Partija "Vienotība" ir ilgi gaidītu pārmaiņu priekšvakarā – sestdien notiks partijas ārkārtas kongress, kurā partijas biedri ievēlēs jaunu vadību. Abi šī amata kandidāti – partijas Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Edvards Smiltēns un bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs – sola pārmaiņas, atgūt "Vienotības" labo slavu, saliedēt partiju un atgūt atbalstītājus. Šobrīd partija gan ir reitingu bedrē un politikas vērotāji lēš, ka no tās izkļūt nebūs viegli.
- Krietni atšķirīgi kandidāti
- Sociālie jautājumi un pārmaiņas partijā
- Jaunas vēsmas vs. pieredze
- Pārāk jauns vs. atsvešināts vērotājs?
- Pārāk jauns vs. atsvešināts vērotājs?
- Atgūt reitingus nenāksies viegli
- Skandāli un nesaskaņas
Krietni atšķirīgi kandidāti
"Partija ir tiešām pārmaiņu priekšā. Tas, uz ko es gribētu aicināt, - lai katrs izdara savu izvēli neietekmējoties. Lai izdara izvēli, kā viņš uzskata, kas šajā brīdī partijā būtu nepieciešamākais un labākais," debatēs saka Piebalgs.
Par Andri Piebalgu kā potenciālo "Vienotības" līderi runā ilgi, jau kopš Piebalgs iestājās partijā pirms gandrīz diviem gadiem. Viņa politiskā karjera stiepjas vairākos gadu desmitos. Piebalgs bija pirmais Latvijas izglītības ministrs kopš neatkarības atgūšanas. Karjeras lēcienu Eiropas virzienā Piebalgs piedzīvoja 2004.gadā, kļūstot par Latvijas pārstāvi Eiropas Komisijā. Komisāra amatu Piebalgs saglabāja 10 gadus, vispirms pārraugot enerģētikas nozari, taču vēlāk – attīstību.
"Nav laika vairs šaubām. Mums ir jābūt spēcīgiem, rīcībspējīgiem, motivētiem. Mums ir pašvaldību vēlēšanas tūlīt. Mums ir jāpaņem Rīga. Jācenšas to izdarīt," debatēs uzsver Smiltēns.
Edvardam Smiltēnam ir 31 gads. Politikā viņš iegāja 2009.gadā kā partijas "Sabiedrība citai politikai" deputāta kandidāts Saulkrastu pašvaldības vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Piedalījies "Vienotības" dibināšanas kongresā un kopš 2010.gada ir Saeimas deputāts. Bijis arī parlamentārais sekretārs divās ministrijās.
"Viņi ir ļoti pretēji. Pirmkārt, viens ir pieredzējis politiķis gan ar politisku pieredzi Latvijā, viņš ir bijis ministrs, viņš ir bijis diplomāts, viņš ir bijis Eiropas komisārs, tātad ar arī ar milzīgu pieredzi Eiropā. Katram no viņiem ir savādāka dzīves pieredze. Smiltēna kungs savukārt ir jauns, pietiekami ilgi politikā, bet pilnīgi jaunās paaudzes politiķis. Viņu ir izvirzījušas partijas nodaļas, un viņam šī uzticība ir šobrīd jāpierāda. Vienkārši viņi ir dažādu paaudžu cilvēki," saka pašreizējā "Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Āboltiņa neatklāj, vai kongresā balsos par Smiltēnu, vai par Piebalgu. Viņasprāt, galvenais ir panākt, lai valdes priekšsēdētāja vēlēšanas nevis šķeļ, bet vieno partiju: "Tas, kas ir svarīgi man un ikvienam organizācijā "Vienotība", lai tā varētu iet tālāk, tas, ka brīdī, kad tiks paziņots vēlēšanu uzvarētāju, otrs paspiež roku un saka "Visi manējie, mēs esam kopā, mēs esam viena "Vienotība""."
