Latvijas Radio ziņās 2012. gada janvārī vēstīja: "Latvija ir otra zaļākā valsts pasaulē. Pirmo vietu nupat iznākušajā Jeila un Kolumbijas universitāšu pētījumā 132 valstu konkurencē ieņem Šveice. Pētījumā valstis sarindotas, izvērtējot 22 rādītājus desmit kategorijās, kuru skaitā ir gaisa un ūdens kvalitāte, klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un meža atjaunošana."
Tātad pirms 12 gadiem mūs šajā indeksā atzina par zaļāko valsti Eiropas Savienībā un otru zaļāko pasaulē. Kopš tā laika šis stāsts ir ļoti populārs. Taču šobrīd tam vairs nav pamata.
Jaunākais ziņojums ir par 2022. gadu, un tajā Latvija ierindojās 12. vietā starp 27 Eiropas Savienības valstīm. Tātad tikai mazliet labāk par vidējo.
2022. gada ziņojumā izvērtē trīs kritēriju kategorijas. Pirmā grupa un Latvijas lielākais klupšanas akmens ir vides veselība, kas ietver gaisa un ūdens kvalitāti, smago metālu piesārņojumu un atkritumu pārstrādi. Otrā kategorija ir ekosistēmu dzīvīgums. To veido, piemēram, bioloģiskā daudzveidība, dabas aizsardzības pasākumi, pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā un biotopu zudumi. Trešā un pēdējā ir klimata politika.
Taču to, ka Latvija ir zaļākā valsts Eiropā, daudzi turpina atkārtot joprojām. Arī Eiroparlamenta vēlēšanu kandidāti.
TV3 raidījumā "900 sekundes", kritizējot Zaļo kursu, to stāstīja partijas "Latvija pirmajā vietā" Eiroparlamenta vēlēšanu saraksta pirmais numurs Vilis Krištopans.
"Mēs neiesim ar pretenzijām. Vienkārši jāpiedalās. Un es būšu tajā pozīcijā, ka jāmaina… piemēram, klimata kursa revīzija jātaisa. Tas, kas draud mūsu mežu īpašniekiem, tas, kas draud mūsu lauksaimniekiem viszaļākajā valstī Eiropā, tas nav pareizi."
Līdzīgi žurnālam "Ir" izteicās arī partijas "Suverēnā vara" līdere un kandidāte Jūlija Stepaņenko: "Latvija ir tīrākā un zaļākā ES valsts ar kvalitatīvu un rūpīgi audzētu pārtiku."
Kā skaidrojām, kopš 2012. gada apgalvojumam par zaļāko valsti Eiropā nav pamata.
Kāpēc Latvijai bijis kritums?
Pirmkārt, katru gadu indeksa veidotāji to pārskata un no jauna izvērtē kritērijus. Autori norāda, ka tāpēc dažādu gadu vērtējumus savstarpēji salīdzināt nevar. Otrkārt, pētnieki ņem vērā ne tikai šī brīža situāciju, bet arī valstu progresu.
To, cik zaļa valsts, daži vērtē arī pēc teritorijas, ko klāj meži. Šajā ziņā Latvija pēc "Eurostat" datiem ir piektajā vietā. Tātad arī pēc mežu īpatsvara nevar teikt, ka esam zaļākie Eiropā.
Krištopans e-pasta vēstulē atteicās mums atbildēt, kur ņēmis šo informāciju. Arī Stepaņenko uz mūsu jautājumu neatbildēja.
