ĪSUMĀ:
- Atteikties no krievu valodas lietošanas komunikācijā ir uzņēmumu brīvprātīga izvēle.
- Spilgts piemērs par atteikšanos no krievu valodas – Centrālā dzelzceļa stacija.
- Saturu krievu valodā nevar atrast arī vairākās ar sabiedrisko transportu saistītās mājaslapās.
- Dažos automātiskajos atbildētājos kā alternatīva latviešu valodai dzirdama tikai angļu valoda.
- No krievu valodas atteikušies arī lieli komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumi.
- "Ziedot.lv" lēmums atteikties no krievu valodas izsaucis mobingu pret organizāciju.
- "Latvijas gāze" klientu ērtības labad negrasās atteikties no krievu valodas.
- Arī lielākās komercbankas no krievu valodas neatteiksies.
- No lielākajiem veikaliem attieksme par valodas lietošanu ir dažāda.
- Medicīnas vēstures muzejs no krievu valodas neplāno atteikties.
- Sociālajos tīklos uzvirmojusi arī uzņēmumu, iestāžu un personu "atkrieviskošanas" kampaņa.
- "Manabalss.lv" iesniegta iniciatīva, ar kuru krievu valodu kā izvēles valodu grib aizliegt ar likumu.
- Kad krievu valodu lietot, kad ne? Domas dalās.
- Politiskajā līmenī aktualizējas jautājums par krievu valodas subtitru lietošanu.
- Vai krievu valodai ir vieta sabiedriskajos medijos? Lietpratēji uzskata – svarīgs ir mērķis.
"Aizliegtais paņēmiens" pēc deviņu gadu pārtraukuma arī veica eksperimentu Cēsīs, lai noskaidrotu, cik pilsētā izmantota krievu valoda. Pirms deviņiem gadiem eksperimentā secināts, ka cēsnieki uzrāda augstu lojalitāti krievu valodai. To, ko "Aizliegties paņēmiens" secināja tagad, lasi šeit.
Atteikties – brīva izvēle
Atteikties no krievu valodas lietošanas komunikācijā ir uzņēmumu brīvprātīga izvēle. Likums līdzās latviešu valodai atļauj lietot gan krievu, gan angļu, gan franču un citas valodas.
Ja klients jautā un pārdevējs prot, tad atbildēt var kaut vai ķīniešu valodā, bet, ja jautā latviski, tad gan pēc likuma ir jāatbild latviski.
Pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu sūdzību skaits Valsts valodas centrā par neatbildēšanu klientam latviešu valodā dubultojies.
Sūdzībās norādīts, ka valsts valodā nav pieejama informācija un ka pakalpojuma sniedzējs nerunā latviski nemaz vai runā sliktā latviešu valodā. Ja 2021. gadā par visu to bija 685 sūdzību, tad pērn jau 1165.
Viens no spilgtākajiem piemēriem – no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas šogad ir pazudis uzraksts "Bokзaл" krievu valodā, tā vietā palikusi "Stacija" un angliski "Terminal". Šāda iniciatīva nākusi no Satiksmes ministrijas, ko šobrīd vada Nacionālās apvienības satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs. Galvenais arguments uzraksta noņemšanai – tam neesot praktiskas nozīmes, tā aizvākšana – simboliska.
Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā atrodami vien reti uzraksti krievu valodā, taču krieviski vairs nav ne paziņojumu, ne vilcienu sarakstu.
Ar sabiedrisko transportu saistītie atsakās no krievu valodas
Arī VAS "Latvijas dzelzceļa" un AS "Pasažieru vilciena" interneta mājaslapās krievu valoda vairs nav atrodama.
"Latvijas dzelzceļa" preses sekretāre Agnese Līcīte norādīja: ""Latvijas dzelzceļš" tur, kur tas nav kritiski nepieciešams, un, demonstrējot atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem, pieņēma lēmumu pagājušā gada beigās savā mājaslapā turpmāk informāciju vairs krievu valodā nepublicēt."
Krievu valodu, piemēram, neatrast arī Rīgas sabiedriskā transporta paziņojumu ekrānos. Uzņēmums "Rīgas satiksme" norādīja, ka pašos transportlīdzekļos tās nekad nav arī bijis, bet šobrīd tā, piemēram, ir atslēgta no uzņēmuma vietnes internetā, nav arī atrodama kā izvēle "Rīgas satiksmes" autostāvvietu norēķinu automātos. Tiesa, krieviski līdzās latviešu, angļu un vācu valodai vēl var automātos iegādāties e-talonus, bet arī tas esot plānos un laika jautājums.
