Kopumā Rīgā ir apzinātas aptuveni 400 pašvaldības un valsts ēkas, kurās būtu iespējams ierīkot droša patvēruma vietas. Apsekošana joprojām turpinās.
Rīgas vicemēre Linda Ozola ("Kods Rīgai") pastāstīja, ka šobrīd ar droša patvēruma vietas zīmēm ir plānots nomarķēt 134 pašvaldības īpašumā esošus objektus. Patlaban no visām apzinātajām ēkām, kurās var ierīkot droša patvēruma vietas, skaitliski visvairāk ir izglītības iestāžu – skolas un bērnudārzi.
"Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) aprēķiniem, pašvaldības rīcībā ir telpas, kas ārkārtas gadījumā var sniegt īslaicīgu patvērumu līdz pat 50 000 cilvēku. Vienlaikus mēs vēl šā gada laikā plānojam apstiprināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides mehānismu komersantiem, kuri būs gatavi piemērot un piedāvāt savas telpas kā droša patvēruma vietas, piemēram, pazemes stāvvietās, noliktavās un līdzīgās telpās," pastāstīja Ozola.
Zaļās zīmes uzstādīs pie tām ēkām,
kuru pagrabi un pagrabstāvi VUGD apsekošanas rezultātā ir novērtēti kā pilnībā vai daļēji atbilstoši patvertņu vajadzībām un būs publiski pieejami apdraudējuma laikā.
Šīs vietas nebūs publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi.
Uz vienu cilvēku 0,75 kvadrātmetri
Tas, cik lielas ir šīs patvertnes un kā tās izskatās, atkarīgs no konkrētās ēkas. Tiesa, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadlīnijas nosaka, ka uz vienu cilvēku patvertnē jārēķina 0,75 kvadrātmetru platība.
Paredzēts, ka bērnudārza "Dzilniņa" pagrabā īslaicīgi, līdz 2 stundām, varētu uzturēties nedaudz vairāk par 80 cilvēkiem. Pašvaldība plāno sagādāt arī pamatvajadzības, piemēram, pašlaik pasūtītas saliekamās gultas.
"Pagaidu gultiņa plus vēl ēdamtrauki un pārējās lietas. Nu, tā tam būtu jāizskatās pie ilgstošas uzturēšanās," norādīja Rīgas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes priekšnieks Gints Reinsons. Pagaidām patvertnēs nav pārtikas krājumu, ūdens rezerves, pietiekami daudz gultu un citu lietu, jo tajās var uzturēties pāris stundas. Tāpat pašvaldības pārstāvis arī piebilda, ka ilgtermiņa uzturēšanās patvertnēm jābūt ar "dubulto pielietojumu" – ikdienā tajās kaut kam jānotiek, piemēram, tās jāizmanto kā saimniecības telpas.
Konkrētajā bērnudārzā mazo audzēkņu gan ir vairāk nekā patvertnē paredzēto vietu. Tie, kuriem vietas nepietiktu, patverties varētu blakus esošās ēkas pagrabā, kura arī šodien ieguva patvertnes marķējumu. Pagrabstāvs ir iztīrīts, ir pieejams gan ūdens, gan elektrība.
Sociālajā mājā kopumā ir 3 patvertnes vietas, ārkārtas situācijas gadījumā šeit varētu patverties apmēram 1500 cilvēku, kas ir 3 reizes vairāk nekā mājas iedzīvotāju skaits.
Pašvaldībā skaidroja, ka patvertnes vai vietas, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā, paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Tās var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos. Droša patvēruma vietām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām, lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu par apdraudējumu saņemšanas.
Darbu pie patvertņu apzināšanas un zīmju uzstādīšanas varētu pabeigt nākamā gada laikā.
Lai "X" stundā būtu informēti, iedzīvotājus aicina izmantot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta aplikāciju "112 Latvija", kas būs viena no sistēmām, kurā iedzīvotājus apziņos militāra apdraudējuma un kara gadījumā. Tāpat pastāv iespēja, ka nākotnē šajā aplikācijā iedzīvotājiem būs redzamas viņiem tuvākās patvertnes.
