Cēsu novada dome vecākiem iepriekš paziņojusi, ka Rāmuļu pamatskolu tā gatavojas slēgt, taču pēc Latvijas Televīzijas "Panorāmas" intereses par to un izmaiņām nozares ministres retorikā, tagad saka, ka mazās lauku skolas liktenis vēl nav līdz galam skaidrs.
Rāmuļu pamatskola Cēsu novadā ir viena no tām skolām, kas neizpilda pašlaik nosauktos Izglītības un zinātnes ministrijas kritērijus par skolēnu skaitu klasē. Skolā pašlaik mācās 65 bērni, un ar to nepietiek, lai saglabātu valsts finansējumu pilnā apmērā.
LTV Rāmuļus apmeklēja vēl pirms ministrijas paziņotā, ka mazajām lauku skolām finansējumu tā varētu saglabāt uz vēl vienu mācību gadu, ne tikai līdz šī semestra beigām. Skolēnu skaits mācību iestādē ir stabils, bet ar to nepietiek.
Rāmuļu skola ir vispārizglītojoša pamatskola, kas īsteno arī speciālās izglītības programmu bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Jēkabam šī ir otrā skola.
"Mans bērns ir ar autiskā spektra traucējumiem un ar augstu intelektu, un viņam ir iespēja izaugt par patstāvīgu, gudru cilvēku, bet tikai tad, ja viņam tiek nodrošināta tā izglītības vide, kurā viņš mierīgi var apgūt," sacīja Jēkaba mamma Henriete Petrovska-Petrēviča.
Henriete ar dēlu dzīvo blakus Cēsu pilsētas skolām, bet brauc uz Rāmuļiem, jo nevar iedomāties, ka viņas dēls varētu mācīties liela izmēra klasē.
"Pieņemsim, ka lielā klasē tie ir 30 bērni. Pat, ja pedagogam ir palīgs, vienalga to bērnu ir ļoti daudz, visu laiku ir fona troksnis, tie ir ļoti smagi traucēkļi, kas manam bērnam liktu nepārtraukti skriet ārā no klases un psihot," paskaidroja Petrovska-Petrēviča. "Viņš ir pieradis pie miera. Viņam šis miers ir vitāli nepieciešams izdzīvošanai. Tādi bērni kā manējais un otras mammas bērns, arvien vairāk ir."
Apmēram puse skolas audzēkņu uz Rāmuļiem brauc no Cēsīm, un daudziem tāpat kā Jēkabam šī nav pirmā un citiem pat ne otrā skola.
"Diemžēl šī mums ir trešā skola Cēsu novadā. Iepriekšējās divās skolās... manam dēlam ir uzmanības deficīta, hiperaktivitātes sindroms, kas ir klīniski atzīts, un viņš diemžēl nesaņēma šo atbalstu, viņš cieta mobingu, mums bija migrēnas, vemšana pēc skolas," atzina Rāmuļu pamatskolas skolotāja un viena skolnieka mamma Vita Dūra-Klieče. "Viņš no skolas brauca ar skolas autobusu tikai desmit kilometrus, bet arī tas viņam radīja trauksmi un nogurumu."
Arī cita Rāmuļu pamatskolas skolnieka vecākiem Jānim un Aijai šī nav bērnam pirmā skola: Šī sanāk jau ceturtā. Šeit mācās pirmo gadu, un mēs pārdzīvojam, ja šo skolu slēgs. Jo beidzot bērns ir, man liekas, īstajā vietā. Mūsu bērnam, piemēram, ir tā, ka vajag mazliet lēnāk."
Pašvaldībā atzīst, ka bija iecere skolu likvidēt, un par to vecākiem paziņots 2024. gada sākumā. Lēmumu bija doma pieņemt februārī, bet tagad skaidrības vairs nav nekādas.
"Mēs pašlaik jebkādu turpmāku lēmumu pieņemšanu esam apturējuši saistībā ar to, ka mēs īsti nezinām, kāds būs gala variants jaunajam finansēšanas modelim," atzina Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis ("Jaunā Vienotība"). "Un Rāmuļu skola nav viena pati. Mūsu novadā ir vēl virkne citu skolu, kurām ir jāmeklē risinājums."
Lēmumu pieņemšanu vēl vairāk sarežģī ministrijas piedāvājums sakārtot skolu tīklu un saņemt pedagogu algas tādas, kā paredz jaunais modelis, vai vēl gadu palikt pie vecās sistēmas. Cēsu novadā vairākas skolas ir ar samērā nelielu skolēnu skaitu, bet to uzturēšana – dārga. Piemēram, par Rāmuļu skolu pašvaldība gadā maksājot apmēram 283 000 eiro, bet valsts mērķdotācijas ir aptuveni 168 000 eiro gadā. Vēl skolai esot vajadzīgs remonts.
"Mēs saprotam, ka ir bērni, kuri lielajās klasēs nevar iekļauties. Mēs to pieņemam, un tas ir vērā ņemams arguments," sacīja Egliņš-Eglītis.
Pašvaldībai esot pat trīs alternatīvas – skola Drabešos, Bērzaines pamatskola Cēsīs un Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskola, kur īsteno tieši speciālās izglītības programmas. Tiesa, pagaidām pašvaldība ar galīgo lēmumu vēl nesteigšoties.
