Ar skaļām ovācijām, karogiem, baloniem un plākatiem rokās, uz kuriem lasāmi tādi saukļi kā "Mātei Latvijai visi bērni mīļi", "Cilvēktiesības ir visiem cilvēkiem" un "Vienoti mīlestībā", tērpti krāšņos apģērbos, un ar citu LGBT kopienas simboliku, šodien vairāki tūkstoši cilvēku piedalījās praida gājienā.
Gājienu vēroja ne tikai iedzīvotāji ielas malās, bet dalībniekus sagaidīja arī cilvēki, kas no savu dzīvesvietu logiem izkāra karogus, pūta ziepju burbuļus un uzgavilēja gājienam.
Kā Latvijas Radio uzsvēra dalībnieki – ir bijis svarīgi piedalīties, lai iestātos par cilvēktiesībām un atvērtu, iekļaujošu sabiedrību.
"Man ir svarīgi parādīt, ka mēs esam daudz, ka mēs esam daļa no Latvijas sabiedrības. Man ir milzīgs prieks, ka te ir ļoti daudz jaunu cilvēku, man liekas, ka daļa pat nebija piedzimusi, kad mēs rīkojām pirmos praidus. Tas ir ļoti pozitīvi un forši. Un parādīt, ka mēs nekautrējamies un nekaunamies, ka mums ir tiesības šeit būt, ka mēs arī uzskatām, ka mums ir tiesības uz laulību."
"Man bija svarīgi, lai parādītu savu nostāju par to, ka Latvijas vieta ir Eiropas vērtību telpā, par to, ka mēs esam iekļaujoša sabiedrība, par to, ka mēs aizsargājam vājākos un neļaujam nelabvēļiem šķelt mūsu sabiedrību."
"Man šķiet, man ir bijis svarīgi piedalīties jau diezgan daudzus gadus. Man liekas, diemžēl ir jautājumi, kāpēc tas nemainās – ir kaut kādas lietas, kas Latvijā vēl aizvien nav sakārtotas līdzvērtības ziņā, tostarp partnerattiecību regulējums. Bet, man liekas, ka tie ir arī svētki, un tā ir vienkārši diena, kad mēs izejam katru gadu nedaudz vairāk. Var redzēt, cik ir cilvēku, kas ir noskaņoti iekļaujošākai sabiedrībai."
"Tie jau ir kļuvuši par svētkiem, un, protams, ir apliecinājums LGBT kopienas klātesamībai, un mēs redzam, cik mums ir daudz draugu – ar katru gadu, un es pat domāju, ka arī tie, kas ir pret šo gājienu, viņi jau arvien vairāk saprot, ka tas gājiens būs arī citu gadu."
Tomēr uz gājienu bija ieradušies arī cilvēki, kas iestājas pret LGBT kopienu. Gājiena laikā protestētāji bija izretojušies visa tā maršrutā, saucot savus vēstījumus, taču drīz vien gājiena dalībnieki tos skaļi pārsauca.
Tas ir grēks un pret Dieva gribu – tā uzsver protestētāji.
"Mēs nākam šeit, lai pateiktu šiem cilvēkiem, ka viņi dzīvo grēkā, mēs ticam Dievam, ka Dievs ir radījis vīrieti un sievieti, un šajā savienībā dzimst bērni – tā ir mūsu nākotne. Šīs attiecības, ko grib pārvērst kā normu – tām nav nākotnes, jo tur nerodās bērni."
"Es esmu pārliecināts kristietis, un pēc Dieva vārda, pēc viņa prāta ir teikts, ka tā ir negantība viņa acīs, kas notiek – jebkurš grēks. Es biju arī pagājušajā gadā un redzēju, ka bija kādi, kurus tas uzrunāja, kuriem tas bija vajadzīgs. Vienkārši nest miermīlīgi šo vēsti."
Rīgas praida gājienu uzraudzīja Valsts un Pašvaldības policisti. Kā Latvijas Radio norādīja Valsts policija, gājiens noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem. Ir aizturēta viena persona, pret ko ir uzsākti divi administratīvo pārkāpumu procesi – par nepieteiktu piketu un nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām. Tāpat uzsākti divi administratīvā pārkāpuma procesi par dronu nesaskaņotu izmantošanu.
"Rīgas praida gājiens ir noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem. Ir aizturēta viena persona un pret viņu ir uzsākti divi administratīvo pārkāpumu procesi, proti, par nepieteiktu piketu un nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām. Tāpat uzsākti divi administratīvā pārkāpuma procesi par dronu nesaskaņotu izmantošanu," Latvijas Radio skaidroja Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska.
"Šis bija iespaidīgākais gājiens, kādu Rīga līdz šim ir piedzīvojusi. Desmitiem uzņēmumu, organizāciju, diplomātu, bet pats galvenais – tūkstošiem laimīgu cilvēku, kuri iestājās par cilvēktiesībām, vienlīdzību. "Riga Pride" mērķis ir sevi pieradījis, ka spēj būt viens no Rīgas vienojošākajiem pasākumiem. Latvijas sabiedība ir kļuvusi daudz atvērtāka un iekļaujošāka, diemžēl politiķi joprojām nespēj nedz pieņemt Civilās savienības regulējumu, nedz ratificēt Stambulas konvenciju. Nākamgad Rīgā atgriezīsies "Baltic Pride", atvedot aktīvistus no reģiona, lai iestātos par visu cilvēku cilvēktiesībām," norāda Kaspars Zālītis.
Kā ziņots, šodien Rīgā norisinājās cilvēktiesību nedēļas "Riga Pride" jeb Rīgas praida nedēļas galvenais notikums – lielais gājiens "Mēs visi esam Latvija", informēja "Riga Pride" līdzpriekšsēdētājs Kaspars Zālītis.
Pēc organizatoru paustā, šī gada praids ir aicinājums ikvienam atplaukt savā dažādībā un ieraudzīt dažādības skaistumu citos. Kā komunikācijas metode tiek izmantota "runāšana caur puķēm". Zālītis skaidroja, ka ziedi ir sena komunikācijas metode, kuru izmantoja mīlnieki, lai slepus sūtītu ziņas viens otram. Vēsturiski dažādi ziedi ir arī tikuši izmantoti LGBTQ kopienas cilvēku identificēšanai.
