vārdā Nazars.
Nazars: Sakiet, lūdzu, jums ir šoferi ar auto vai bez?
AP: Kā vajag? Nu principā es esmu viens, ja vēl kādu vajag, varu atrast.
Darba būtību jūs jau saprotat vai vēl ne?
It kā ne. Varat izstāstīt?
Es sapratu, mums vajadzīgi šoferi, kas savāks cilvēkus no Baltkrievijas–Latvijas robežas un aizvedīs uz Vāciju.
Labi.
Ja jūs esat gatavs tādam piedzīvojumam, tad varu tālāk izstāstīt.
Aizdomas par šoferu darba specifiku apstiprinās. "Aizliegtais paņēmiens" piekrīt, un tālāk seko jau piedāvājums divu veidu braucieniem – cilvēki uz Vāciju jāved no Rīgas vai arī pa taisno no austrumu robežas. Otrais variants, protams, sarežģītāks.
Nazars: Varat savākt no robežas, turp sūtām jums punktu, jūs aptuveni skatāties, orientējaties, ejiet un pārbaudiet ceļu un novērtējat savas iespējas. Skatieties, orientējieties, brauciet un pārbaudiet ceļu un novērtējiet savas iespējas, vai iespējams savākt vai ne.
AP: Tur nevajag uz Baltkrieviju braukt?
Nē, nē, viņi jau būs Latvijā. Viņi būs tur 10, 7 kilometrus no robežas ar Baltkrievijas Republiku. Viņi ir tuvu ceļam, viņus vajadzēs savākt un izvest. Un pēc tam doties ceļā uz Vāciju.
Kas tie par cilvēkiem, tie ir migranti?
Jā, tie ir migranti. (..) Tie nelegāli tur atrodas.
Un kas tad ir, ja tur ķer? Vai arī neķer viņus?
Noteikti riski tur ir.
Kādi riski?
Riski ir, bet tādu peļņu tu nekur neiegūsi. (..) Tātad skaties, no robežas par cilvēku maksāsim 1600 dolāru līdz Vācijai.
Savukārt samaksa notiekot tikai pēc padarītā, turklāt kriptovalūtā.
Kas ir kriptovalūta?
Kriptovalūta ir alternatīvs, legāls, digitāls norēķinu veids. Kriptovalūtu var mainīt uz eiro un dolāriem un atpakaļ.
Šādi norēķini neatstāj pēdas – atverot kriptovalūtu maciņu, neviens neprasa ne vārdu, ne uzvārdu. Tas tiek identificēts tikai ar ciparu kombināciju.
Pazīstamākā no kriptovalūtām ir bitkoini.
Samaksa Vācijā vai uzreiz?
Samaksa notiek tad, kad, piemēram, jūs aizbraucat līdz tiltam starp Poliju un Vāciju, izlaižat cilvēkus, nosūtāt mums lokāciju un nofilmējat video, kā cilvēki izkāpj no mašīnas un kāpj uz tilta. (..) Jūs sūtāt mums, un mēs jums sūtām kriptovalūtā samaksu. Jums ir pazīstama kriptovalūta?
Zināma, bet es it kā neizmantoju kriptovalūtu.
Ja strādāsiet ar mums, vajadzēs ieviest kriptovalūtas maciņu.
Nazars atklāj, ka pārvedamie cilvēki nākot no dažādām valstīm, bet runāt ar viņiem neesot vajadzības – ielādēji, aizvedi, izsēdināji, saņēmi naudu.
Jāvadā viņi katru dienu, un, jo vairāk vienā reizē var aizvest, jo labāk. Ja ved ar busiņu, vajagot arī mašīnu izlūkošanai.
Nazars: Kad savāksi no meža, piemēram, pavadošā mašīna iebrauc, uzreiz pārbauda ceļu, ja viss tīrs, tu pēc tam ar busu iebrauc, savāc cilvēkus. Tur attālumam starp jums jābūt diviem, trīs kilometriem. Ja tur ir policija un tā tālāk, tu jau sāc viņus apbraukt, nebraukt pa tiešo.
AP: Sakiet, Lietuva, Polija, tās robežas, ja aptur, kas tiem cilvēkiem ir jāsaka? Tiem cilvēkiem ir kādi dokumenti?
Viņiem nav nekādu dokumentu, tāpēc jāizdara tā, lai tevi neaptur.