Dažos automātiskajos atbildētājos kā alternatīva latviešu dzirdama tikai angļu valoda
Krievu valoda kā izvēle ir pazudusi arī no daudzu uzņēmumu klientu apkalpošanas servisiem, kur kā vienīgā alternatīva latviešu valodai dominē angļu valoda. Piemēram, angļu valodu kā vienīgo alternatīvu latviešu valodai var dzirdēt automātiskajā telefona atbildētājā uzņēmumiem "Elektrum", "DPD Latvia".
Savukārt kurjeru uzņēmumu "DPD Latvia", "Latvijas pasts" un "Omniva" pakomātos vairs nevar izvēlēties krievu valodu.
No krievu valodas komunikācijā attiecies arī uzņēmums "Tet" un "Latvijas Mobilais telefons" (LMT).
"Tet" Sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas vadītāja Laura Jansone skaidroja: "Pēdējā gada laikā īpaši svarīga ir kļuvusi latviešu valodas aizsardzība mūsu sabiedrībā. "Tet" ņem vērā sabiedrības un valstī notiekošās pārmaiņas un esam droši, ka uzņēmumiem ir jābūt ne tikai kā skatītājiem no malas, bet arī jāpieņem atbilstoši lēmumi."
Savukārt LMT privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte norādīja: "Vēl ļoti būtisks ir darbinieku jautājums. (..) Arvien grūtāk ir atlasīt darbiniekus, kuri zina šīs trīs valodas – latviešu, angļu un krievu valodu. Gados jaunāki cilvēki vienkārši to nezina, nemāk tajā runāt, pielietot praksē un tad sanāk kaut kā mazliet tā kā diskriminēt cilvēkus, kuri māk latviešu un angļu valodu, bet nemāk krievu valodu. Mēs pārmainījām šos apkalpošanas procesus un attiecīgi nolēmām, ka mēs klientu apkalpošanas standartā ietveram, ka saziņas valodas ir jāzina divas, tās ir latviešu un angļu valoda."
"Ziedot.lv" lēmums atteikties no krievu valodas izsauc mobingu
No krievu valodas atteikusies arī plaši zināmā labdarības platforma "Ziedot.lv". Bez palīdzības gan tādēļ neviens nav palicis un ziedošanas apjoms nav mazinājies.
Organizācija par lēmumu gan saskārusies ar mobingu.
Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta pauda: "Protams, mēs esam servisa iestāde, kas sniedz palīdzību, bet tas nenozīmē, ka mums nav tiesības runāt tādā valodā, kā mēs gribam. Tas, ar ko mēs ļoti nepatīkami saskārāmies, ir pat ar tādiem draudiem, apvainojumiem, apsaukāšanu par nacistēm un gan rakstiskus, gan telefoniskus draudus. (..) Ja cilvēks vēršas "Ziedot.lv" un viņš nezina latviešu valodu, mēs varam par to vienoties, runāt abiem saprotamā valodā. Bet pēc šīs te valodas izņemšanas mēs saņēmām nu tādu tiešām mobingu."
"Latvijas gāze" klientu ērtības labad negrasās atteikties no krievu valodas
Krievu valodas lietošana ir katra uzņēmuma brīvprātīga izvēle.
Taču ir tādi, kas no krievu valodas neplāno attiekties. Viens no tādiem AS "Latvijas gāze".
Uzņēmumā skaidroja: "Akciju sabiedrība "Latvijas gāze" komunikācijā ar saviem klientiem kā pamatvalodu izmanto latviešu valodu, savukārt, rūpējoties par klientiem, it īpaši vecāka gada gājuma, izmantojam mājaslapas tulkojumus gan angļu valodā, gan krievu valodā."
Lielākās komercbankas no krievu valodas neatteiksies
Arī Latvijas lielākās komercbankas – "Swedbank", "SEB banka", "Luminor" –
no krievu valodas neatteiksies, jo komunikācija ar klientu norit par svarīgām tēmām.