Sociālie jautājumi un pārmaiņas partijā
Andris Piebalgs uzsver, ka "Vienotībai" ir jābūt demokrātiskai, atklātai, taisnīgai un uz mērķi orientētai partijai. Kā prioritātes viņš min nevienlīdzības mazināšanu un sociālos jautājumus: "Tā nav viena vienīga lieta, bet ja mēs viņu apkopojam – tā ir taisnīga valsts, kur mēs palīdzam tiem, kas ir visvairāk apdalīti. Tie ir visnabadzīgākie iedzīvotāji, kuriem vai nu nav pieejas veselības aizsardzībai, vai nu ir nenodrošināti sociāli, vai kur ir grūtības atrast darbu. Tas ir tas fokuss, uz kuru gribu strādāt."
Tikmēr Smiltēns vairāk akcentē pārmaiņas partijas darbā, padarot to dinamiskāku. Viņš vēlas izmainīt partijas domi, kā arī vairāk iesaistīt reģionālās nodaļas: "Domes sēdes es pilnīgi pārstrukturizēšu, veidojot to kā ideju banku, kur cilvēki var nākt ar savām idejām un iesaistīties procesos. Es vēlos iesaistīt nevis tos 500 aktīvos biedrus, kas šobrīd ir, bet visus 2500. Radīt organizāciju tādu, kur ir interesanti, un arī kur ir jēga iesaistīties un piedalīties politiskajā procesā."
Jaunas vēsmas vs. pieredze
Andri Piebalgu "priekšsēdētāja amatam izvirzīja vairāki no redzamākajiem "Vienotības" politiķiem, ieskaitot Eiropas Parlamenta deputātus, bijušo premjerministri Laimdotu Straujumu un citus Saeimas deputātus. Piebalgu atbalsta arī Rīgas domes "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte, argumentējot, ka Smiltēns nespētu kā ministru prezidents pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienības līmenī tik labi, kā to spētu Piebalgs.
Bet Smiltēns saņēma atbalstu no vairākām reģionālajām nodaļām, un par viņa izvirzīšanu parakstījās 136 partijas biedri.
Latvijas Radio aptaujāja "Vienotības" nodaļu vadītājus, lai noskaidrotu, kurš no kandidātiem ir populārāks ārpus galvaspilsētas.
Partijā ir 52 aktīvas nodaļas, no kuru vadītājiem savu viedokli par labāko kandidātu bija gatavi atklāt 30. Lielāks atbalsts ir Edvardam Smiltēnam. Par viņu iestājas 19 nodaļu vadītāji, no kuriem 12 atzina, ka arī vairums nodaļas biedru gatavojas atbalstīt tieši viņu.
Galvenie argumenti par labu Smiltēnam ir jaunība un tiešais kontakts ar reģioniem. Vairāki vadītāji Smiltēnu atzina par atsaucīgu cilvēku, ar kuru ir viegli runāt. Tāpat partijas biedri Smiltēnu uzskata par pietiekami pieredzējušu politiķi, kurš ir spējīgs arī iedvest jaunas vēsmas partijā.
Tikmēr Piebalgu gatavi atbalstīt 11 nodaļu vadītāji. Pieci no tiem arī atzina, ka visa nodaļa sliecas tieši Piebalga kandidatūras virzienā.
Galvenie argumenti – Piebalgs ir spēcīgs, uz Eiropu vērsts politiķis, kurš palīdzēs partijai stabilizēties un apvienoties. Piebalgs simbolizējot "Vienotības" eiropeiskās vērtības, kā arī būtu spējīgāks ieviest valstī reformas un nostādīt Latviju uz ekonomiskās izaugsmes ceļa.
Pārāk jauns vs. atsvešināts vērotājs?
Piebalga atbalstītāji tieši pieredzi min kā galveno argumentu, kādēļ partiju nevajadzētu vadīt Edvardam Smiltēnam. Lai gan Smiltēns ir politikā jau vairākus gadus, atšķirībā no Piebalga viņš nav bijis vadošos amatos, piemēram, ministra postenī. Vēl Piebalga atbalstītāji par Smiltēnu izsakās kā par jaunieti, kuram vēl ir jāaug. Vienas nodaļas pārstāvis arī norādīja, ka Smiltēns līdz šim ir darbojies kā Solvitas Āboltiņas labā roka, un arī viņš tādēļ esot līdzvainīgs partijas lejupslīdē.
