Gadās, kad politiķi "TikTok" vai "Facebook" savāc trīs, piecus vai desmit tūkstošus atzīmju "patīk", un tā, pēc Latvijas mērauklas, it kā ir milzīga daļas vēlētāju mobilizācija, saka "Providus" direktore. Tomēr nav vērts izdarīt secinājumus pēc atzīmēm "patīk".
ĪSUMĀ:
Grūti laiki signālu nolasīšanai
Kažoka min piemēru – lielo internetvētru, kas neizturēja pārbaudi ar realitāti pagājušā gada oktobrī: sociālajos tīklos tika aktīvi apspriesti jautājumi par dzimtes identitāti un Stambulas konvenciju, partnerattiecībām, Saeimas atlaišanu.
Varēja domāt, ka ar tādu reakciju būs ļoti viegli savākt reālus parakstus vismaz referendumam par Saeimas atlaišanu, nemaz nerunājot par nobalsošanu par partnerattiecību regulējuma apturēšanu, norāda Kažoka. Bet galu galā noskaidrots, ka par Saeimas atlaišanu ļoti viegli un ātri, pirmajā mēnesī (līdz decembra vidum) tika savākti 35 000 balsu. Un tas arī viss. (Parakstu vākšana joprojām turpinās, tā "iet" līdz novembrim. Precīzāk sakot, "stāv".) Pašlaik parakstu ir nedaudz mazāk par 38 000 –
desmit mēnešos iniciatīvu atbalstījuši desmit reizes mazāk cilvēku nekā pirmajā mēnesī.
"Tādēļ ir jautājums – vai pieci līdz septiņi tūkstoši reakciju uz videoklipu "TikTok" ir daudz? Jā, tas ir daudz. Bet nepietiekami, lai reprezentatīvi pārstāvētu Latvijas sabiedrības daļu, kas būtu lielāka par šo burbuli. Tas jāatceras, runājot arī par politiķiem, kuri var savākt dažādas reakcijas sociālajos tīklos," rezumē "Providus" vadītāja.
Langa 2024. gadā un Lindermans 2012. gadā
Vai politiskā aktīviste Liāna Langa un viņas "atkrieviskošana" ir margināls un maz kam zināms interneta fenomens, vai arī viņa translē būtiskas sabiedrības daļas pieprasījumu? Tas ir ne reizi vien arī tīklā "X" apspriestais jautājums, uz kuru piedāvāts ne mazums vienkāršu atbilžu.
"Jūs esat burbulis," Langai tviterī rakstīja "Re:Baltica" žurnāliste Inga Spriņģe. Viņa, kā arī daudzi citi, atsaucās uz 2023. gada beigās veiktās SKDS aptaujas datiem. Viens no rezultātiem ir šāds: par viņu neko nebija dzirdējuši vairāk nekā 60% respondentu (bet viņu pilnīgi vai vismaz daļēji atbalstīja mazāk nekā 10%).
"Sociālo tīklu regulārajiem lietotājiem ir raksturīgi pieņemt, ka tur notiekošās "vētras" un to zvaigznes redz visa sabiedrība. Bet tā gandrīz nekad nav," toreiz rezultātus komentēja Iveta Kažoka.
Šķietami vilinoši viegls veids, kā atbildēt uz jautājumu par "burbuli", ir jūnijā notikušās Eiroparlamenta vēlēšanas. Portāls "Rus.Delfi.lv" pirms vēlēšanām tā arī rakstīja: "Jaunās konservatīvās partijas rezultāts eirovēlēšanās vēl kļūs arī par atbildi uz jautājumu – cik sekotāju ir derusifikācijas kampaņai patiesībā, ne tikai tviterī?"
Rezultāts izrādījās niecīgs gan partijai (7799 balsis jeb 1,5%), gan Langai (2308 plusi un 631 svītrojums).
Vai šos divarpus tūkstošus cilvēku var interpretēt kā "atkrieviskošanas" "kodolsekotāju" galīgo skaitu? Protams, ne.
