Kaujas grupā Latvijā, kuru vada Kanāda, šobrīd ir ap 1900 karavīru no sabiedrotajām valstīm. NATO daudzfunkcionālo brigādi veidos vairāk nekā 3500 karavīru no dažādām valstīm, tostarp Dānijas un Zviedrijas. Par to runāja jau pirms diviem gadiem, kad NATO samitā Madridē Latvija un Kanāda parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību.
Toreiz Kanādas premjerministrs Džastins Trudo sacīja: "Mēs bijām ļoti gandarīti parakstīt vienošanos par plānu turpināt un palielināt savu klātbūtni Latvijā, bet tas, protams, ietver darbu ar partneriem, lai nodrošinātu, ka mēs šos plānus īstenojam pareizi. Par to vakar vienojāmies ar Latvijas valdību."
Pērn Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja "ceļa karti". Viņi iezīmēja līdz šim sasniegto un noteica tālākos soļus brigādes sasniegšanai. Trešdien, 3. jūlijā, tika atzīmēts viens no kaujas grupas palielināšanas posmiem.
Latvijai lielākais izaicinājums ir mācību infrastruktūra, bet pie tā strādājot.
Jaunās NATO daudznacionālās brigādes pamatbāzes vieta būs Ādažu militārajā bāzē, bet štābs – Mārupes novada "Ceros". Savukārt Sēlijas poligonā notiks brigādes lieluma apmācības.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis norādīja: "Sabiedroto klātbūtne Latvijā palielinās. Mūsu vide šeit kļūst drošāka. Un arī mūsu kaimiņam, kas izrāda agresivitāti, – viņam arī ir šis signāls, ka NATO klātbūtne tikai nostiprināsies ar laiku."
Savukārt NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiere, ģenerālmajore Jete Albinusa sacīja: "Divīzijai tas nozīmē, ka faktiski būs divas tā saucamās manevru brigādes. Tātad šeit, Latvijā, karaspēks var ko mainīt jau no pirmsākumiem. Mēs kā divīzija spēsim turēties vēl spēcīgāk, būsim stiprāki atturēšanā. Varēsim uzlabot savas spējas, trenēties un, protams, tas nozīmē, ka labāk varēsim izpildīt savu uzdevumu."
NATO daudzfunkcionālās brigādes Latvijā komandieris Sedriks Aspiro uzsvēra, ka pašlaik viņa prioritāte ir pārliecināties, lai karavīri ir nodrošināti ar vajadzīgo aprīkojumu.
"Lai saņemtu aprīkojumu, vajadzīgs laiks, bet, patiesību sakot, mēs labi plānojam un nosūtījām to jau pirms daudzām nedēļām. Tas pašlaik nāk. Liela daļa mūsu flotes atnāca jau pirms dažiem mēnešiem. Tāpēc mēs sagatavojam to un pārliecināmies, ka ir viss nepieciešamais," sacīja Aspiro.
Pilnu gatavību jaunā brigāde varētu sasniegt līdz 2026. gadam, līdz ar to tuvākajos divos gados no NATO sabiedrotajām valstīm Latvijā varētu būt ap 5000 karavīru.
