Uz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēdi ieradušies vairāki pašvaldību vadītāji, kuri uzskata, – ja nākamā gada budžets tiks pieņemts pašreizējā variantā, pašvaldības nevarēšot izpildīt visas savas funkcijas.
"Mēs jau šogad aizlāpījām budžetu ar īpašuma pārdošanu, bet nākamgad tas vienkārši nevar notikt, lai mēs sniegtu palīdzību cilvēkiem. Piedošanu, šonedēļ Grobiņā nosita cilvēku, bet mēs nevaram atļauties uzlikt [novērošanas] kameras, kas savienotas ar policiju. Ko man vēl tālāk darīt!" pauda Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS).
Savukārt Dobeles novada mērs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība) akcentēja, ka Dobelē tiek samazināts sabiedriskais transports, bet vienlaikus ar likumu tiek uzdots kompensēt transporta izdevumus pedagogiem.
ZZS vērsīsies Finanšu ministrijā ar prasību neaiztikt budžetā to finansējumu, kas pēc likuma pienākas pašvaldībām, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpildi.
Vai, nepanākot vienošanos par finansējumu pašvaldībām, ZZS varētu neatbalstīt 2025. gada valsts budžetu, esot pāragri runāt.
"Budžets vēl nav pieņemts, to apstiprina Saeima. Skatīsimies, kā [Finanšu] ministrija strādās un ko tā atnesīs," noteica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Nākamā gada valsts budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt pēc divām nedēļām.
KONTEKSTS:
No nākamā gada pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa vairs netiks ieskaitīta pašvaldību kontos. Šis ir viens no strīdus āboliem starp pašvaldībām un Finanšu ministriju, taču jebkuri argumenti atduras pret Eiropas fiskālās politikas argumentiem.
Jaunās nodokļu politikas sekas 150 miljonu eiro apmērā valsts pašvaldībām gan sola kompensēt pilnībā.
