Apsaldējumus guvušā un slimnīcā nonākušā Arkādija pirksti ir apsaitēti. Kreisās rokas piektā jeb mazā pirksta nav. To nācās amputēt, bet ir cerība, ka pārējiem viss būs kārtībā.
"Jā, mazo [pirkstu] noņēma. Nu, viņam laikam visvairāk tika. Bet nekas. Labi, ka vispār izglāba," sacīja Arkādijs. Vīrietis skaidroja, ka iekritis un gulējis ekskavatora izraktā bedrē. "Pakritu un tur iekšā. Labi, ka mani pamanīja."
Arkādijs apsaldējās ap gadu miju. Parasti pacienti Valsts apdegumu centrā iestājas tad, kad ne ģimenes ārsts, ne novadu slimnīcas palīdzēt nespēj.
Valsts apdegumu centrā vakar iestājušies divi cilvēki no nelabvēlīgas vides, taču, kā norādīja centra vadītājs, abas personas diemžēl ieradās par vēlu un apsaldētos kāju pirkstus nāksies amputēt.
"Diemžēl mūsu pacienti nāk vēlu. Kad kaut kas jau jāgriež nost. Pieplūdums būs pēc nedēļas. Tagad viens ir ar svaigu apsaldējumu iestājies, mēģināsim glābt. Bezpajumtnieki, alkohols. Beidzas ar amputācijām," klāstīja Smirnovs.
Smirnovs stāstīja, ka visbiežāk cilvēkiem apsalst plaukstas un pēdas, taču šādā laikā esot iespējams apsaldēt arī seju.
Sākotnēji konkrētās ķermeņa daļas ir nejutīgas, cilvēki maldīgi mēdz domāt, ka viss ir pārgājis un ir kārtībā, taču realitātē problēma jau ir aizgājusi tālāk, un apsaldējuma dēļ ir skarti nervu gali.
Pirmajā dienā apsaldētās vietas ir baltas un nejutīgas, nākamajās pāris dienās jau kļūst pietūkušas, apsārtušas un sarkanīgas nokrāsas, taču tālāk jau pamazām krāsa kļūstot violeta un uz apsaldētajām vietām parādās pūšļi.
Valsts apdegumu centra vadītājs uzsvēra, ka visbiežāk iedzīvotāji iegūst apsaldējumus alkohola reibumā, tostarp arī ļoti šādā laikā jāuzmanās tiem cilvēkiem, kuriem ir dažādi jušanas traucējumi.
"Tā kā Latvijā ir mitra vide, tad mums ātri aukstumu pievelk. Ja klausāmies, ka kontinentālajā klimatā ir -45 grādi, tad viņi pat dažreiz mazāk salst nekā mēs šeit ar saviem -20 grādiem. Pirmais un galvenais – novērtēt, vai ir jāiet ārā. Ja tomēr ir jāiet, tad kārtīgi un silti apģērbties un novērtēt savu veselības stāvokli.
Ja tomēr kaut kas noticis, vērsties pie ārsta, drošs paliek drošs, tomēr labāk paskatīties, vai problēma nav aizgājusi dziļāk, jo reāli trīs diennaktis mēs vēl varam glābt," pauda Valsts apdegumu centra vadītājs.
Taču, domājot par līdzcilvēkiem, ārsts norādīja, ka neatkarīgi no tā, kāpēc un kāds cilvēks tiek pamanīts ārā, guļot uz zemes, ir jāiet pie viņa klāt un jāvēršas pēc palīdzības, zvanot pašvaldības policijai vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, it sevišķi šobrīd, kad ārā ir ļoti auksts laiks.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pirmās palīdzības eksperts un ārsta palīgs Miķelis Puķītis skaidroja, ka pēc sajūtām aukstums var šķist aukstāks, nekā tas ir.
"Lietas, no kā izvairīties – nevajadzētu uzreiz likt [apsaldēto ķermeņa daļu], piemēram, karstā ūdenī vai likt pie radiatora, sildītāja, ir jāuzsilda lēnām – jāietin siltā apģērbā, jābūt siltā telpā, lai tomēr no virspuses tas siltums caur asinsriti līdz vietai, kas, iespējams, ir apsaldēta, tiek. Nekāda berzēšana, likšana karstumos – to nē. Tomēr ar apsaldējumiem es ieteiktu griezties Valsts apdegumu centrā, lai novērtētu, cik slikti ir, jo ar apsaldējumiem var būt situācija, ka tas nav viens, ka tomēr var būt klāt arī ķermeņa atdzišana, jo, ja jau ir pirksti bijuši aukstumā vai arī kāda cita ķermeņa daļa, tad jau viss pārējais ķermenis arī ir bijis aukstumā," skaidroja Puķītis.
Ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas āra temperatūra ir zemāka par -10 grādiem, tad arī naktspatversmes Rīgā atvērtas visu diennakti. Šādos laikapstākļos notiek bezpajumtnieku uzņemšana arī vieglā alkohola reibumā, izņemot naktspatversmi Mazjumpravas ielā 8. Savukārt cilvēkus stiprā alkohola reibumā visu diennakti uzņem patversmē Gaiziņa ielā 7.
Rīgas domes pārstāve Antra Gabre skaidroja, ka vietu skaits Rīgas patversmēs kopumā ir 690 – janvāra pirmajās dienās tās izmantoja vairāk nekā 600 cilvēki, savukārt pagājušā gada decembrī Rīgā naktspatversmēs uzturējās vidēji 638 cilvēki.
"Šobrīd patversmju piepildījums ļauj uzņemt vēl cilvēkus, nav tā, ka visas patversmes ir pārpildītas. Šajā laikā tiek nodrošināti arī zupas virtuves izbraukumi un cilvēkiem tiek izsniegtas siltas drēbes, tā kā tie, kas nonāk patversmēs, viņi tiek gan pabaroti, gan arī viņi saņem ziemai vajadzīgo apģērbu," klāstīja Gabre.
Aukstajā laikā arī Pārtikas un veterinārais dienests aicina dzīvnieku īpašniekus būt atbildīgiem un ārā dzīvojošiem dzīvniekiem dot kalorijām bagātāku un lielāku barības devu, guļvietu noklāt ar biezu kārtu salmiem, sienu vai biezu segu, kā arī pēc iespējas dot padzerties siltu ūdeni. Ja temperatūra noslīd zemāk par -20 grādiem, vismaz naktī dzīvniekiem jādod iespēja pārnakšņot telpās.
Kā liecina laika prognoze, stiprs kailsals Latvijā saglabāsies visu nedēļu un siltāks kļūšot ne agrāk kā nākamās nedēļas pirmajā pusē vai vidū.
