Zemnieks – papīru kārtotājs

Lai arī šobrīd ir gadalaiks, kad lauki vēl atpūšas, zemes kopējiem – zemniekiem – darba ir pilnas rokas. Nevis uz lauka, bet datorā.

"Lauku atbalsta dienesta EPS",  "Valsts augu aizsardzības dienesta LIZ pārvaldības sistēma", "agrovides intervences", "ekoshēmas" un vēl, un vēl. Šie nosaukumi ir ikviena lauksaimnieka ikdiena, lai varētu pieteikties atbalsta maksājumiem.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītāja Baiba Tīdemane – lauksaimniece un bioloģisko lauksaimniecību inspektore no Madonas novada – ir pārliecināta, ka Latvijas Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātā sistēma, lai atbalstam pieteiktos, ir pārāk sarežģīta un smagnēja. Baibai ir maģistra grāds, un, apmeklējot vairākus seminārus, viņa ar pieteikšanos ir tikusi galā. 

"Zemnieki jau ir ļoti dažādi. Zemnieks var būt ne tikai ar augstāko izglītību, tur ir ļoti bieži pamatskolas izglītība un pat vēl mazāk. Kāpēc tā bija jāsarežģī, ka viņš pat nesaprot, uz ko tad man bija jāpiesakās, kas man bija jādara?" pauda Tīdemane.

Protams, šobrīd vairāk nekā jebkad aktuāls ir teiciens – mūžu dzīvo, mūžu mācies. Tomēr nevienam, kam nav augstskolas diploma kabatā, nevar aizliegt audzēt lopus, labību vai, vienkārši sakot, pabarot savas valsts iedzīvotājus.

Neērtais jautājums – vai pieteikšanās sistēma atbalstam ir domāta zemniekiem vai zemnieki – sistēmai? 

Tīdemane, kura kā bioloģisko lauksaimniecību inspektore apmeklē saimniecības un redz, ka zemnieki nav pieteikušies visiem iespējamajiem atbalstiem, ir neizpratnē: "Kāpēc to pieteikšanās procesu, to visu vajadzēja padarīt tik smagu, tik grūtu?" 

Kā atzina inspektore – zemnieks kļūst par papīru kārtotāju, kuram uz lauka vai pie lopiem strādāt neatliek laika. 

"Tagad ir vēl tāds brīnums kā LIZ pārvaldības sistēma. Šī sistēma mums tika solīta jau vasarā. Vasarā tās joprojām nebija. Solīja, ka būs rudenī, bet arī rudenī nebija. Tad sākām kaut ko darīt. Sistēma "karas augšā" vēl joprojām," atklāja Baiba.

Jauna regula, jauna sistēma

Semināri, fokusa grupas, konsultācijas, mācību materiālu izstrādes, pagarināti pieteikšanās termiņi – 2023. gads bijis izaicinājumu gads gan lauksaimniekiem, gan iesaistītajām institūcijām. Eiropas komisija (EK) ir izvirzījusi konkrētus specifiskos mērķus, kas, saņemot atbalstu, dalībvalstīm ir jāsasniedz, tāpēc būtiski mainīta pieeja atbalsta sniegšanā.

"Tiešmaksājumos ir nākuši klāt jauni atbalsta veidi, jo komisija ir izvirzījusi konkrētus specifiskos mērķus – tie ir vides un klimata mērķi. Vismaz 25% no tiešmaksājumiem ir jānovirza vides un klimata mērķiem, tāpēc mums tika ieviestas sešas jaunas ekoshēmas," norādīja ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļas vadītāja Elīna Dimanta. 

Valsts augu aizsardzības dienestā ir izstrādāta LIZ jeb Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēma. 

"Šī sistēma ir jauna, un arī regula ir jauna. Un uzstādījums ir šādu sistēmu radīt, lai pēc tam Eiropā varētu atskaitīties par statistikas datiem attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izlietojumu.

No 2026. gada tad būs ne tikai lauksaimnieki, bet arī pašvaldības, mežu īpašnieki, autoceļu īpašnieki, kuriem būs jāizmanto informācija, kura būs tālāk jāievada šajā LIZ pārvaldības sistēmā," skaidroja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) galvenais eksperts Māris Kliģis. 

Skaidrojumos pavadīti "300 mēneši"

Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) sniedz bezmaksas konsultācijas, kā pareizi aizpildīt jauno sistēmu.

"Vienam tas izdodas ērtāk, ātrāk, citam šī palīdzība ir nepieciešama vairāk. Tie, kas šo ceļu jau vienreiz ir izgājuši, es domāju, ka viņi nākamajā reizē šo ceļu spēs iziet, mācēs šo sistēmu aizpildīt," ir pārliecināts VAAD Augu aizsardzības līdzekļu uzraudzības daļas vecākais inspektors Oskars Kārkliņš. 

Latvijas Lauku izglītības un konsultāciju centra (LLKC) vadītājs atzina, ka arī konsultantiem pietrūcis laika sagatavoties, arī viņi mācījušies, skaidrojot zemniekiem jaunos birokrātiskos labirintus.

"Mēs tur varētu mēnešos sarēķināt – pagājušā gada beigās tie bija kādi 300 mēneši, kopā ņemot, cik daudz cilvēki strādāja, mēģinot izskaidrot zemniekiem, kas, kā būtu jādara,"

sacīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. "Pirmais – kāpēc dati jāvāc? Un šī atbilde bija tāda, ka mums brīžiem nebija pašiem skaidrs, lai mēs izskaidrotu zemniekiem, kas ar tiem datiem tiks darīts, ko viņi man dos nākotnē. Nebija varbūt arī no ierēdniecības puses līdz galam aprēķināts, ko tas prasīs zemniekiem laika ziņā. Ja tur kāds runāja, ka šī sistēma ļaus samazināt birokrātiju, tad, diemžēl, iznāca tieši pretēji." 

Kad pērnā gada novembrī zemnieki bija sabraukuši Slampē, lai tiktos ar jauno zemkopības ministru Armandu Krauzi (Zaļo un Zemnieku savienība), izskanēja domas, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs lauksaimniekiem ir daudz vieglāk tikt galā ar sava darba birokrātisko pusi, nekā tas ir pie mums, Latvijā. Zemkopības ministrijā gan šādam apgalvojumam nepiekrīt.   

"Tur gan informācija atšķiras, jo, braukājot uz darba grupām, ir ļoti daudz dalībvalstis... Manuprāt, nav nevienas, kas būtu teikusi, ka šī jaunā politika ir kļuvusi vienkāršāka un ka lauksaimnieki ir apmierināti ar ieviestajām izmaiņām un atbalsta pasākumiem," stāstīja Dimanta. 

Uzlabot komunikāciju ar lauksaimniekiem, konsultāciju pieejamību un, uzklausot ieteikumus, pēc iespējas vienkāršot jauninājumus – tāda ir visu iesaistīto institūciju apņemšanās.