Kalētu iedzivotāja Nadežda priecājas, ka Priekulē šodien piestājis rozā mobilais mamogrāfa busiņš. Viņa pēc 50 gadu vecuma regulāri atsaucas uzaicinājumam pārbaudīt savu veselību.
"Kas tad cits pārbaudīs? Vīrs nepārbaudīs un pati arī, – ko es varu pataustīt, paskatīties, novērot, bet neko vairāk. Te jau izskata cauri.
Forši, ļoti laipni. Es pat domāju, ka būs briesmīgāk, jo kādreiz bija tā, ka vairāk sāpēja, bet tagad man pat patika."
Inta savukārt teic, ka "pie ārstiem ir jāiet un jāpārbaudās, un vitamīni ir jādzer, un jādzīvo veselīgi, jādomā pozitīvi."
Statistika Latvijā nav iepriecinoša, atsaucība krūts vēža skrīninga izmeklējumiem ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Vairumā gadījumu vēzi atklāj novēloti jau 3. vai 4. stadijā, jo sievietes sākumā jūtoties labi un ne vienmēr iedomājas apmeklēt speciālistu.
"Riska grupā ir sievietes, kam anamnēzē ir vecākiem, vecvecākiem kaut kādas tādas problēmas, kādi audzēji bijuši, tā jau ir riska grupa, kur jau no 35 gadiem var sākt veikt mamogāfiju. Pat mājās var pamanīt, ja kādus veidojumus var sataustīt vai nu krūts gals ir velkas uz iekšu, vai kaut kas ir sapīgs," norāda radiologa asistente Dace Vīdnere.
Slimību profilakses un kontroles centrs nesen veiktajā aptaujā secinājis, ka vairāk nekā puse aptaujāto sieviešu kā iemeslu, kādēļ savlaicīgi nepārbauda krūtis, min to, ka neesot tajās pamanījušas kādas izmaiņas.
"Tieši vēža skrīnigs jeb mamogrāfijas skrīniga izmeklējums ir domāts sievietēm, kurām nav nekādu sūdzību un kuras jūtas veselas,"uzsver SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta direktore Jana Lepiksone.
