Vēlme pazemināt vecuma slieksni dalībai pašvaldību vēlēšanās Saeimā skatīta vairākkārt. Pēdējoreiz Saeima šo jautājumu skatīja iepriekšējā sasaukuma laikā 2020. gadā, pamatojot to arī ar piemēru no Igaunijas, kur kopš 2017. gada pašvaldību vēlēšanās var piedalīties no 16 gadu vecuma.
Argumenti Saeimā gan pirms četriem gadiem, gan šodien, skatot "Progresīvo" frakcijas deputāta Labanovska priekšlikumu, bija līdzīgi. Ilgtermiņā uzlabošoties aktivitāte vēlēšanās, un šāda iespēja veicināšot jauniešu interesi par politiskajiem procesiem. Šo viedokli atbalsta arī Latvijas Jaunatnes padome, kas iesniedza līdzīgu priekšlikumu.
"Demokrātija ir jāpraktizē un jāmācās, neviens nepiedzimst tam gatavs. Pašvaldība būtu tas līmenis, kur to vislabāk sākt darīt. Pašvaldības lemj ne tikai par sarežģītiem konceptiem, bet par infrastruktūru, par brīvpusdienām, par to, vai ir slēpošanas trase. Tie ir jautājumi, kas ir pilnīgi leģitīmi lemšanai arī jauniešiem," rosinājumu pamatoja Labanovskis. "Turklāt 16 gadu vecumā jaunieši dzīvo ar vecākiem un jautājumus par balsošanu var apspriest. 2017. gadā šāds princips pieņemts Igaunijā, un katastrofa nav notikusi. Vēl jo vairāk – dati rāda, ka šo 7 gadu laikā jauniešu iesaiste politiskajos procesos un vēlēšanās ir augusi."
Pirms četriem gadiem Saeimā par iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma nobalsoja tikai 24 deputāti. Trešdien, 2. oktobrī, vismaz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā deputāti neizteica pretargumentus šai idejai. Tomēr šo viedokļu apmaiņu apturēja Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edvīns Danovskis, atsaucoties uz Satversmi:
"Neiesaistoties diskusijā, vai tas būtu labi vai slikti, te ir konstitucionāls apsvērums, kas liedz to šobrīd ietvert likumā. Tas ir Satversmes 101. pants, kas noteic, ka pašvaldības ievēl pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Līdz ar to diskusija var būt, bet bez Satversmes grozījumiem tas nav ieviešams."
Tātad no Satversmes izriet, ka "pašvaldības ievēlē pilntiesīgi pilsoņi", kuri ir 18 gadus veci.
Secīgi šai norādei Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums balsojot neatbalstīja priekšlikumu par vecuma sliekšņa mazināšanu dalībai pašvaldību vēlēšanās.
Par to gan vēl būs jābalso arī Saeimas sēdē, jo Labanovskis priekšlikumu neatsauca.
Valsts pamatlikuma jeb Satversmes grozīšanas mehānisms ir sarežģītāks nekā vairumam citu likumu. Par izmaiņām Satversmē var lemt Saeimas sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu jeb 67 deputāti. Grozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu.
100 gadu laikā Satversme grozīta 15 reizes. Domājams, ka vecuma sliekšņa pārskatīšana dalībai pašvaldību vēlēšanās nebūtu pietiekams iegansts pārskatīt Satversmē ierakstīto.