Tikmēr Smiltēna atbalstītāji Andri Piebalgu raksturo kā atsvešinātu vērotāju no malas, kuram nav reāli nekāda kontakta ar partijas ierindas biedriem. Kamēr Smiltēnu cilvēki pazīst personīgi, par Piebalgu reģionos varot spriest tikai no medijiem.
Andris Piebalgs uzsver, ka ir viesojies visās partijas nodaļās, kuras viņu ir aicinājušas, tādēļ pārmetumiem par atsvešinātību neesot pamata: "Manā skatījumā es neesmu atsvešināts. Manā skatījumā, varbūt ir lietas, ko es nezinu, bet tas ir normāli. Es neesmu bijis Saeimā trīs sasaukumus. Tur, protams, ir atšķirība. Bet es esmu pietiekami kompetents un pietiekami gribošs kaut ko darīt."
Tikmēr Edvards Smiltēns sev veltīto kritiku par kalpošanu Āboltiņai sauc par mītu. Viņš uzsver, ka lēmumus vienmēr pieņēmis pēc savas pārliecības, savukārt jaunība nenozīmējot pieredzes trūkumu: "Deviņi gadi politikā – vai tā ir maza pieredze vai liela, protams, to vērtēs kongress, bet seši gadi ir Saeimā nostrādāti, no kuriem pieci gadi ir dažādās ministrijās – Izglītības un Zemkopības ministrijās. Pie tam tas ir ministra vietnieka postenis faktiski – parlamentārais sekretārs ir otrais cilvēks aiz ministra."
Atgūt reitingus nenāksies viegli
"Privāti runājot ar "Vienotības" cilvēkiem, tā nav gluži tāda relaksēta, pragmātiska attieksme. Dominē diezgan tāda apokaliptiska noskaņa. Vieniem, ja ievēlēs Piebalgu, tad ir skuju taka uz kapiem, savukārt otriem, ja ievēlēs Smiltēnu, tad ir arī skuju taka," stāsta politikas komentētājs Māris Zanders.
Lielās viedokļu atšķirības par kandidātiem esot skaidrojamas ar īso kampaņu, jo kandidātus izvirzīja tikai pirms aptuveni pusotra mēneša: "Piebalgs vieniem liekas pārāk nepiemērots, lai runātu ar cilvēkiem, it sevišķi partijas biedriem novados. Viņš ir pārāk, teiksim tā, "briselisks". Savukārt nosacīti tiem "Vienotības" Rīgas cilvēkiem liekas, ka Smiltēns par spīti savam nelielajam gadu skaitam patiesībā ir "Vienotības" varas elites iekšējā sastāvdaļa visu laiku bijusi. Frakcijas vadītājas vietnieks un tā tālāk. Līdz ar to viņš nav nekāda svaigā dvesma, lai gan viņš izskatās pēc tādas."
Zanders uzskata, ka "Vienotība" tuvākajās Saeimas vēlēšanās varētu nesaņemt pat 10% balsu.
Arī politoloģe Iveta Kažoka norāda, ka partijai būs grūti atgūt vēlētājus, it īpaši, jo par daudz spēcīgāku konkurentu tagad ir kļuvusi Zaļo un zemnieku savienība. "Viena trajektorija ir tas ceļš, pa kuru aizgāja Tautas partija un Pirmā partija. Tikko kā ir zaudēta vēlētāju uzticība, tā atjaunošanās vairs nav iespējama. Otrā trajektorija ir tā, kas bija ar Zaļo un zemnieku savienību 2011.gadā, kad viņu reitings arī pietuvojās 5%. Bet mēs redzam, kas ir noticis šobrīd, kad ZZS ir kļuvusi par Latvijas populārāko partiju," norāda Kažoka.
