Latvijā kopumā pēc Valsts meža dienesta datiem šogad jau dzēsti vairāk nekā 60 meža ugunsgrēki. Meži deguši pāri par 30 hektāru platībā, nodarot postījumus gan jau pieaugušām mežā platībām, gan jaunaudzēm. Zīmīgi, ka astoņi ugunsgrēki dzēsti Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, Daugavpils piepilsētā. Lielākais no tiem bija fiksēts pagājušonedēļ, kad mežs dega divu hektāru platībā.
Kur meži deg visvairāk, kas ir mežu degšanas cēlonis, kāds posts tiek nodarīts, un kas varētu būt šis ļaunprātīgais mežu dedzinātājs Latgalē?
Gan pavasara kūlas dēļ, gan vēlāk, jau iestājoties karstam, sausam laikam, mežu ugunsgrēku izplatības skaits aug. To, dodoties uz izsaukumiem, novēro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests: "Uz 30. maiju pa Latviju ir dzēsti 55 mežu ugunsgrēki, pērn šajā pašā laikā jau bija 201 mežu ugunsgrēks."
Salīdzinoši šogad situācija mežu ugunsgrēku ziņā mierīgāka, atzīst Latgales reģiona pārvaldes dienesta nodaļas operatīvais dežurants Kaspars Briedis. Tomēr ugunsnedrošais laiks ir iestājies un ar to ir jārēķinās.
Jau no 3. maija Latvijā ir noteikts ugunsnedrošais laikposms.
Tajā aizliegts veidot atklātu liesmu, izņemot speciāli izveidotajās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas; nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus; braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos, meža apsaimniekošanai un inženiertīklu uzturēšanai vai to avāriju novēršanai; bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību veikt jebkāda veida dedzināšanu (tai skaitā ciršanas atlieku dedzināšanu) un ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu.
Ne tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests dodas dzēst mežu ugunsgrēkus, ar to nodarbojas arī pats Valsts meža dienests. Pēc tā datiem Latvijā kopumā šogad jau dzēsti vairāk nekā 60 meža ugunsgrēki. Meži deguši pāri par 30 hektāru platībā. Un primāri to sekmējis ilgstošais sausais laiks, un ne tikai.
"Tas [sausums] sekmē izplatību, jo uguns izplatās ātrāk, arī no vēja ātruma tas ir atkarīgs, bet lielākoties tas ir ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ, kad cilvēks vai cilvēki apzināti iet uz mežu un dedzina speciāli, un dedzina vienlaicīgi vairākās vietās, lai ugunsgrēka platība būtu lielāka," par to, ka tieši ļaunprātīga mežu dedzināšana ir tendence, kas parādījusies pēdējā laikā un tieši Augšdaugavas novadā, Daugavpils apkaimē, stāsta Kaspars Jonāns, Valsts meža dienesta Dienvidu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos.
"Pēdējās nedēļas laikā tie ir bijuši astoņi ļaunprātīgas mežu dedzināšanas gadījumi ar platību zem 2,5 hektāriem," viņš piebilst.
Protams, tie ir zaudējumi, kas tiek izvērtēti, atzīmē Kaspars Jonāns: "Tas ir atkarīgs no mežu vecuma, vai tas ir pieaudzis mežs vai jaunaudze, jaunaudze var iet bojā, bet pieaugušam mežam ir lielākas cerības, ka tas izdzīvos."
Dienvidu virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutels stāsta: "Pavasara ugunsgrēki nav tik bīstami pieaugušam priežu mežam, kas pārsvarā ir apkārt Daugavpilij, cik bīstami tie var būt ir jaunaudzēm – priedītēm un eglītēm, kas ir nesen iestādītas un ir 10 vai padsmit gadus vecas."
Šīs ļaunprātīgās mežu dedzināšanas dēļ cietušas arī jaunaudzes, saka virsmežzinis, atceroties, ka tīša meža dedzināšana viņa ilgstošajā darba praksē jau ir bijusi kādreiz novērota: "Pats es sāku strādāt Daugavpils virsmežniecībā 1991. gadā, kad sākās tie Latvijas neatkarības procesi, un tieši 1992. gadā notika ļoti daudz mežu ugunsgrēku, tajā gadā bija kādi 350 vai pat 380 mežu ugunsgrēku. Notika ļoti daudz ļaunprātīgas dedzināšanas, bija dienas, kad bija vairāk nekā 20 ugunsgrēku apmēram vienā un tajā pašā vietā, viena kvartāla ietvaros. Domāju, ka tad tie procesi bija saistīti ar Latvijas neatkarības izveidošanos, un tie nelabvēļi tad veica šīs ļaunprātīgās dedzināšanas."
Arī pēdējā laika tendencēs tieši ļaunprātīgā mežu dedzināšanā Dienvidu virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutels saredz zināmas paralēles, ko pastiprina šodienas notikumi vairākās Eiropas valstīs: "Šodien, es domāju, ka tās ļaunprātīgās dedzināšanas, kas ir notikušas ap Daugavpili pēdējo nedēļu laikā, arī ir kāda psihiski nelīdzsvarota cilvēka veiktas, kurš ir iespaidojies no tiem procesiem ar ļaunprātīgām diversijām, dedzināšanām Polijā, Lietuvā, arī pie mums.
Cilvēks, iespējams, iedomājas, ka tā viņš palīdzēs Putinam. Domāju, ka šeit policijai ir jāstrādā, viennozīmīgi. Tas vienkārši tāpat neapstāsies."
Krimināllieta par šo mežu dedzināšanu ir ierosināta un notiek izmeklēšana, to apliecina valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte: "Saistībā ar nesen notikušo ugunsgrēku Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 11. nodaļas – noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi. Šobrīd tiek izmeklēts, vai tā ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana."
Ļaunprātīgas meža dedzināšanas gadījumi tika konstatēti arī 2023. gadā. Tādēļ Daugavpils puses iedzīvotāji aicināti būt īpaši vērīgiem un, pamanot ļaunprātīgo dedzinātāju, nekavējoties ziņot Valsts policijai, zvanot 110. Tāpat jebkurš, dodoties uz mežu, tiek aicināts ievērot ugunsdrošības noteikumus un būt pret mežu saudzīgam.
