Pētījums rāda, ka tikai 30 – 32 % iedzīvotāju uzticas sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem, uzskatot, ka informācija šajos medijos ir pilnībā ticama vai lielākoties ticama.

Neatšķir medijus no ministriju mājaslapām

"Cilvēki pašos pamatos neizprot, kā darbojas mediju sistēma. Ka Latvijā ir sabiedriskie mediji, komerciālie mediji un kādi katram medijam ir finansējuma avoti. Gandrīz 40 % no intervētajiem par šo jautājumu nav zinoši. Arī interviju atbildes liecina par diezgan lielu sajukumu, jo, piemēram, pie medijiem tiek nosauktas arī ministriju mājaslapas, kas ir pavisam cits informācijas kanāls," skaidro medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas docente Klinta Ločmele un piebilst, ka mēs nevaram uzbūvēt spēcīgu medijpratību, ja paši pamati ir ļoti trausli.

Daļa aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka mediju saturs ir viegli uzpērkams.

Pētījums arī parāda, ka daļa aptaujāto sliecas sazvērestības teoriju virzienā. Diezgan liels skaits domā, ka pasaulē notiek lietas, par ko sabiedrība neuzzina un tam pilnā mērā vai drīzāk piekrīt vairāk nekā 50 % respondentu.

Jāizglīto arī vidējā paaudze

Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis pauda, ka cilvēki nesaprot, kas ir uzticams avots un kāda ir dažādu informācijas kanālu būtība. Viņi lieto gan "Delfi", gan "Facebook" un domā, ka šiem kanāliem var uzticēties vienādi. Eksperti uzskata, ka vairāk būtu jāizglīto gan bērnu vecāki, gan cilvēki pirmspensijas vecumā.

"Šī ir vidējā paaudze, par kuru mēs pat varbūt ne vienmēr aizdomājamies kā tādu, kuru vajag sasniegt.

Mums liekas, ka cilvēki ir aizņemti un mēs viņus tāpat nesasniegsim, un varbūt, ka viņu zināšanas ir pietiekamas. Tomēr vecāki ietekmē bērnus un tas, kā vecāks patērē medijus un tas, vai vecāks iedod bērnam planšeti kvalitatīva laika pavadīšanas vietā, tas ietekmē digitālās prasmes un medijpratību agrā vecumā. Mums kā bibliotēkām jāsaka, ka tā ir pelēkā zona, kura jāsasniedz vairāk," stāsta Rotgalvis.

Mākslīgo intelektu nesaprot. Un kas ir dziļviltojums?

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska aicina vairāk domāt par bērnu un jauniešu mediju paradumiem. Tomēr viņa arī vērš uzmanību uz to, ka jāizglīto arī vecāki un pedagogi.

"Nākamā gada sākumā sāksies padziļināta pedagogu izglītība, astoņu stundu mācību programma "Pieredzēt mākslīgo intelektu". [Tas būs] praktisks darbs, praktiski uzdevumi triju gadu garumā. Redzējām, ka mākslīgo intelektu pat nesaprot, kas tas ir, kā tas darbojas. Ja 50 % nav ne jausmas, ko nozīmē dziļviltojums, tad skaidrs, ka vismaz to pedagogu daļu mēs nosegsim," atzīmē Katkovska.

Mediju eksperti aicina gan Latvijas Žurnālistu asociāciju, gan pašus medijus vairāk skaidrot gan žurnālistu darbu, gan mediju sistēmu un finansējuma avotus.