Piemēram, "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops norādīja: "Jūs iedomājaties, piemēram, pamodelēsim situāciju – cilvēkam līdz pensijai paliek 10 gadi, viņš tagad finanšu tirgus krituma dēļ atver savu pensijas uzkrājumu un ir pilnībā satraucies, ka paliks bez pensijas. Ja viņš to valodu nesaprot, tad mans pienākums klientam ir paskaidrot, kas notiks ar viņa labklājību, ar viņa vecumdienām, principā viņam saprotamā veidā, lai kāda valoda tā būtu.(..) Mums ir apmēram 25–30% klientu Latvijā, kuri ir pateikuši, ka viņi vēlētos primāri, lai viņiem šos finanšu jautājumus skaidrotu viņu valodā, kas ir krievu valoda. Un arī otrs aspekts ir Ukraina. Ukraiņi, kas iebrauc, bēgot no kara šausmām, Latvijā, apmēram 10 000 ir atvēruši kontus pie mums, un arī viņi lielākoties, vairāk nekā 90%, ir norādījuši, ka vēlas sazināties krievu valodā, jo vienkārši viņi nemaz tik labi to angļu valodu nepārzina."
No lielākajiem veikaliem attieksme par valodas lietošanu ir dažāda
Savukārt no lielveikalu puses attieksme ir dažāda.
Piemēram, "Rimi Latvija" pieļauj, ka uzņēmums varētu atteikties no komunikācijas krievu valodā, jo valodas izmantošana uzņēmuma informācijas kanālos samazinās, taču konkrētu laiku lēmumam par atteikšanos no krievu valodas "Rimi Latvija" pārstāve Inga Bite neminēja.
Tikmēr "Maxima Latvija" patlaban neplāno atteikties no krievu valodas, bet seko līdzi situācijai. Uzņēmuma pārstāve Laura Bagātā sacīja: "Pašreiz lēmums par krievu valodas izņemšanu nav pieņemts, bet noteikti jāpiemin, ka mēs rūpīgi sekojam līdzi gan situācijai, gan arī izteiktajiem viedokļiem. Un tāpat, protams, ievērojam valstī noteikto valodas lietojuma regulējumu un izvērtējam arī ieteikumus."
Sociālajos tīklos uzvirmojusi "atkrieviskošanas" kampaņa
Dzejniece un publiciste Liāna Langa izvērsusi Latvijas "atkrieviskošanas" kampaņu, ko viņa sākusi pērn maijā. Kampaņa nozīmē katru dienu vairākus desmitus ierakstu sociālajos tīklos, lielākoties "Facebook" un "Twitter", ar prasību uzņēmumiem vai iestādēm atteikties no satura krievu valodā.
Langas tekstos un ziņās uzņēmumiem vai iestādēm krievu valoda ir Krievijas valoda, bet latvieši, kas runā krieviski, – rašisti. Kāds to sauktu par mobingu vai "stalkošanu", kāds par terorizēšanu, bet pati dzejniece par to nemaz nemulst.
Langa stāstīja: "Viens gadījums bija pavisam nesen, kad es uzrunāju vienu zīmolu "Riga Hair", kuriem bija tie pakalpojumu numuriņi, tas elektroniskais tablo, kur cilvēki iestājas rindā uz matu krāsošanu vai skropstu līmēšanu, tur bija krievu valodā. (..) Tur bija latviešu, krievu un arī angļu valodā. Un es vērsos "Facebook" un arī "Twitter" pie šiem cilvēkiem, un viņi sākumā bija ļoti sašutuši, jo viņiem skanot tikai latviešu valoda un tā. Bet es teicu, kāpēc ar jūsu zīmolu ir krievu valoda un Krievijas karodziņš, kā nereti ir, tā Krievijas karoga ikona. Un tiešām – izrādījās, viņiem rūp sava uzņēmuma, sava zīmola reputācija, un viņi tiešām to jautājumu nokārtoja vienas dienas laikā, vienkārši izņēma no programmas Krievijas valsts valodu."
Taču esot dažas iestādes, kas nav tik piekāpīgas.
Langa sacīja: "Tāds ir Medicīnas vēstures muzejs, kas ir vienīgais no valsts dotētajiem muzejiem – konkrēti to muzeju dotē Veselības ministrija –, kuri nedzēš krievu valodu. Visi pārējie lielie, valsts dotētie muzeji krievu valodu ir dzēsuši no savām tīmekļvietnēm. (..) Jautājumā par valodu tādi lieli kompromisi nav iespējami. Un sāpe ir par to, ka latvieši arīdzan Latvijā, savā valstī, savā zemē bieži vien izvēlas runāt Krievijas valsts valodā."