Arī sociālajā tīklā "X" bija vesela palete skaidrojumu, kāpēc. Piemēram: esmu par latviešu valodas pozīciju stiprināšanu, bet pret to, kā to dara Langa (varianti: pārāk klaigājoši, histēriski, fanātiski). Vai tā: atbalstu viņas darbību "atkrieviskošanā", taču balsošu racionāli, par Nacionālo apvienību. Un vēl: esmu pilnībā par viņas kampaņu, taču Langa būs noderīgāka Latvijā, nevis Briselē. Un lūk: iniciatīvu atbalstu, bet neuzskatu par iespējamu balsot par šo partiju. Un pat tā: Langa diskreditē labu ideju. Un tā tālāk.
Uzskatāms piemērs tam, ka balsošanas rezultāti ne vienmēr ir atbalsta rādītājs kādai idejai, ir referendums par otro valsts valodu, kuru 2012. gadā iniciēja Vladimirs Lindermans. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji toreiz masveidīgi atbalstīja "Vladimira Iļjiča revolūciju" (spēle ar personvārdiem – Lindermanam un lielinieku vadonim Ļeņinam ir vienāds vārds un tēvvārds – red.); 270 000 nobalsoja "par krievu valodu". Toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") paziņoja, ka balsos "par" jau fināla stadijā, kad kļuva skaidrs, ka neko nepateikt neizdosies.
Ja aktīvs atbalsts vienā jautājumā, kas pat tiek uztverts kā ārkārtīgi svarīgs, automātiski konvertētos deputātu mandātos,
tad gadu vēlāk, 2013. gadā, varētu gaidīt, ka Lindermana vadītā partija "Par dzimto valodu!" pašvaldību vēlēšanās vienkārši noslaucīs "Saskaņu" kopā ar Ušakovu no zemes virsas. Rezultāts, kā atceramies, bija patiešām graujošs, bet Lindermanam – Rīgā viņa saraksts saņēma tikai 0,3% balsu.
Nez vai var uzskatīt par drošu atbalsta kritēriju arī mēģinājumus izvest savus atbalstītājus ielās. Pretējā gadījumā būtu jāatzīst, ka kara pretinieku skaits sabiedrībā ir vienāds ar to cilvēku skaitu, kas devās protestēt pie Krievijas vēstniecības.
Vērtēt Liānas Langas tajā pašā tviterī organizētās vai aktīvi "propagandētās" parakstu vākšanas iniciatīvas vietnē manabalss.lv šķiet loģiskāk. "Gala lietotājam" viss ir daudz vienkāršāk:
ja atbalsti "atkrieviskošanu", tad paraksties attālināti, tajā pašā internetā, lai Saeimā reaģē.
Vienu reizi Langai, trīs mēnešus regulāri atgādinot un aicinot, tomēr izdevās savākt iniciatīvas iesniegšanai Saeimā nepieciešamos 10 tūkstošus parakstu, – 2023. gada aprīlī, tā bija janvārī publicētā iniciatīva par latviešu valodas lomas stiprināšanu. Tiesa, arī šajā gadījumā, kā mēdz teikt, ne viss ir tik viennozīmīgi.
Vēl nesen Langas "tviterlentes" augšā bija piestiprināts viņas vēl pagājušā gada maijā tapušais ieraksts – aicinājums parakstīt kārtējo (Dāvida Zalāna) iniciatīvu par darba vides "latviskošanu". Šis ieraksts apmēram 500 reizes tika atzīmēts ar "patīk" un apmēram tikpat daudz reižu retvītots. Tas nav maz sociālajā tīklā "X", taču par maz iesniegšanai Saeimā… "Latvieši, kāpēc neparakstāmies? Patīk krievelīga darba vide?" aktīviste savā parastajā manierē uzmundrināja sekotājus pēc trim mēnešiem. Šo iniciatīvu parakstīt viņa aicinājusi pavisam kādas desmit reizes. Un viņas atbalstītāji arī aicināja un atgādināja. Tas nepalīdzēja – gada laikā parakstījās tikai divtūkstoš cilvēku.
Kāpēc "neieradās nostāties ierindā" vēl astoņi tūkstoši, kas atbalstīja pirmo iniciatīvu?
