Latvijas valdība šonedēļ apstiprināja kārtību par 2024. gadā lauksaimniekiem piešķiramo atbalstu. Pēc Zemkopības ministrijas sagatavotajiem noteikumiem, lauksaimnieki valsts subsīdijās šogad varēs saņemt 8,7 miljonus eiro, turklāt vēl 20,4 miljoni eiro būs pieejami kā valsts atbalsts ciltsdarbiem ar mājlopiem. Taču uz šo atbalstu nevarēs pretendēt zemnieki, kuri pēc 2024. gada 1. janvāra vēl iegādājušies izejvielas no Krievijas un Baltkrievijas.
"Mēs šobrīd esam jau divos Ministru kabineta noteikumos šādu normu ielikuši un arī turpmāk visos noteikumos attiecībā uz valsts atbalstu tiks ielikta šāda norma," teica zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība).
Ministrs Krauze gan ir pārliecināts, ka absolūti lielākā daļa Latvijas zemnieku jau paši atteikušies no agresorvalstu piegādātājiem.
"Es domāju, ka ir palicis ļoti maz tādu, bet, ņemot vērā mūsu valsts pozīciju, mēs ļoti stingri pasākām, ka arī ar to mazumiņu, kas palicis, ka mēs nevēlamies," paskaidroja Krauze.
Vai atbalsta saņēmēji patiešām ievēro šo prasību, izlases veidā kontrolēs Lauku atbalsta dienests. Zemniekiem būs jābūt arī piesardzīgiem, iepērkot izejvielas citās Eiropas valstīs, jo pastāv risks, ka Krievijas, Baltkrievijas izcelsmes produkcija ienāk pa aplinkus ceļiem.
Lielākās zemnieku organizācijas šādu ierobežojumu atbalsta, un Zemnieku saeima pati piedāvājusi ministrijai tādu ieviest.
"Šis te valsts atbalsts nav jāparedz tiem uzņēmējiem, kas turpina izmantot Krievijas, Baltkrievijas izcelsmes graudus, lopbarību un cita veida produkciju, pauda biedrības "Zemnieku Saeima" pārstāvis Mārtiņs Trons.
"Esmu vairākas reizes apzvanījis tos lauksaimniekus, kas pērk lopbarību, kur varētu parādīties Krievijas, Baltkrievijas graudi," pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis. "Man neviens lauksaimnieks nav teicis, ka viņš būtu labprātīgi pircis Krievijas graudus. Kaut gan viņi saka – tas būtu izdevīgi, jo tie ir lētāki, bet mēs nepērkam, jo mēs to neatbalstām."
Tādēļ zemnieki aicina valdību iet tālāk un attiecināt līdzīgas prasības arī citām nozarēm. Proti, jebkuram uzņēmējam, kurš startē valsts vai pašvaldību iepirkumos vai vēlas saņemt kādu atbalstu, būtu jānosaka kritērijs nesadarboties ar agresorvalstīm.