Saprast, kas notiek
Iedzīvotājs, students Reinis Leikums pauda: "Cik ātra būs reaģēšanas spēja, ja gadījumā pie mums ienāks ienaidnieks, kā notiks aizsardzība – tas ir galvenais jautājums."
Reinis ir students, viņa dzimtā vieta ir pierobežas ciems Izvalta. Savu dzīvi viņš saista ar lauksaimniecību. Arī viņu uztrauc pierobežas drošības jautājums, tāpēc Reinim bija svarīgi apmeklēt šo forumu.
Viņš norādīja: "Arī manā ciematā Izvaltā, redzot, ka tiek salikti bloki un prettanku eži, tas arī bija iemesls, kāpēc atbraucu, lai rastu sapratni, kāpēc tie ir tieši Izvaltā un kur tiks izmantoti."
Savukārt Indras iedzīvotāja Olga Jokste norādīja: "Esmu īstena vietējā, un man ir svarīgi justies kā daļai no mūsu valsts."
Olga šeit Indrā, vien pāris kilometrus no Latvijas-Baltkrievijas robežas, dzīvo vairāk nekā 30 gadus. Viņu priecē, ka šoreiz arī uz šo attālo Latvijas malu atbraukuši dažādi eksperti, lai uzklausītu vietējo bažas un paši savām acīm redzētu dzīvi blakus vienai no agresorvalstīm. "Mēs dzīvojam blakus Baltkrievijas robežai, bet, dzīvojot Latvijā, Eiropā, man ir jāsaprot, ka es esmu drošībā. Ne vienmēr tas izpaužas valstisku struktūru darbībās, bet man to gribētos zināt, jo bieži vien ir tā, ka pie mums kaut ko būvē, brauc transportlīdzekļi, bet mēs nezinām, kas notiek, mums nav informācijas aprites. Šodien pa tiešo kaut ko vairāk varam uzzināt par procesiem, kas notiek apkārt mums," viņa sacīja.
Olga arī atzina – fiziski jūtas gana droši, bet satraukumu joprojām rada informatīvā telpa.
"Sabiedrība ir cilvēki, kas šeit dzīvo, mēs esam dažādi, informāciju iegūstam no dažādiem avotiem, līdz ar to jābūt kaut kam vienojošam, kas mūs tur kopā. Mēs esam arī tie, kuri kādā krīzes situācijā palīdzēs – lietusgāzes vai citas dabas stihijas, ne tikai par kara apdraudējumu, par ko šodien vairāk runā, mēs būsim šeit, uz vietas," viņa pauda.
"Jāsakārto mediji, mobilie sakaru tīkli, kas pierobežā ir tiešām slikti, mēs it kā attīstām jaunākās tehnoloģijas, bet viss paliek tikai sliktāk," izskanēja forumā.
Katra atbildība
Arī organizētajā drošības forumā attālinātu aizsardzības ministra pieslēgšanos nodrošināt bija problēmas. Internets pierobežā kļuvis lēnāks, ir pārrāvumi vai vienkārši nav zonas. Šādas problēmas ikdienā akcentē arī vietējais iedzīvotājs, uzņēmējs un Krāslavas novada deputāts Dmitrijs Zalbovičs (Jaunā konservatīvā partija)
"Mums ir lauki un ceļi pašā pierobežā, kur reāli nav pārklājumu," viņš piebilda.
"Mūs interesē iedzīvotāju pakalpojumu grozs, kādas valsts struktūras šeit būs – slimnīcas, bērnudārzi, policija, kas ir ļoti svarīgas lietas. Žogu uztaisījām, savedām betona blokus, iedzīvotājiem tas ir par maz."
Ilggadējais Krāslavas novada pašvaldības vadītājs Gunārs Upenieks (Latvijas Zemnieku savienība), ka uzskata drošības aspektā jādomā arī par dzimstības veicināšanu, izglītības pieejamību un uzņēmējdarbības attīstību reģionā. "Kas šodien apvieno visu drošību un noturību šeit uz vietas. Jābūt atsevišķai programmai austrumu pierobežai, līdz Līvāniem, Preiļiem, drusku tālāk," pauda politiķis.
Tāpat viņš vēlreiz akcentē problēmas tieši komunikācijas jomā: "Primāri mūsu iedzīvotājiem vajag stāstīt patiesību, lai nebūtu tā kā ar dronu – vieni saka tā, otri tā, trešie smejas."
Drošības forumu, kopā saaicinot kā vietējos iedzīvotājus, tā augstas amatpersonas un nozaru ekspertus, šoreiz rīkoja tieši vietējās nevalstiskās organizācijas. Jo tieši vietējie aktīvisti ir viens no svarīgiem balstiem arī civilās aizsardzības ķēdē un jelkādu krīžu vai apdraudējumu gadījumos.
Nevalstisko organizāciju iesaisti uzsvēra arī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals:
"Tas pasvītro to, ko vēlamies iedzīvināt ar visaptverošo valsts aizsardzību – mana Latvija – mana atbildība."
Zane Ločmele, biedrības "Krāslavas rajona partnerība" pārstāve uzskata – šādas tikšanās vajadzīgas, lai iedzīvotājiem vēlreiz atgādinātu, ko viņi paši var darīt, lai šajā ģeopolitiskajā situācijā justos drošāk, un īpaši svarīgi – lai šādu dialogu ar vietējiem veido tieši starptautisku procesu pārzinātāji un nacionālā līmeņa institūciju eksperti. "Lai cilvēkiem noņemtu spriedzi, sajūtu, ka par viņiem ir aizmirsuši. Pierobeža ir droša, bet daudz kas jādara pašiem – mums jāskatās mājaslapās, jālasa civilās aizsardzības plāni, jāinteresējas, kā rīkoties kādās situācijās," viņa pauda.
Arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzsvēra tiešās komunikācijas veidošanu ar pierobežas iedzīvotājiem: "Tā ir tiešā komunikācija un atgriezeniskā saite, kas Rīgā ir grūti uzturama, tā ir šāda pasākuma pievienotā vērtība, ka var runāties ar cilvēkiem un saprast nevis no lieliem plauktiem un skaistiem algoritmiem, bet no praktiskās dzīves, kas satrauc un kā lielie algoritmi saiet kopā ar praktisko dzīvi."
Viens no svarīgiem aspektiem ir informācija un komunikācija ar iedzīvotājiem, to Krāslavas novada Indrā pašā pierobežā organizētajā drošības forumā atzina gan uzrunātie iedzīvotāji, gan nozaru eksperti, uzsverot, cik būtiska ir pašvaldības komunikatoru loma, pašvaldības mājaslapu loma un mediju sasniedzamība.