Atšķīrās viedokļi par stratēģiju un taktiku? Par ētiku un estētiku? Bija idejiski mainījušies? Interesanti, taču to mēs neuzzināsim, tikai fiksēsim faktu: savākt 10 000 parakstu otrajā reizē neizdevās.
Novērtēt konkrēta aktīvisma ietekmi un tā rezultātus parasti ir problemātiski, saka "Providus" direktore Iveta Kažoka: "Ja iedomājamies, ka Liānas Langas un viņas kampaņas vispār nebūtu bijis, [vai var uzskatīt, ka] nebūtu bijis arī attiecīgu lēmumu par latviešu valodas izmantošanu? Nezinu, varbūt, ka daži uzņēmumi arī turpinātu komunicēt krieviski. Bet, ka arī bez konkrētās Langas nebūtu bijis fundamentālu pārmaiņu valodas politikā, par to neesmu pārliecināta."
Starp citu, uz ko Langai neapšaubāmi ir ietekme, turklāt liela, – tie ir nacionālā spektra politiķi, norāda Kažoka. Šajās aprindās viņa neapšaubāmi ir autoritāte. Un tas nemaz nav tik maz – par to, kā mazākas grupas uzspiež savu viedokli vienaldzīgajam vairākumam, LSM jau rakstīja pirmajā daļā.
No jaunākajiem piemēriem – nesen Saeimas pieņemtais aizliegums izmantot krievu valodu bankomātos,
– šo tēmu Langa skaļi un regulāri vairākus pēdējos gadus virzīja sociālajos tīklos. Bet daži baņķieri (tikai privātās sarunās, kuru saturs nav domāts publicēšanai) teica, ka tā ir muļķība un ka nevajagot celt troksni, viņi šo ideju klusi un aiz kulisēm "atsitīšot" caur Finanšu nozares asociāciju. Tagad izpildīs.
Mīnu lauks biznesam
Atšķirībā no politiķiem, kuri var nepievērst uzmanību "sveša" vēlētāja maigajām jūtām, uz masu patērētāju orientētajam lielajam biznesam "svešu" klientu nav. Katrs ir potenciāli "savs".
Tādēļ "atkrieviskošanas" jautājumā lielajam biznesam (neskaitot valstij piederošos uzņēmumus – tajos ir cita lēmumu pieņemšanas loģika) attieksme, pēc LSM novērojumiem, visbiežāk ir tāda: ja būs likums, tad tas būs jāpilda, bet labāk, lai tāda "emocionāli uzlādēta" tēma publiskajā darba kārtībā vispār nerastos.
Bet bez diktofona sarunas mēdz būt spilgtas.
"Godīgi sakot, es negribu to komentēt. Vai var mani [rakstā] nepieminēt? Un kāpēc jūs gribat komentāru tieši no mūsu kompānijas? Kāds mums ar to sakars?" netipiski nervozi uz LSM jautājumiem par "atkrieviskošanu" reaģēja preses sekretārs vienā no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Šai kompānijai internetā bez vietnes latviešu versijas ir angļu un krievu versijas – un pēdējo aktīvisti sociālajos tīklos ne reizi vien pieprasījuši aizvākt.
Privātā sarunā preses sekretārs izsakās asi: "Tviterī mums sen kompostrē smadzenes par šo tēmu. Es negribu par to runāt [oficiāli], jo mēs jau tā dabūjam pa mizu sociālajos tīklos, un tad [pēc komentāra] dabūsim vēl vairāk. Sāks bļaut, ka tas ir gandrīz vai nacionālās drošības jautājums. Bet
mums ir vienalga, mēs uzskatām, ka klienti jāapkalpo tajā valodā, kas viņiem ir ērtāka."
Protams, šo komentāru preses dienesta vadītājs ļoti lūdz nepublicēt, un atsūta citu, bez "asiem stūriem". Bet šajā izvairīgajā tekstā var saskatīt trīs vēlmes – nevienu neapvainot, "neuzrauties" uz skandāla un neko nemainīt.