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs no krievu valodas arī neplāno atteikties.
Muzeja direktors Kaspars Vanags norādīja: "Muzeja prakse saziņā ar sabiedrību līdztekus latviešu valodai lietot krievu un angļu valodu saistīta ar muzeja tiešu līdzdalību sabiedrības veselības veicināšanā. Tā kā sabiedrības kopējā veselība ir tieši atkarīga no katras atsevišķās sabiedrības grupas, veselības pratības un personīgās līdzatbildības izpratnes, muzejs saziņā ar sabiedrību cenšas aizsniegt ikvienu Latvijas iedzīvotāju."
Tas nenozīmējot, ka muzejam nav savas politiskās nostājas. Pirmkārt, uz tā fasādes pretim Krievijas vēstniecībai ir pretkara plakāts, kam savākti privātpersonu ziedojumi un kas ataino Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kā nāves nesēju. Otrkārt, muzejs organizējis izglītojošus pasākumus Ukrainas bērniem.
Langa šobrīd portālā "Manabalss.lv" ir iesniegusi iniciatīvu, ar kuru krievu kā izvēles valodu grib aizliegt ar likumu. Šobrīd iniciatīvai ir aptuveni 7000 parakstu, lai tā nokļūtu Saeimā izskatīšanai, vajadzīgi 10 000 parakstu.
Kad krievu valodu lietot, kad ne? Domas dalās.
Izvērtējošu pieeju, kad krievu valodu lietot, kad ne, atbalsta filmas par Daugavpili "Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?" autore Vladislava Romanova, kas iepriekš izteikusies, ka Latvijā, komunicējot krieviski, izdarīts lāča pakalpojums cilvēkiem, kas nezina valsts valodu, liekot domāt, ka valstī var iztikt bez tās.
Publicistes Langas kampaņu kā iniciatīvu Romanova vērtē atzinīgi, taču tās izpildījums brīžiem esot komisks, brīžiem – pārāk agresīvs. Romanova sacīja: "Man nepatīk radikāļi. Nav svarīgi, kurā virzienā mēs ejam – vai nu man nepatīk tie cilvēki, kuri spiež uz to, ka Latvijā ir jābūt otrai oficiālajai valodai krievu valodai. Tikpat labi man nepatīk tie, kuri noliedz vispār to, ka Latvijā dzīvo krievvalodīgie. Man liekas, ka tā patiesība un risinājums ir kaut kur pa vidu, vairāk pat uz to latvisko pusi. Tas, kas ir par daudz, un tas, kas ir pārāk radikāli, tas man vienmēr arī atgādina tādus tā kā Padomju Savienības paņēmienus. Un man ļoti negribētos, dzīvojot mūsdienās, attapties un risināt kaut kādus jautājumus, izmantojot tieši šādas, tik radikālas metodes."
Politiskajā līmenī aktualizējas krievu valodas subtitru lietošana
Šobrīd viena no diskusijām arī politiskajā līmenī ir – būt vai nebūt subtitriem krievu valodā kinoteātros, arī pieaugušo filmām. Proti, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai būs jāskata rosinājums filmu subtitros liegt izmantot krievu valodu.
Kinoteātru ieskatā tas neesot viņu, bet gan filmu izplatītāju jautājums. "ACME Film" vadītāja Inese Apsa pauda: "Ja tiek mainīts valsts valodas likums, protams, ka mēs darbosimies saskaņā ar šo likumu un titrēsim tikai latviešu valodā, ja tāda prasība būs."
Subtitru krievu valodā aizlieguma šobrīd nav, bet Nacionālās apvienības pārstāvji paziņojuši, ka šo vēlas mainīt. Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) sacīja: Šāda prakse tika ieviesta PSRS okupācijas laikā, tātad iebraucēju ērtībai, mēs šo te regulējam, ka tie [subtitri] varēs būt tikai latviski vai arī Eiropas Savienības valodā."
Jāatgādina arī, ka šobrīd no izrādēm krievu valodā savā repertuārā no nākamās sezonas, proti, no rudens, ir atteicies Leļļu teātris. Tāds ir Kultūras ministrijas lēmums, ko arī vada Nacionālā apvienība.
Dzejniece Langa to gan neatbalsta: "Es domāju, ka mazākumtautībām ir tiesības uz savu kultūru Latvijā kā demokrātiskā valstī, un tas ir pilnīgi normāli, ka tur ir arī izrādes krievu bērniņiem, nu, es vienīgi ceru, ka viņi iet arī uz izrādēm latviešu valodā un mācās valsts valodu un pierod pie tās."
