Daugavas muzejs Doles salā aicina meistarus iesniegt cenu piedāvājumu lielgabala lafetes remontam – šāds sludinājums parādījies kultūras iestādes "Facebook" profilā. 17.-18.gadsimta mijā Kurzemes hercoga manufaktūrā izgatavotais lielgabals, kas uz Daugavas muzeja teritoriju pirms pusgadsimta atvests no kādreizējās Bērzmentes muižas, kļuvis par muzeja vizītkarti, darbinieki neliedz bērniem āra ekspozīcijā uzrāpties uz lafetes – koka ratiņiem, kas ir zem lielgabala, un to aplūkot tuvāk.
Taču spožajos pavasara saules staros labi redzams, ka pirms pieciem gadiem izgatavotā lafete sākusi trupēt, rādīja ekspozīciju un izstāžu kurators Aivars Siliņš.
Viņš stāstīja, ka uzņēmēju atsaucība veikt lielgabala lafetes remontu pagaidām ir neliela.
"Jāizgatavo no jauna ir visas koka detaļas. Darba procesā var gadīties, ka kāda detaļa ir jāmaina, jāmodificē. To amatnieks, darot darbu, spēs identificēt," piebilda Siliņš.
Muzeja kurators gan ir optimistisks – izskatās, ka ar budžetā ieplānoto naudu lafetes atjaunošanai pietiks. Bet kāda ir atvēlētā summa, viņš cenu aptaujas laikā nevarot izpaust, jo gaida piedāvājumus no pašiem meistariem.
Galvenais, lai tādi būtu, jo darbs nav standarta. Pavisam nesen muzejs vēlējies izgatavot aku pēc Rīgas HES būvniecības laikā iznīcinātās zvejnieku sētas "Mellupi" akas parauga, lai novietotu brīvdabas ekspozīcijā, un tas nav izdevies.
Siliņš: Pirms diviem gadiem, kad izsludinājām cenu aptauju, neviens amatnieks piedāvājumu neizteica.
Latvijas Radio: Kā jūs to skaidrojat?
Siliņš: Varbūt neviens nebija gatavs ar ne pārāk lielu peļņu rēķināties.
Cenu aptaujas muzeji var izsludināt projektiem, kas nepārsniedz 4999 eiro, bet jau no 5000 eiro jāveic iepirkuma procedūra, kas ir birokrātiski sarežģītāks process.
Lai gan Salaspils pašvaldībai, kuras pārraudzībā ir šis muzejs, nav budžeta problēmu, tik un tā šādai iestādei jādzīvo taupīgi un jādomā radoši, uzsvēra kurators.
Daugavas muzejs sociālajos tīklos aicinājis apkārtnes ļaudis iesaistīties tā parka dekorēšanā uz Lieldienām, izgatavojot dekoratīvus putnus. Savukārt pretī varēs saņemt ieejas biļetes svētku pasākumā.
Mazo pašvaldības muzeju iespējas krietni atšķiras no valsts muzeju vēriena, kuriem štatā ir arī restauratori, sacīja Talsu muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons.
Viņa muzejā ir pārsimts priekšmetu, kuriem, lai saglabātu tos nākamajām paaudzēm, vajadzētu restaurāciju.
Šogad muzeja budžets pašvaldības finansiālo problēmu dēļ nogriezts par trešdaļu, darbinieki priekšmetu restaurācijai rakstīs projektus Valsts Kultūrkapitāla fondam. Kompromiss darba algu samazinājumam ir strādāt četras darba dienas nedēļā, taču apmeklētāji gan to neizjutīšot.
Latvijas Radio: Bet kā ar saimnieciskajiem darbiem?
Pētersons: Mazāk, protams, mazāk. Ir daudz ko darīt. Degošākās ir ieejas kāpnes, tur vajadzīgs gandrīz pusmiljons. Šovasar svinēsim trīs gadu jubileju, kopš ejam no sētas puses. Apmetums krīt un drūp.
Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētājas vietnieks, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts secināja, ka, diemžēl, šādi palīgā saucieni nav izņēmums.
"Ir skaidrs, ka gan lielajiem valsts muzejiem ir ļoti nopietnas infrastruktūras problēmas, gan mazajiem pašvaldību," pauda Ķikuts. "Nacionālajā vēstures muzejā joprojām pēc 2013. gada ugunsgrēka ir atjaunota un restaurēta viena trešdaļa, rudenī varēs ielaist apmeklētājus, bet tik un tā valsts lielākais muzejs būs bez savām pamatekspozīcijas telpām.
Muzeju krājumu glabāšanu reglamentē likumi, un mantojuma iestāžu darbinieki vienmēr ir pacietīgi darījuši savu darbu, saprotot, ka šajos, valstij grūtajos laikos ir arī citas prioritātes.