Amirs esot viens no lielākajiem un labākajiem pakalpojuma sniedzējiem šajā darbā, tāpēc samaksa esot garantēta, saka Nazars. Viņam esot svarīga sava reputācija. Tomēr Nazars neslēpj, ka daudzi mēdzot arī "uzmest".
15. septembris. Zvans no koordinatora Mahira
Nākamajā dienā Amira bandas vārdā "Aizliegtā paņēmiena" komandai zvana kāds cilvēks, kurš savu vārdu skaidri nenosauc, bet sauksim viņu par Mahiru. Mahirs ir tas, kurš koordinē jau konkrētu cilvēku grupu izvešanu no konkrētām vietām mežos pie robežas. Viņš mudina nekavēties, jo darba esot daudz – jābrauc katru dienu, viņa pārziņā esot 4, 5 vadītāji. Pats viņš esot tulks no arābu valodas.
Mahiru interesē, kāds buss būs šoferim. Vislabākie esot tā saucamie "kabluki" – vieglais auto ar kravas kasti aizmugurē.
Mahirs: Zini tādu "Volkswagen Caddy" vai "Renault Kangoo", tāda veida. Tādi mazi, uz 8 cilvēkiem. (..) Apjoms 160 kilogramu.
AP: Viņi paši ar mieru tā sēdēt?
Tas mums po*uj.
Kā siļķes mucā.
Jā, viņi tā sēž, tur uz Čehijas robežas noķēra, viņam bija "Opel Zafira", bet iekšā 23 cilvēki.
Šausmas. Un kā viņus noķēra?
Tāpēc, ka vadītāju apstādināja, lai pārbaudītu vadītāja apliecību, un mašīna pēc izskata bija pārāk zema. Viņš sabijās un teica, man soma bagāžniekā. Tad viņam teica, atver bagāžnieku.
Bet ko darīt, ja kāds pieķer?
Mahirs: Piemēram, uz Poliju braucot, ātri kaut kur nogriezies, pamet mašīnu un lai skrien. (..) Par viņiem po*ig, viņus noķers un aizsūtīs uz mežu, viņi neko nezaudē. Galvenais, lai jūs neaiztur.
AP: Tie robežsargi neņem kukuļus?
Diemžēl šī paaudze vairs ne...
Ir piektdiena, un, pēc Mahira teiktā, tā ir vislabākā diena, lai ko vestu. Pirmais darbiņš būtu kādu cilvēku grupu no meža aizvest uz kādām mājām. Šajā gadījumā ne uz Vāciju, bet 90 kilometru no Latvijas–Baltkrievijas robežas, "lai mazliet atpūšas".
Precīzu lokāciju, kur cilvēkus mežā uzņemt, viņš vēl nezinot, bet, kad šoferis tiks pie busa un būs gatavs braukt, viņš atsūtīšot. Samaksa – 200, 250 eiro par cilvēku.
15. septembris. Brauciens uz robežu
Mahirs vaicā pēc fotogrāfijas ar automašīnu, bet numurzīme pirms tam jāaizklāj. Uz robežas pusi jābrauc lēnām, galapunktā jāierodas tumsas aizsegā, ap pusnakti. To, uz kurieni cilvēki jāved, ziņos vēlāk.
Mahirs: Tas punkts pēc tam, kad cilvēkus savācat.
AP: Tiem cilvēkiem ir telefoni?
Pavadonis, kurš ir ar viņiem, pastāvīgi ir telefonā. (..) Viņi nevar vienā vietā stāvēt, tāpēc, kad tuvojas, 20 minūtes pirms tam nosūta konkrētu atrašanos tam, kas savāks.
Robeža ar Baltkrieviju ir aptuveni 180 kilometru gara, tāpēc Mahirs precizē, ka jāvirzās no Krāslavas uz augšu, galu galā vienojas, ka jābrauc uz Dagdu. No Rīgas līdz Dagdai, kas ir neliela pilsēta Krāslavas novadā, ir aptuveni 260 kilometru jeb mazliet vairāk kā trīs stundu brauciens.
Ar ko "Aizliegtā paņēmiena" žurnālisti riskē?
- Krimināllikums paredz kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Par to var piespriest cietumsodu līdz diviem gadiem.
- Par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, draud kriminālatbildība ar sodu līdz četriem gadiem cietumā.