Vai krievu valodai ir vieta sabiedriskajos medijos?
Vēl viens jautājums, kas allaž ir raisījis diskusijas, vai latviešiem runāt publiski krieviski, ja, piemēram, viņus intervē sabiedriskais medijs, kas par valsts līdzekļiem ražo saturu mazākumtautībām un raida arī krievu valodā.
Līdz šim pozīciju – "runāt tikai latviski" bija ieņēmuši Nacionālās apvienības biedri un amatpersonas, bet nu arī novērojamas pārmaiņas.
Sabiedriskā medija žurnāliste Viktorija Puškele-Otto, kura ikdienā strādā mediju platformā "rus.lsm.lv", stāstīja: "Jā, ir cilvēki, kuri kādreiz runāja krieviski, bet ar viņiem tāpat sākumā mēs runājam latviski, tikai intervijas laikā runājam krieviski. (..) Es pat nezinu, cik tādu cilvēku ir, bet es zinu tādus cilvēkus. Jā, tas notika pēc kara sākuma Ukrainā."
No satura ražošanas viedokļa starpības nav nekādas. Teiktais latviski tiek tulkots, un tad tas tiek ierunāts krieviski, bet dzīva valoda auditorijai tomēr būtu ieguvums. Puškele-Otto pauda: "Manuprāt, ja cilvēks prot krievu valodu un ja viņam ir iespēja uzrunāt cilvēkus, kuru dzimtā valoda ir krievu un pirmā valoda ir krievu, tad viņš to var izdarīt. Un tā saruna ir dzīvāka, cilvēks redz cilvēka emocijas, kā viņš to stāsta."
Piemēram, zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") ir runājis krieviski, bet vairs to nedarīšot. Ministrs sacīja: "Es allaž esmu, kā saka, šaubījies par to, kā ir pareizi šajā lietā, atzīšos, bet galu galā esmu pieņēmis lēmumu runāt tikai latviski Latvijā, tajā skaitā arī medijos. Jo, ja mēs gribam, lai cilvēki, kas vēl nav iemācījušies latviešu valodu, to izdarītu, mums pašiem, latviešiem, vajadzētu sākt vienmēr lietot latviešu valodu gan ikdienas komunikācijā, gan arī medijos."
Publiciste Langa rūpīgi uzrauga, kas, kur, kā runājis, un, ja krieviski, tad uzreiz tiek aizrādīts. Tā, piemēram, aizrādīts gan Bērnu slimnīcas fonda vadītājai Lienei Dambiņai, gan vienam no redzamākajiem palīdzības organizētājiem Ukrainai Reinim Pozņakam, kurš interviju bija sniedzis krieviski.
Filmas par Daugavpili autore Romanova pauda: "Tādas lietas man personīgi un man līdzīgi domājošajiem liek apšaubīt to, cik adekvāta ir šī kampaņa un cik adekvāti cilvēki stāv aiz šīs kampaņas. Jo manā vērtību sistēmā tas neiet kopā, ka mēs vienkārši vienu interviju, kur valoda tika izmantota tikai un vienīgi kā instruments, nevis lai slavinātu Krieviju un Krievijas prezidentu, man liekas, ka tas nav līdz galam pareizi un adekvāti, medijā krievu valodā."
Arī pats Pozņaks, kam Langa iepriekš aizrādījusi, pauda līdzīgu viedokli Romanovai: "Skaidrs, ka ikdienā un sadzīvē Latvijā absolūti ir jālieto latviešu valoda. Bet manā uztverē, sevišķi arī tēmas, par kurām es runāju krievu medijos, tie ir ierakumi. Un ierakumos ir jāizmanto tāds ierocis, kāds ir maksimāli efektīvs tajā brīdī. Tā kā kampaņa idejiski ir absolūti pareiza, jo mums tiešām varbūt ir laiks mainīt savu piekāpību šajā ziņā un kļūt stingrākiem pašiem pret sevi, tai skaitā par valodas lietošanu. Cita lieta ir tā stilistika, kā tas notiek. Nu, manuprāt, mums vajadzētu nevis pret kaut ko cīnīties, bet cīnīties par latviskošanu, kā to dara ukraiņi. Ukraiņi neatkrieviskojas, ukraiņi ukrainisko. Tā ir tomēr atšķirība."