Tāpēc, kad tviterī raksta, ka "Langa – tas ir burbulis", tad ir vērts piebilst: jā, bet dažkārt tas ietekmē lēmumu pieņemšanu, un
lielais bizness no šī "burbuļa" un tā potenciāli uzpūstā skandāla par "bīstamu" tēmu baidās. Kaut arī ne tik lielā mērā, lai mainītu savu politiku.
Savas interneta vietnes un bankomātus brīvprātīgi nav "atkrieviskojusi" neviena Latvijas banka, – par spīti regulārajai kritikai un tiešajiem apvainojumiem no "bargās kundzes". Piemēram, lamājot Zviedrijas "Swedbank", kultūras darbiniece un dzejniece to angliski nodēvēja "stupid svensons". (Precīzā tulkojumā tas nozīmē "stulbie svensoni".) Pašā Zviedrijā ar Svensson (ar diviem s) saprot "abstrakti vidējo" zviedru – tas ir ļoti izplatīts uzvārds. Amerikā ar tās imigrācijas vēsturi, arī no Skandināvijas, vārdam svenson (ar vienu s) nozīme reizēm ir daudz nicinošāka – cilvēks, kurš "d*irš savās biksēs", bet reizēm to dara katru dienu, turklāt vēl lepojas ar to.)
Uzņēmumu menedžmentu var saprast. Izsakoties pārāk skaļi par valodas politiku, bet vēl jo vairāk – izdarot straujas kustības attiecībā uz apkalpošanas valodu, kā mēdz teikt, ieguvumi nav acīmredzami, bet riski ir neprognozējami. Saeimas deputāts Edvīns Šnore un viņa partijas biedri no Nacionālās apvienības pēc "krievu utīm" savus "klientus", vistcamāk, nezaudēs, – bet te ir cita spēle, cita atgriezeniskā saikne, un ideālā gadījumā nevienam nevajadzētu aiziet, jūtoties apvainotam.
"Indexo": PR-katastrofa vai vētra "burbulī"?
Uzskatāms demonstrējums tam, kādēļ bizness baidās izteikties par šo tēmu, notika augusta pēdējās nedēļās.
"Šodien darbu sāk INDEXO Banka!" priecīgā ziņa tiek vēstīta ierakstā bankas korporatīvajā kontā platformā "X" 28. augustā. Latviski. Ieraksts 68 reizes ieguvis atzīmi "patīk", 10 reizes retvītots un aplūkots 31 tūkstoti reižu. Un, kā iepriekš teica Ilze Viņķele par "tvitervētrām": "Nekad nevarat zināt, no kuras puses tas nāks." (Sk. iepriekšējo rakstu.)
"Klau, @indexolv, kas ir šis par sūdu?" dienu vēlāk, 29. augustā, raksta blogeris Kristaps Skutelis, savu jautājumu papildinot ar fotogrāfiju, kurā redzama bankas vietnes versija krievu valodā. Šis ieraksts 586 reizes atzīmēts ar "patīk", 106 reizes retvītots, un – tas Latvijā ir reti liels auditorijas tvērums – tam ir 201 tūkstotis skatījumu.
Skuteļa ieraksts vairākas dienas tīklā "X" ir traki populārs, gūst ļoti daudz atbalstošu atsauksmju, arī no pazīstamām personībām.
"Šis ir nepareizi, @indexolv. Nevēršu pie jums rēķinu, nevēršu gan," atsaucas arī "SAF Tehnika" vadītājs, uzņēmējs Normunds Bergs (471 atzīme "patīk", 71 retvīts, 51 tūkstotis skatījumu). Atbildēs viņa tvītam ir gan atbalsts, gan piezīmes, ka viņa "SAF Tehnika" izmanto tādu banku pakalpojumus, kuru vietnes ir pieejamas arī krievu valodā (tā ir patiesība, sk..pdf).
Jā, daži norāda, ka ir
dīvaini sodīt "Indexo" par to pašu, ko dara absolūti visas bankas Latvijā
(no tviterdiskusijām: uz kādu banku tad jūs aiziesiet? Ak, uz "Revolut"? Bet tur arī ir krievu versija…). Citi dāsni dala epitetus, no kuriem "vates banka" vēl ir viskorektākais. Kas ir svarīgi no biznesa viedokļa – boikota draudi: daudzi komentētāji raksta, ka pārcels (pārceļ, jau pārcēluši) savus otrā līmeņa pensiju uzkrājumus no "Indexo" uz citu vietu. Tas būtu sāpīgi – tieši otrā līmeņa pensijas ar pārvaldāmo līdzekļu apmēru vairāk nekā miljards eiro ir galvenais "Indexo" ieņēmumu ģenerētājs.