Valsts robežsardzes statistika kopš gada sākuma:
- pēc viena vai otra panta sākti 55 kriminālprocesi;
- vienā gadījumā piemērots reāls cietumsods – četri mēneši;
- pārsvarā vainīgajiem piemēroti naudas sodi, sabiedriskie darbi vai īslaicīga brīvības atņemšana līdz 90 dienām.
Valsts robežsardzes vērtējumā sodi esot pārāk maigi. Uz to norādījis gan bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts"), iesniedzot priekšlikumus par grozījumiem Krimināllikumā, gan šobrīd arī Tieslietu ministrija jau paredzējusi likuma izmaiņas, lai panti būtu bargāki.
Kad "Aizliegtais paņēmiens" nonācis līdz Preiļiem, Mahirs beidzot atsūta "Google Maps" kartes attēlu ar punktu, kur jāsavāc cilvēki. Esot pat divas grupas, vienā astoņi, otrā – desmit. Atzīmētā vieta atrodas netālu no Asūnes, aptuveni sešus kilometrus no robežas.
Mahirs grib zināt arī to, cik tālu ticis pats šoferis.
Mahirs: Tu sūti, lai es varu nosūtīt pasūtītājam. Zilais punkts, ja.
AP: Zilais, kā tas ir?
Ieslēdz savu lokāciju, kur tu esi, uztaisi "zoom" (attālini), lai no attāluma redzams, kur. Pēc tam "skrīnšots", ja?
Ā, es uztaisīšu savu lokāciju un skrīnšotu, un nosūtīt kā SMS?
Jā.
Vienlaikus Mahirs pastāsta, ka uz mežu īsti vēl braukt nevar, jo izlūki ziņojot, ka ap noteikto punktu dežūrējot četras robežsardzes patruļas.
Pēc vairāk nekā stundas, ap pusnakti, Mahirs paziņo, ka turpināt braukt varēs ap puspieciem no rīta.
"Aizliegtais paņēmiens" nolemj tomēr aizbraukt līdz Mahira atsūtītajam punktam kartē, kur būtu jābūt cilvēkiem. No patruļām ne vēsts, bet līdzi paņemtie kabatas lukturīši melnajā tumsā te nekam neder. Pieņemts lēmums atpūsties netālu esošajā viesu namā.
16. septembris. Vēsts no Mahira
Plkst. 5.29 no rīta pienāk ziņa no Mahira.
Mahirs: Neviens neatbild. Vispār... Pavadonis neceļ klausuli, nevaru sazvanīties. Iespējams, ka viņus visus paņēma ciet. Lūk. (skumja balss)
Mahirs sola kompensēt ceļa izdevumus un pārskaitīt 100 dolārus, lai šoferis tomēr aizbrauktu un paskatītos – varbūt robežšķērsotāji vienkārši palikuši bez sakariem.
"Aizliegtais paņēmiens" arī brauc. Ceļš jau zināms, bet netālu no punkta manāma kāda privātā automašīna. Brīdi vēlāk – arī robežsardzes patruļa, kas aptur arī žurnālistus, kas paskaidro, ko šeit dara. Robežsargi fiksē personas datus, izpēta žurnālista apliecību. Nodošot šo informāciju tālāk, bet žurnālisti droši varot braukt mājās.
"Aizliegtais paņēmiens" nolemj tomēr vēl mazliet paskatīties, pāri aizaugušai pļavai brienot punkta virzienā. Pēkšņi skatam paveras kāds vīrs ar binokli.
Pirms iespējams ko noskaidrot, klāt tā pati robežsardzes patruļa. Šoreiz no auto izkāpj arī vīrs ar automātu un dzen žurnālistu prom – pierobežas zonā šādi staigāt nedrīkstot.
Mahiram tiek nodota ziņa, ka neviens robežšķērsotājs nav atrasts. Mahirs sola, ka kāds sazināsies un atvedīs solītos 100 dolārus.
- 100 dolārus par notērēto degvielu Mahirs tiešām pārskaitīja. Nauda ieskaitīta caur "Revolut" kontu, kā starpnieci izmantojot kādu meiteni. Šos aptuveni 100 eiro "Aizliegtais paņēmiens" noziedoja Ukrainas atbalstam.
