Taču, atbildot uz jautājumu par iespēju virzīt Saeimas priekšsēdētājas biedri, iepriekš arī Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu ("Jaunā Vienotība"), premjere atzina – viņa ir "izsverams kandidāts".
"Zanda Kalniņa-Lukaševica, protams, ir spēcīga kandidāte, diezgan pieredzējusi, ilgi strādājusi ārpolitikas jomā. Izsverams kandidāts," sacīja Siliņa.
Vaicāta par Ārlietu ministrijas darbinieku iepriekš izteiktajām iebildēm par Kalniņas-Lukaševicas darbu, tostarp psiholoģisko teroru, kamēr viņa bija ĀM parlamentārā sekretāre, Siliņa atzina, ka, "izvirzot vienu vai otru kandidātu, iekšējā darba ētika un darbinieku labsajūta ir ārkārtīgi svarīga".
Savukārt uz jautājumu par Ģirta Valda Kristovska ("Jaunā Vienotība") kandidatūru Siliņa sacīja, ka viņš "vēsturiski ir bijis" viens no "Jaunās Vienotības" līderiem, un uzsvēra – partijai šobrīd nav konkrēta kandidāta, kuru virzīs ārlietu ministra amatam. "Arī viņš ir spēcīgs kandidāts, bet iedodiet mums mazliet laika," sacīja premjere.
Viņa atzina – ir maz ticams, ka tiks virzīts bezpartejisks kandidāts, jo "Jaunās Vienotības" rindās ir "gana daudz spēcīgu kandidātu" ārlietu ministra amatam.
Svarīgākais, lai nākamais ārlietu ministrs spētu iespējami ātri sākt darbu. "Ārlietu ministram ir jābūt gana spējīgam ielēkt amatā uzreiz un īpašu ieskriešanās laiku viņam nevajag. Ārlietu ministram ir liela atbildība, tai skaitā investīciju piesaistē, tādu līderi arī meklēsim," uzsvēra Siliņa.
Agrākais, kad Saeima varētu lemt par nākamo ārlietu ministru, ir 11. aprīlī. "Skatīsimies, vai būsim gatavi [lemt]," piebilda premjere.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar Siliņu savukārt norādīja, ka nākamajam ministram noteikti jābūt ar labu ģeopolitisku izpratni, jāspēj sākt darboties samērā ātri. Taču viņš uzsvēra, ka konkrēti kandidāti sarunas laikā nebija apspriesti un arī nevēlējās žurnālistiem komentēt kādus publiski izskanējušos kandidātus.
Prezidents arī piebilda, ka tas, vai Saeima par nākamo ministru varētu lemt nākamnedēļ vai vēl pēc nedēļas, ir atvērts jautājums, taču viņš cer, ka nākamnedēļ, tiekoties ar premjeri, jau būs zināms kandidāts.
Siliņa LTV arī apliecināja, ka Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") atkāpšanās no ārlietu ministra amata ir "viņa paša lēmums", ņemot vērā Ģenerālprokuratūras ierosināto kriminālprocesu.
"Viņa atkāpšanos uzskatu par atbilstošu rīcību vēl neskaidrajā situācijā," piebilda premjere.
Valdības vadītāja arī gaida Valsts kontroles atzinumu, lai iespējami drīz tiktu skaidrībā par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos. "Gribu tikt skaidrībā, kādi dokumenti ir nepieciešami, jo arī manu darbu tas ietekmē. Premjeram ir liela darba intensitāte," paskaidroja Siliņa.
Atbildību pārdali valdībā neprognozē
Uz jautājumu, vai līdz ar nākamā ārlietu ministra meklējumiem iespējama arī atbildības jomu un amatu pārdale valdībā, premjere Evika Siliņa atbildēja: "Šobrīd nav konkrēti neviens kandidāts apspriests, līdz ar to arī izrietošie jautājumi šajā brīdī nav īsti dienas kārtībā. Kolīdz būs lielāka skaidrība, tad arī sapratīsim, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas vai pārbīdes, kā jūs minat, bet šajā brīdī tas nav dienas kārtībā."
Tam piekrīt arī koalīcijas partneri. Sagaidāms, ka "Jaunā Vienotība" nākamo ārlietu ministru izraudzīs drīz, norādīja Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
"Nākamajā nedēļā mēs gribētu tikties ar potenciālajiem kandidātiem vai kandidātu, kuru arī varētu jau 11. aprīlī virzīt uz Saeimas balsojumu. Nekādā veidā tās atbildības jomas [valdībā] nemainītu, un līdz ar to ir ticība, ka viņi var piedāvāt jaunu, kvalitatīvu kandidātu un mēs redzam šādas kandidatūras jau šobrīd, bet tā pamatā ir "Jaunās Vienotības" atbildība," norādīja Valainis.
Iespējas pārskatīt amatus valdībā par neloģiskiem sauc arī partijas "Progresīvie" valdes loceklis un Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
"Es neredzu nekādu pamatu šādām plašākām rotācijām. Mums ir trīs ministri, kuri katrs atbildīgi pret nozari izturas, ir iesākuši vairākus darbus. Būtu tikai loģiski būtu ļaut arī turpināt to darīt. To pašu varu teikt par citu sfēru vadību. Mani arī tiešām neviens nav uzrunājis pat neformāli, lai vestu šādas sarunas," sacīja Šuvajevs.
KONTEKSTS:
Saistībā ar speciālo avioreisu izmantošanu premjerēšanas laikā Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") 28. martā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka atkāpsies no ārlietu ministra amata. Plašāk šo lēmumu viņš atteicās komentēt.
Ārlietu ministra krēsls, kuru Kariņš ieņēma kopš Siliņas valdības izveides pērnā gada septembrī, vēl vairāk sašķobījās pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu laikā, kad Kariņš bija Ministru prezidents.
