Kā cilvēki bija gatavi iemainīt savu dzīvi mājās pret mežu, bunkuriem, slapstīšanos, būt nodotiem, bet ar ieročiem rokās atgādināt okupantu varai – šī ir mūsu zeme. Kā bija gatavi nenogurstoši pārējai pasaulei stāstīt– tas ir noziegums, ko padomju okupanti dara Baltijas valstīs. Daudz traģisku stāstu ar cerību, ka Latvija reiz būs brīva. Jau 10 gadus šī vēsture ir apkopota Nacionālās pretošanās muzejā Rendā. Sākumā neliela ekspozīcija divās istabāsm nu tā ir augusi, pilnveidota un izvietota plašā ēkā divos stāvos.
"Tā ir varonības tēma, tā ir nesamierināšanās ar to jūgu," teic viens no galvenajiem muzeja uzturētajiem Andrejs Ķeizars.
Ekspozīcijā var izsekot līdzi dokumentiem un aprakstiem, kādas bija nacionālo partizānu kaujas, kādi panākumi vai zaudējumi, kādi ieroči, kāda ikdiena, kā no okupantiem glābtas Latvijas kultūras vērtības. Pretrunīgo laikmetu spilgti iezīmē arī plakāti, savukārt ne viens vien priekšmets atklāj privātus stāstus un traģēdijas, piemēram, atrastās Krīgeru ģimenei savulaik piederējušās piena kannas, kurās salikta iedzīve un aprakta pie mājām – ar cerību, ka drīz varēs atgriezties dzimtenē. Viņu dzīve aprāvās uz padomju zemūdenes nogremdēta kuģa.
"Ja mēs pirms kāda laika runājām par Latvijas neatkarības iegūšanu, vienu laiku galvenais varonis bija latviešu karavīrs, latviešu strēlnieks. Jāsaka tā, ne tikai karavīrs, arī citi palīdzēja, tā ir tauta. Un šis ir piemineklis Latvijas tautai, Latvijas tautas gribai būt neatkarīgai un patstāvīgai," uzsver viceadmirālis, Latvijas Ģenerāļu kluba vadītājs Gaidis Andrejs Zeibots.
Nesen muzejā nonācis arī entuziastu apvienības "Lāpsta" slēpnī Vārves pagastā atrastās lietas – metāla kastīte, kurā līdzās munīcijai avīzēs rūpīgi bija ietīts arī sarkanbaltarkanais karogs. Ironiski, ka viena no avīzēm bija 1946. gada "Cīņa", galvenā raksta virsraksts "Darbam un dzimtenes aizsardzībai".
"Lietas, kuras mēs uztveram kā pašsaprotamas – valsti, pašnoteikšanos un tamlīdzīgi. Tagad var apjaust būtībā, cik īstenībā tas viss ir trausls. Un šis muzejs spilgti to parāda," saka entuziastu grupas "Lāpsta" pārstāvis Ansis Sviriņš.
Svētku reizē Andrejam Ķeizaram arī izskanēja pateicība no Nacionālo bruņoto spēku vadības par ilggadējo sadarbību un ieguldīto darbu, vadot šo muzeju.