17. septembris. Sūdzība Amiram
Pēc brauciena, kas beidzies bez rezultāta, "Aizliegtā paņēmiena" komanda nolemj pasūdzēties Amiram un viņa tulkam Nazaram, jo ir taču iztērēts laiks un nauda.
Nazars mazliet taisnojas.
Nazars: Saproti, šajā darbā ir cilvēciskais faktors. Pasūtījums pienāk, tad cilvēkus ķer tur mežā robežsargi vai pazūd signāls.
Tiek panākta vienošanās, ka nākamajā reizē, pirms netiks atsūtīts precīzs cilvēku uzņemšanas punkts mežā, šoferis no Rīgas ārā nebrauks. Arī mājas, uz kuru cilvēki pēcāk jāved, adrese tiks paziņota jau savlaicīgi, solīja Nazars.
Pēc šīs sarunas "Aizliegtais paņēmiens" jau drīz vien saņem arī kādas mājas koordinātes ceļa posmā Krāslava–Daugavpils. Šoferis piedāvā, ka varētu braukt otrdien, 19. septembrī.
18. septembris. Noslēpumains zvans
Pirmdienas rītā "Aizliegtā paņēmiena" komanda saņem jocīgu zvanu no kāda vīrieša. Numura priekšā Indonēzijas kods.
Nezināmais: Hallo, sveiki.
AP: Sveicināti.
Teica, ka jums ir mašīna no Latvijas?
Jā, ir. Kas iedeva manu numuru?
Es jau vairs neatceros.
No kurienes jūs pats?
Es no Baltkrievijas.
Jūs esat pavadonis vai kas tur?
Nē, neesmu...
Kad jums vajag? Cik cilvēku?
Vispār katru dienu.
Un cik par cilvēku?
Es gribēju uzzināt, ja vedat, cik maksā.
No kurienes uz kurieni?
Uz Vāciju.
Kāda cena jūs apmierinās?
Nu, atsūtiet to punktu, tālāk es paskatīšos kartē, kas un kā. Sarežģīti vai ne.
Pēc šī dīvainā zvana notiek saziņa ar Mahiru, kurš norāda, ka nevienam numuru nav devis. Tomēr viņš zināja teikt, ka numuru pavadonim uz mežu esot sūtījis Nazars, tai grupai, kas bija jāpaņem iepriekšējā braucienā.
Sarunas turpinājumā vīrietis uzdod dīvainus jautājumus, piemēram, "atsūti kādu video no sava darba", "vai vari iedot arābu kontaktus, pie kuriem tu strādā, lai varu ar viņiem parunāt par darba samaksu".
Kādā brīdī viss šķiet skaidrs – cilvēki, kas bija jāpaņem iepriekšējā braucienā mežā, ir noķerti, bet pavadoņa telefons nonācis robežsargu rokās.
Tagad kāds operatīvais darbinieks cenšas no šofera izdibināt ko vairāk. Arī robežsardzes patruļa un vīrs ar binokli nebija nejauši – viņi gaidīja, kurš šiem cilvēkiem brauks pakaļ.
Pēc šī zvana "Aizliegtais paņēmiens" pamana niansi, kas sākumā palaista garām – Mahira sūtītās koordinātes "Google Maps", kas, visticamāk, jau saņemtas ne vairs no pavadoņa, bet robežsargiem, ir ar sarkanu aplīti, bet tādu mierīgi var ielikt jebkurā vietā kartē, pašam atrodoties jebkurā citā vietā.
Svarīga ir tā saucamā dzīvā lokācija, kur šobrīd cilvēks tieši atrodas, un tā tiek atspoguļota ar zilu aplīti. To, neesot konkrētajā vietā, noviltot ir grūti. Tieši šo zilo punktu lieto kontrabandisti, kad runa ir jau par precīzām adresēm.
- "Aizliegtā paņēmiena" padoms robežsardzei – ja ķerat migrantu kontrabandistus, lietojat zilo punktu, kas nozīmē ieiet mežā mazliet dziļāk un fiksēt faktisku lokāciju.
20. septembris. Darbiņš no Mahira
Mahirs paziņo, ka esot darbs – divas aktuālas cilvēkus grupas, kas jāsavāc rīta pusē ap pieciem, un tad pa taisno jāved uz Vāciju. Cena par cilvēku – 800 eiro, kaut gan iepriekš solīti 1600.
