"Man ir bērns ar invaliditāti – autiska spektra traucējumiem kopš trīs gadiem," par savas nu jau 11 gadus vecās meitiņas diagnozi stāstīja triju bērnu māmiņa. Sieviete atzina, ka divus gadus kopš rehabilitācijas centra "Spārīte" atvēršanas meita apmeklē šo centru un izmanto vairākas šeit bezmaksas piedāvātās rehabilitācijas un attīstības iespējas, viņas stāvoklis ir manāmi uzlabojies.
"Mēs te gandrīz katru otro dienu uzturamies. Viss, kas te notiek, nodarbības, pati atmosfēra – tas viss ir tikai pozitīvi. Mēs apmeklējām logopēda, fizioterapeita nodarbības, nodarbības baseinā. Tas ir šeit centrā, bet projekta ietvaros mēs apmeklējām ļoti daudzas terapijas – kanisterapiju, reitterapiju, masāžas un psihologa nodarbības. Tagad no 1. janvāra es nezinu, kā mēs varēsim, jo es bērnus audzinu viena pati. Man ir trīs bērni, un pati jaunākā meitiņa ir ar invaliditāti. Godīgi sakot, es nezinu, kas būs tālāk. Tīri finansiāli es, protams, nevarēšu atļauties visas šīs nodarbības. Protams, kaut ko mēs saglabāsim, kaut ko pašu svarīgāko. Iespējams, fizioterapiju un baseinu," sacīja sieviete.
No 1. janvāra, kad Latvijā beidzas Eiropas Savienības (ES) finansētais deinstitucionalizācijas projekts, Rēzeknes pašvaldība, kas pārņēmusi saistības par minēto pakalpojumu sniegšanu, tos nespēj piedāvāt bez maksas.
Rēzeknes Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Inese Nipere stāstīja – lai arī par pakalpojumiem būs jāmaksā, maksa tomēr būs mazāka nekā tad, ja to pirktu tieši no pakalpojuma sniedzēja.
"No 1. janvāra dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas būs bez maksas, tikai būs jāmaksā par ēdināšanu. Savukārt grupu mājās pakalpojums ir aprēķināts pilnā apjomā, kur maksa par dzīvoklīti būs 56 eiro. Savukārt centra "Spārīte" pakalpojumi būs par maksu – gan dienas aprūpes centrs, gan logopēda pakalpojumi, gan fizioterapeita pakalpojums," atzīmēja Nipere.
Taču jau tagad skaidrs, ka maksāt par rehabilitācijas pakalpojumiem, uzturēšanos dienas centrā nevarēs visi vecāki. Ne visi varēs nodrošināt saviem bērniem rehabilitāciju un attīstību tādā apmērā kā līdz šim. Nipere atklāja, ka pašvaldībā ir 150 bērni ar invaliditāti, no tiem 86 apmeklē dienas rehabilitāciju centru "Spārīte".
"Veicot aptauju vecāku vidū, vai būs pieprasījums pēc pakalpojumiem, ja mēs pielietosim maksas cenrādi, 50% vecāku bija ar mieru, ka bērns apmeklē centru un saņemtu rehabilitācijas pakalpojumus reizi nedēļā," norādīja Nipere.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa skaidroja, ka pēc deinstitucionalizācijas projekta beigām pašvaldībām līdz šim piedāvātie pakalpojumi jānodrošina vēl piecus gadus.
"Šobrīd ir tā, ka atbildība ir pašai pašvaldībai, taču ir vairāki risinājumi, kas paredz pašvaldībām atspaidu finansiālās situācijas. Pašvaldībām ir pieejams līdzfinansējums grupu māju uzturēšanai, dienas aprūpes centru uzturēšanas izmaksu segšanai un arī tā saucamais princips "nauda seko klientam", kas ir finansējums par tiem cilvēkiem, kas dzīvojuši ilgstošas aprūpes institūcijā. ES deva mums finansējumu, lai šos pakalpojumus izveidotu un uzsāktu. Protams, ka projekta perioda laikā bija vēlme nodrošināt un saņemt pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu, faktiski nenosakot limitus. Šobrīd ir jādomā, vai tagad, kad jāmaksā no pašu kabatas, to varam izdarīt," norādīja Celmiņa.
Runājot par situāciju, kad pašvaldībās tiek ieviesti maksas pakalpojumi, kā tas ir Rēzeknē, ministrijas pārstāve skaidroja, ka pagaidām nav zināms, kā pašvaldības risinās deinstitucionalizācijas projekta ietvaros izveidoto pakalpojumu nodrošināšanu bērniem un pieaugušajiem.
"Bet man nav informācijas, ka šādus lēmumus būtu pieņēmušas vairums pašvaldību. Dzirdēts par atsevišķām pašvaldībām, bet, tā kā pašvaldības tikai pieņem savus budžetus, iespējams, ka būs noteikts apmaksāto reižu skaits, bet par turpmākajām reizēm personām ir jāmaksā pašiem, vai arī līdzfinansējums no pašvaldības, nevis viss pilnībā gulstas uz pašu cilvēku pleciem. Šādas informācijas mums šobrīd vēl nav," atzīmēja Celmiņa.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība jau ir pieņēmusi lēmumu attiecībā uz deinstitucionalizācijas projekta ietvaros radīto pakalpojumu turpmāko izmantošanu un lielākā daļa pakalpojumu ir kļuvuši par maksas pakalpojumiem. Ja pašvaldība uzņemtos visu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem bez maksas, kā tas bija projekta laikā, tad tas izmaksātu gandrīz pusotru miljonu eiro. Tādas naudas finansiālajā krīzē nonākušajai pašvaldībai nav.
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb SPA centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu mēra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
Saistībā ar notiekošo Rēzeknes domē atbildīgā ministre Inga Bērziņa novembra sākumā no amata atstādināja līdzšinējo pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai").
