Pasniedzējai Vandai Brūvelei vairākkārt nācies piedzīvot situācijas, kad ārvalstu studenti, saskaroties ar medicīniskām problēmām, kļūstot par vardarbības upuriem vai nonākot policijas redzeslokā, nezina, kā rīkoties.
"Šogad gadījās tā, ka mēneša laikā bija divi gadījumi, kad pēc lekcijas pie manis pienāk studente un saka, ka viņai ir slikti, viņai ir nopietnas veselības problēmas. Es, protams, daru visu, kas jādara – zvanu uz neatliekamo palīdzību, zvanu uz uzņemšanas nodaļu, tur tulkoju pie vajadzības.
Bet es domāju – vai tad tas man būtu jādara? Tas mani vedina domāt, ka izskatās, ka viņi nav īsti aprūpēti," sacīja pasniedzēja.
Ir studenti, kuri šādās situācijās sazinās ar ģimenes ārstiem savā mītnes zemē, bet ne vienmēr situāciju var atrisināt attālināti.
Par savu pieredzi "4. studijai" pastāstīja Bavins, students no Indijas.
"Manā kursā ir aptuveni 25 studenti no citām valstīm. Ir tikai daži latviešu studenti. Daži studenti ir no Uzbekistānas, Pakistānas un Šrilankas."
Bavins norādīja, ka viņš pieredzējis to, ka šeit medicīnas iestādēs pret ārzemniekiem izturoties citādāk nekā pret vietējiem iedzīvotājiem.
"Pagājušajā gadā man bija sāpes krūškurvī. Es aizgāju pie ārsta, lai norunātu izmeklēšanu, bet bija vēls vakars un viņi teica, ka sāpēm ir gadījuma raksturs, un ārsta nav uz vietas, un nevarēja atrisināt manas veselības problēmas. Tās ir problēmas, ar kurām esmu saskāries. Un pagājušajā nedēļā man bija zems asinsspiediens un arī tad sastapos ar ārstēšanas un rūpju trūkumu no slimnīcas personāla. Viņi pret mani izturējās kā pret citas rases cilvēku un tāpēc es jutos slikti."
Bavina pieredze liecina, ka ne visās ārstniecības iestādēs medicīnas personāls runā angļu valodā, un tulks jāmeklē pašam pacientam.
Raidījums noskaidroja, ka ir bijusi arī situācija, kad kāda studente piedzīvojusi vardarbību, un viņai nācies pavadīt ļoti ilgu laiku policijā, lai sniegtu liecību.
"Es arī saprotu, ka jaunieši jūtas nemirstīgi, ka viņiem nekas nekaiš, bet, ja nu tomēr kaut kas gadās, tad vajadzētu zināt, uz kurieni doties. Un galvenais – cik tas maksās. Neviens arī no viņiem naudā nepeldas," sacīja pasniedzēja Brūvele.
Tikmēr Bavins gribētu, lai veselības apdrošināšanu studentiem nodrošina universitāte.
Augstskolai palīdzēt risināt veselības jautājumus nav viegli
Viena no augstskolām, kurā Latvijā mācās visvairāk ārvalstu studentu, ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kur izglītību iegūst apmēram 4000 ārvalstu studentu.
RTU Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Zane Purlaura-Poriņa norādīja, ka katra semestra sākumā universitāte studentiem organizē informatīvos seminārus, pieaicinot arī pašvaldības policiju, lai studenti tiktu informēti par kārtību pilsētā un to, kā pasargāt sevi. Sagatavoti arī digitālie materiāli un iespēja piedalīties tiešsaistes semināros.
Studentiem no Eiropas ir EVAK apdrošināšanas kartes, bet citu valstu studenti izmanto ceļošanas apdrošināšanu vai apdrošināšanu no savas valsts, vai arī iegādājas veselības apdrošināšanu Latvijā.
RTU pārstāve apstiprināja, ka augstskolām palīdzēt studentiem jautājumos, kas skar viņu veselību, nav viegli, jo pastāv personas datu aizsardzība.
"Ja kāds no universitātes pārstāvjiem griežas kādā no slimnīcām, lai noskaidrotu, kas ir noticis ar šo studentu, tad, protams, mēs nekādu informāciju saņemt nevaram," norādīja Purlaura-Poriņa.
Tulka pakalpojumus RTU nenodrošina, bet sadarbojas ar vairākām medicīnas iestādēm, kur studenti var saņemt pakalpojumus angļu valodā.
Otra augstskola, kurā mācās lielākais ārvalstu studentu skaits, ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kur izglītību iegūst apmēram 3000 studentu no ārvalstīm.
RSU Starptautisko sakaru departamenta ārvalstu reflektantu nodaļas vadītājs Māris Ginters skaidroja, ka šie studenti pirms studijām un arī to laikā saņem dažādu informāciju par to, kā norit dzīve Latvijā.
"Tajā skaitā mēs runājam arī par veselības aprūpi un par šīs sistēmas pieejamību ārvalstu studentiem. RSU vairāk nekā 90% ārvalstu studentu ir Eiropas Savienības pilsoņi, līdz ar to viņiem ir ļoti labi atrisināts apdrošināšanas jautājumi, kas parasti ir viņu valstu apdrošināšana, kas nosedz pakalpojumus arī Latvijā," sacīja Ginters.
Augstskola sniedz informāciju par sabiedriskā transporta lietošanu, medicīnas pakalpojumiem un arī, ko darīt krīzes situācijās. Neatsverams atbalsts ir paši studenti, kas jau studē ilgāku laiku, – viņi dalās ar savu pieredzi.
"Kā medicīnas augstskolai mums ir sava ambulance, mums ir savs ģimenes ārsts un rezidents pieejams mūsu telpās, šeit pat, universitātē. Jebkādus negadījumus, jebkādas tūlītējas ārkārtas situācijas, veselības problēmas mēs risinām šeit uz vietas," norādīja RSU pārstāvis.