Mahirs: 1600 ņem pasūtītājs par cilvēku. Bet, ja 10 cilvēki, tev 6000. Tirgojās, protams. Bet šie puiši solīja 800.
AP: Īsumā tu saki, ka man nav jābaidās, ka jādara savs darbs?
Es tev neko nesaku. Tev jālemj, es tikai tulks.
Es par sevi baidos, tur taču cietums uzreiz.
Tur būs 2000 soda nauda vai konfiscēs mašīnu... Jaunais likums vēl nav pieņemts. Grib stingrāku regulējumu, bet vēl nav.
Vācijā viņi jāved uz adresi Berlīne, Lynarstrasse 26.
"Aizliegtā paņēmiena" komanda piekrīt. Saņemts arī zilais punkts – cilvēki atrodoties nelielā meža masīvā netālu no Pipiriem Krāslavas novada Robežnieku pagastā, tātad aptuveni trīs kilometrus no robežas.
20. septembris. Zvans policijai. Aizturēšanas
Šoreiz žurnālisti zvana un paziņo policijai, ka iegūta gana ticama informācija par vietu, kur varētu atrasties cilvēki, kuri nelegāli šķērsojuši robežu.
Policija ir gatava reaģēt un kopā ar robežsardzi vietu pārmeklēt. Savukārt žurnālistiem piedalīties operācijā liedz, jo tas neesot droši.
Tikmēr "Aizliegtais paņēmiens" dodas uz iepriekš atsūtīto mājas adresi, uz kuru cilvēki jāaizved no robežas. Tuvojoties robežai, automašīnu un dokumentus pārbauda viena policijas patruļa. Pēc kāda laika arī robežsardze. Arī jau gandrīz sasniedzot māju, uzrodas vēl viena policijas patruļa. Žurnālisti izstāsta policijai savu stāstu un kopā ar apbruņotiem likumsargiem dodas iekšā mājā.
Māja ir, bet cilvēku nav. Viss izskatās pamests, vecas lupatas, grāmatas, stikli, arī cigarešu paciņa ar Baltkrievijas akcīzes marku. Pazīmes, ka te kāds ir mitinājies, ir, bet teikt, ka būtu kādas svaigas pēdas, – it kā nē.
Jau drīz pienāk ziņa no policijas par situāciju Pipiros – aizturēti 14 cilvēki, lielākā daļa – vīrieši. Policija atsūta arī foto un video apliecinājumu.
Tikmēr Mahirs šoferim nosūta vēl vienu zilo punktu, kur braukt pēc cilvēkiem. Arī tajā policija pēc ziņu saņemšanas aiztur aptuveni 20 cilvēku.
Kas ir aizturētie, un kas ar viņiem notiek tālāk?
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Raimonds Kublickis norādīja, ka cilvēkus pēc valsts piederības neidentificē, bet pēc tā, ko stāsta pašas personas, secināms, ka viena robežšķērsotāju grupa nāk no Sīrijas, bet otra – no Indijas.
Arī stāstus, kāpēc šie cilvēki izvēlas uz Eiropu tikt tieši šādā veidā, robežsardze nešķetina.
"Mēs neiedziļināmies, neveicam tādas pārrunas. Jo mērķis ir atturēt personas un nepieļaut to iekļūšanu Latvijas Republikas un Eiropas Savienības teritorijā," skaidroja Kublicskis.
Pēc notvēršanas šīs personas tiek atgrieztas uz izceļošanas valsti, šai gadījumā – Baltkrieviju – pāri zaļajai robežai. Konkrētu vietu, uz kuru divas notvertās robežpārkāpēju grupas nogādātas, Kublickis neatklāja.
Nevar gan teikt, ka sapnis par Vāciju šiem cilvēkiem ir galā, jo pēc dienas vai divām viņi var būt jau atkal klāt.
"Mēs redzam, ka tās ir līdzīgas personas, parādās kaut kur vairāku kilometru attālumā pēc ļoti īsiem brīžiem – jautājums, kā viņi tur nokļūst. Tas liecina par to, ka viņi tiek pārvadāti arī tajā pusē," sacīja Kublickis.
Kā strādā atturēšanas politika?
Robežsardze nevienu neaiztur, bet gan attur. Atturēšanas politiku sāka Polija, un tagad tā dara arī Latvija, šogad līdz 24. septembrim no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 9247 cilvēki.