Viņa atsakās prognozēt, kurš varētu kļūt par "Vienotības" valdes priekšsēdētāju, tomēr viņa uzsver, ka tik un tā viens cilvēks nespēs partiju izvilkt no reitingu bedres. Tomēr līdera izvēle ir svarīga, jo tas ietekmēs partijas attīstības virzienu: "Ir skaidrs, ka ar Smiltēna kungu, visticamāk, nāks diezgan krasas pārmaiņas partijā, bet arī skaidrība par tālāko attīstību. Vienlaikus par Piebalga kungu nav skaidrs, kā viņš risinās esošo situāciju partijā, bet varbūt tas šķelšanās risks nav tik liels. Bet tikai "Vienotības" biedri var izlemt, kas viņu partijai šajā brīdī būtu labāk."
Skandāli un nesaskaņas
Kopš 12. Saeimas vēlēšanām "Vienotības" politiķu vārdi bijuši iesaistīti daudzos skandālos: Āboltiņas iekļūšana Saeimā pēc tam, kad Jānis Junkurs nolika mandātu pirmajā jaunās Saeimas darba dienā, balsu pirkšana Dzintara Zaķa labā, deputāta Veiko Spolīša braukšana dzērumā, tāpat arī ķildas un viedokļu atšķirības partijas biedru vidū.
Par galveno iekšējo opozicionāri kļuvusi deputāte Ilze Viņķele un viņas tuvākie domubiedri Saeimas frakcijā, kuriem Solvita Āboltiņa un citi biedri pārmet partijas disciplīnas neievērošanu gan balsojumā par Valsts prezidentu pērnvasar, gan valdības veidošanas procesā pēc premjeres Laimdotas Straujumas atkāpšanās. Mediji Āboltiņai nedraudzīgo grupu nodēvējuši par "Viņķeles sešinieku". "Tas ir tāds klišejisks apzīmējums, no kā ir grūti tikt vaļā," saka politiķe.
Pati Ilze Viņķele gan neuzskata, ka viedokļu atšķirības partijā būtu kas slikts. Viņa arī noliedz, ka ar saviem domubiedriem partijā būtu speciāli organizējusies, lai nepieļautu Āboltiņas kļūšanu par premjeri. Viņķele valdes priekšsēdētāja amatā atbalsta Piebalgu, saucot viņu par smagsvaru Latvijas politikā.
Tomēr viņa uzskata, ka jebkurā iznākumā ārkārtas kongress un līdera maiņa būs labs solis partijai: "Jau tagad caur šo Latvijas partijām neraksturīgo situāciju, kad tomēr spēj vienoties par vadības nomaiņu, ka spēj uzlikt pietiekami atklātu sacensību starp vairākiem kandidātiem, ka tas sacensības princips vispār ir. Nevis pretnostādīšana, bet pozitīva sacensība. Tas ir ļāvis "Vienotības" biedriem uz to situāciju palūkoties tā atbildīgi, un es ceru, ka tas ir labs solis restartam."
Viņķeles nākotne partijā gan ir neskaidra. Pēc kongresa partijas jaunievēlētajai valdei būs jālemj, vai Ilzi Viņķeli un Lolitu Čigāni izslēgt no "Vienotības".
Uz valdi ir izvirzīts 41 kandidāts. No līdzšinējās valdes uz amata saglabāšanu nekandidē tikai Andris Piebalgs. Uz vietu jaunajā valdē cer arī Solvita Āboltiņa, kura atteicās vēlreiz kandidēt uz valdes priekšsēdētāja amatu, dodot ceļu pārmaiņām partijā. Tomēr viņa ir gatava būt par jaunā vadītāja padomdevēju: "Ja jaunievēlētais partijas priekšsēdētājs redzēs un uzskatīs manu pieredzi par noderīgu, noteikti kā cilvēks, kas parasti ir strādājis komandā un rēķinājies ar komandu, varētu būt labs komandas spēlētājs."
Lai gan "Vienotībā" ir aptuveni 2500 biedru, partijas kongresam pieteikušies 595 delegāti. Vairums partijas pārstāvju uzskata, ka cīņa par vadītāja krēslu būs līdzīga. Taču to, vai partijai tiešām izdosies bieži piesauktais restarts, noteiks vēlētāji gan nākamgad pašvaldību vēlēšanās, gan 2018.gadā Saeimas vēlēšanās.
