Latvijā novērojams, ka gan valsts, gan pašvaldību iestādes, gan arī privātie uzņēmumi attālinātā saziņā ar klientiem sāk atteikties no krievu valodas. Krievu valoda pazūd no interneta mājaslapām, no klientu telefona servisiem, arī cita veida publiskajā komunikācijā. To, kuros uzņēmumos un iestādēs no krievu valodas negrasās atteikties, lasi šeit.
Pirms deviņiem gadiem 95% cēsnieku referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja "pret". Tajā pašā laikā sadzīvē, kā izrādās, cēsnieki ir pat ļoti lojāli pret šīs valodas lietošanu.
"Aizliegtais paņēmiens" eksperimentā 2014. gada februārī Cēsīs noskaidroja, ka toreiz cēsnieki uzrādīja augstu lojalitāti krievu valodai. Raidījums Cēsis toreiz izvēlējās kā vienu no latviskākajām Latvijas pilsētām, kas to skaidri parādīja arī 2012. gada referendumā, kurā par latviešu kā vienīgo valsts valodu nobalsoja 95% tur dzīvojošo Latvijas pilsoņu.
2014. gada eksperimentā cēsnieki bija ļoti laipni un pretimnākoši krievu valodai, atbildot krieviski gan valsts iestādēs, gan aptiekās, gan skolās, gan grāmatnīcās, gan pie ģimenes ārsta, kā arī ceļu līdz Žagarkalnam no pilsētniekiem varēja uzzināt krievu valodā, un arī žurnālisti atbildes no Cēsu mēra varēja dzirdēt krieviski. 2014. gada eksperimentā secināts – latviešu valodu īsti nezinošam cilvēkam to arī nevajag zināt, ja visi runā krieviski.
Taču kāda situācija tagad? "Aizliegtais paņēmiens" veica vēl vienu eksperimentu Cēsīs 2023. gada martā, kad apritējis vairāk nekā gads, kopš Krievija ir iebrukusi un sākusi karu Ukrainā.
Tagad šajā kontekstā Latvijā ir apspriests jautājums, kam tic vai netic Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji, kas ilgstoši skatījušies Krievijas televīzijas kanālus. Apspriests arī jautājums, vai ar savu laipno pretimnākšanu – runāt krieviski – esam izdarījuši lāča pakalpojumu, ka latviešu valodu var arī nezināt, dzīvojot Latvijā.
Tāds secinājums bija, piemēram, filmas par Daugavpili "Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?" autorei Vladislavai Romanovai. Viņa LTV raidījumā "Viens pret vienu" sacīja: "Visu šo laiku krieviem un krievvalodīgajiem Latvijā tika dotas lielas atlaides, kas nav pieņemamas. Piemēram, jautājumā par valodu un 9. maiju. Šī ir kļūda, kas tika pieļauta 30 gadus, kad latvieši centās būt draudzīgi."
Jaunajā eksperimentā "Aizliegtais paņēmiens" centās noskaidrot, vai dažādās iestādēs Cēsīs aizvien iespējams komunicēt krievu valodā.
Raidījuma žurnāliste, uzdodoties par daugavpilieti, kas plāno ar ģimeni pārcelties uz Cēsīm, apmeklēja Cēsu Pastariņa sākumskolu, Cēsu novada pašvaldības Klientu apkalpošanas centru, Cēsu klīniku, kā arī vairākas privātas iestādes – aptiekas, grāmatnīcu, apģērbu veikalus, ķīmisko tīrītavu un kafejnīcu. Visur uz jautājumiem krievu valodā viņai atbildēja krieviski, lai arī visās pašvaldības un valsts iestādēs, sarunai sākoties, tika norādīts, ka runātāja nāk no Daugavpils.
Krievu valodas lietošanu Cēsīs ietekmē arī tur mītošās Ukrainas kara bēgļu ģimenes, taču neviens eksperimentā uzrunātais pirms atbildēšanas nepajautāja, vai taujātājs ir no Ukrainas. Taču vairāku iestāžu darbinieki norādīja – Cēsīs ir daudz ukraiņu.
Piemēram, Cēsu novada pašvaldības Klientu apkalpošanas centra darbiniece skaidro, ka centra darbiniekiem nereti sanāk runāt krievu valodā: "Jā, lai ir ērtāk cilvēkam. Pretimnākoši tādā ziņā. Sanāk ik pa laikam [runāt krievu valodā]. Šobrīd, tā kā brauc Ukrainas iedzīvotāji, tad arī saistībā ar to. Godīgi sakot, es pati pārsvarā pielāgojos situācijai."
Krievu valodā var arī uzzināt ceļu līdz Cēsu pils parkam. No visiem uzrunātajiem iedzīvotājiem tikai ar vienu neizdevās saruna krievu valodā.
Kopējie secinājumi jaunajā eksperimentā, salīdzinot ar 2014. gada eksperimentu, ir tādi paši. Cēsis ir laipna pilsēta ar laipniem cilvēkiem, un visu labi var uzzināt krieviski.
No likuma viedokļa tas nav aizliegts, – ja klients jautā un pārdevējs prot, tad atbildēt var kaut vai ķīniešu valodā, bet, ja jautā latviski, tad gan pēc likuma ir jāatbild latviski.