Kādēļ par šo piemēru mēs tik detalizēti rakstām un ar ko tas ir īpaši labs, – jo "X-boikota efektu" (vai tā neesamību) var redzēt katrs. Atveriet vietni manapensija.lv un skatieties "Indexo" klientu skaitu pa dienām. Dati tiek atjaunināti reizi vairākās dienās ar nelielu (apmēram nedēļu) kavēšanos. Noslēpt klientu masveida aizplūšanu nav iespējams. Tiesa, šajā gadījumā arī drīzāk nav, ko slēpt.
Lūk, skaitļi. Pirms skandāla 27. augustā visiem trim "Indexo" pensiju 2. līmeņa pensiju plāniem bija 121 366 klienti. Mēnesi vēlāk, 26. septembrī, – 122 219 jeb par 853 cilvēkiem vairāk. Tā ir ierastā dinamika: kopš vasaras sākuma "Indexo" 2. līmeņa pensiju plānu klientu skaits ir pieaudzis par aptuveni tūkstoti cilvēku mēnesī. Jā, dažās dienās pēc "X" skandāla bija vērojama klientu aizplūšana – taču to uzreiz kompensēja jaunu klientu atnākšana (un nav iespējams noskaidrot, kādi tam bija iemesli). Līdzīgas ikdienas svārstības 200–400 cilvēku robežās "turp un atpakaļ" bija vērojamas arī pirms "X" skandāla augustā.
"Nav pamata uzskatīt, ka viedokļu apmaiņa 28. augustā "X.com" būtu jūtami ietekmējusi klientu skaitu," rezumē "Indexo" mārketinga vadītāja Ieva Bauma.
"Jāņem vērā arī tas, ka kāds, vēloties protestēt pret "Indexo" mājaslapas krievu valodas versiju, būtu spiests izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, kuram arī mājaslapā pieejama krievu valodas versija." (Tiesa, ne vienmēr: vienam no pensiju pārvaldītājiem, uzņēmumam ar lietuviešu "saknēm", nav tīmekļa vietnes krievu valodas versijas – S.P.)
"Indexo" mārketinga nodaļas vadītāja komentārā LSM nosauca krievu valodas lietošanu Latvijā par "neapšaubāmi strīdīgu jautājumu", taču piebilda – "finanšu nozarē tā joprojām tiek lietota gan mājaslapās, gan internetbankās, jo tas ir svarīgi no finanšu pratības viedokļa".
Tomēr gandrīz mēnesi pēc "X" skandāla jau minētā Liāna Langa "X" tīklā ziņoja: mobilajā lietotnē "Indexo" nav krievu valodas! 114 atzīmes "patīk".
Vai tas ir noņemts? Vai "Twitter" ir ietekmējis? Kā izrādās, nē.
Mobilā lietotne, kā skaidro banka, tika izlaista ar minimālu funkciju kopumu. Daudzas iespējas ir ieviešanas stadijā un parādīsies vēlāk, tostarp krievu valodā. Tāpat nav plānots likvidēt krievu valodas versiju "Indexo" mājaslapā.
"Neesam mainījuši savu viedokli. Īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz skaidrojošo informāciju, kāda tiek publicēta mājaslapā. Laika gaitā gan mājaslapā, gan mobilajā lietotnē izvērtēsim nepieciešamību pievienot arī citas valodas atbilstoši klientu vajadzībām un ērtībām," atbildēja "Indexo".
Ko darīt, ja sociālajā tīklā redzat aizskarošus vai diskriminējošus komentārus, un vai var iesūdzēt tiesā tos, kuri aizvaino cilvēkus pēc grupas pazīmes (par tautību, rasi, piederību LGBT u. c.), par to lasiet drīzumā gaidāmajā raksta trešajā daļā.