Grib motivēt komersantus patvertņu iekārtošanai
Šobrīd Rīgas pašvaldība aktīvi domā un strādā pie tā, kādus motivējošus pasākumus ieviest komersantiem, lai tie labiekārtotu patvertnes sev piederošajās ēkās.
Ozola norādīja, ka pirms nedēļas Rīgas nekustamā īpašuma komisija atbalstījusi iniciatīvu piedāvāt nekustamā īpašuma atlaides komersantiem, kuri pielāgo, labiekārto, un, ja nepieciešams, arī izbūvē patvērumam pielāgotās vietas.
Ozola pauda cerību, ka šis regulējums stāsies spēkā no 1. janvāra. Atlaide varētu būt līdz 25% no nekustamā īpašuma nodokļa.
Taču ļoti daudz ēku ir arī valsts īpašumā, kas to atbildību par patvertnēm sadala.
"Rīgas administratīvajā teritorijā, bez šobrīd pašvaldības 134 ēkām, ir vairāk kā 100, ja precīzi, man liekas, tās bija 104, valsts īpašumā esošas ēkas, kurās ir patvērumam piemērotas telpas, kas arī ir jāmarķē, bet vēršu uzmanību, ka tas īpašnieks ir valsts pusē. Tās var būt dažādas valsts iestādes, un tā ir arī tad viņu atbildība – no savas puses organizēt tās procedūras, lai šīs ēkas tiktu marķētas," norādīja Ozola.
Vai iedzīvotāji par patvertnes marķējumu ir informēti?
Latvijas Radio arī devās Rīgas ielās, lai noskaidrotu, vai cilvēki atpazīst patvertnes zīmi. Lielākā daļa uzrunāto gan atzina, ka šādu zīmi redz pirmo reizi un nav pārliecināti, ko tā nozīmē, kā arī zīmi asociē ar norādi par patversmi, nevis vietu, kur būt drošībā tās saucamās "X" stundas laikā.
Latvijas Radio: "Vai jūs zināt un variet izstāstīt, ko nozīmē šī zīme?"
Sieviete: "Baigi nē, es īsti nezināšu. Kaut kas saistīts ar patversmi? Kur cilvēks var aiziet, kad ir kāds militārs uzbrukums."
Sieviete: "Pirmo reizi tādu redzu, bet es varu izsecināt, ka tas ir saistīts ar patversmi, nevis dzīvniekiem, bet drīzāk cilvēkiem, saistīts ar bērnu namu."
Vīrietis: "Patveršanās vieta "X" stundas gadījumā, kur ir iespējams doties cilvēkiem un patverties bombardēšanas gadījumā."
Sieviete: "Tas laikam ģimenēm, cilvēkiem, kuriem nav kur palikt, un tad viņiem piedāvā patvērumu."
Sieviete: "Es pieņemu, ka tas ir saistībā ar ģeopolitisko situāciju. Vieta, kur patverties apdraudējuma gadījumā, bet es šobrīd improvizēju."
Latvijas Radio: "Šādas zīmes tuvākajā laikā pie ēkām izvietos. Vai tas jums liks justies drošāk?"
Sieviete: "Teorētiski jā, praktiski droši vien, ka diez vai. Es neesmu varbūt sekojusi līdzi, vai arī nav bijis tik daudz informācijas, lai saprastu. tieši kādas šīs vietas ir, cik daudz, cik pieejamas, cik daudziem cilvēkiem, – lai to drošības sajūtu radītu."
Vīrietis: "Godīgi sakot, no vienas puses – jā, no otras puses – nē. Esmu Zemessardzē, tā drošības sajūta neizmainās."
Sieviete: "No vienas puses tas izraisītu tādu teroru sevī, ka vispār par tādām [vietām] jādomā, bet, skatoties no otras puses, būtu labāk, ja zinātu, jo es, piemēram, nezināju, ka tāda lieta eksistē."
Sieviete: "Ja šāda zīme ir uzlikta, tad visiem skaidrs, ka tur var droši iet."
Sieviete: "Pirmo reizi no jums to dzirdu. Paldies, tagad es arī zinu. Noteikti [liks justies] drošāk."