Šīs personas apzināti neidentificē, lai nevajadzētu iedarbināt patvēruma procedūru, kad robežpārkāpējs var pieprasīt bēgļa statusu Latvijā un tad viņa lieta būtu jāizskata, kas aizņem mēnešus, un tikmēr viņš Latvijā būtu jāizmitina.
Tikmēr "Amnesty International" Eiropas reģiona direktors Nils Muižnieks norādīja, ka atturēšanas politiku pielieto daudzas valstis – gan no Bulgārijas uz Grieķiju un Turciju, gan no Turcijas uz Irānu un Sīriju. Nereti šī prakse kļūst vardarbīga.
Attiecīgās valstis ļoti mēģina slēpt pēdas, bieži vien nelaižot nevalstiskās organizācijas vai medijus tuvumā pie robežas.
Aizturētajiem konfiscē telefonus, lai viņš nevar filmēt, kas notiek. "Tā prakse ir ļoti skarba. Latvija nav nekāds izņēmums, bet mēs aicinām ievērot saistības. Šo jautājumu nevar apturēt, viņu var menedžēt vai nu humānāk, vai nehumānāk. Mēs aicinām humānāk menedžēt," sacīja Muižnieks.
Savukārt Vācija šim spiedienam vēl neesot pakļāvusies, norādīja Balkānu izmeklējošās žurnālistikas tīkla (BIRN) žurnāliste Klaudija Ciobanu.
Vācija respektē patvēruma procedūras – ja migrants ir ieceļojis, viņam ļauj iesniegt patvēruma pieteikumu un ievieto uzņemšanas centrā.
"Viņu patvēruma pieteikšanās process parasti ilgst pāris mēnešu, un tas var ilgt pat sešus mēnešus. Bet pa to laiku viņi kārto valodas nodarbības, viņi var iziet ārā un satikt draugus," skaidroja Ciobanu.
Latvijas Iekšlietu ministrija norādīja, ka migrantu atturēšanas politika tiek īstenota ar Eiropas Komisijas atbalstu, bet Valsts robežsardzei saskaņā ar likumu ir tiesības izmantot fizisku spēku un īpašus līdzekļus, lai nepieļautu nelegālu robežas šķēršošanu un nekavējoties atgrieztu personas valstī, no kuras tās nelikumīgi šķērsoja valsts robežu.
Eiropas valstu sarīdīšana – saldākā Lukašenko atriebība
Ja cilvēki, kuri sapņo nokļūt Vācijā, tomēr prasītu patvērumu Polijā un Latvijā, tad Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko rādītā shēma varētu atkārtot 2015. gada bēgļu krīzi, kad cilvēki pārplūdināja Grieķiju un Itāliju; mēģinājumi situāciju risināt Eiropas Savienībā izraisīja nesaskaņas un pat valstu konfliktus.
Eiropas valstu sarīdīšana, turklāt vēl Krievijas sāktā kara Ukrainā kontekstā, būtu Lukašenko ne tikai saldākā atriebība Eiropai par sankcijām, bet arī lieliska dāvana Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Kādā no iepriekšējām sarunām Mahirs pastāstīja, ka uz Latvijas–Baltkrievijas robežas šobrīd darbojas aptuveni 20 tādi grupējumi kā Amiram. Tāpat Mahirs ieminējās, ka pats viņš dzīvojot Vācijā, kur arī savulaik nokļuvis pa nelegāliem ceļiem.
"Zini, es pats no Sīrijas. (..) Mani šurp kādreiz atveda tādi cilvēki kā Amirs.
Es joprojām esmu viņam pateicīgs. Lai gan gulēju pāris naktis tur, kur lopi. Viņam govis un buļļi. Bet tāpat esmu pateicīgs. Jo manu māju nobombardēja, vecāki nomira, biju stipri ievainots," stāstīja Mahirs.
Sīrijā pilsoņu karš norisinās jau vairāk nekā desmit gadu. Tas, kur atrodas pats grupējuma vadonis Amirs vai viņa tulks Nazars, nav zināms. Telefona numuri, kurus viņi lieto saziņai, sākas gan ar Polijas kodu, gan Dānijas, gan arī Kanādas, bet tas īsti neko neliecina par telefona atrašanās vietu.
