Latvijas mākslīgā intelekta risinājumu izstrādātājs "Apply" sadarbībā ar radiologiem izveidojis rīku "Sinapse", kas ar 80% efektivitāti ļauj atklāt agrīnu išēmisko insultu. Šī gada maijā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā ar šo rīku caurskatīti vairāk nekā 400 datortomogrāfijas izmeklējumu, tādā veidā trenējot mākslīgo intelektu pamanīt insultu arvien precīzāk un ātrāk.
Išēmiskā insulta diagnosticēšanā ir svarīgs ik mirklis, jo katru minūti iet bojā aptuveni divi miljoni nervu šūnu, radot nopietnus bojājumus cilvēka veselībā. Stradiņa slimnīcas asociētais profesors, radiologs Kārlis Kupčs pastāstīja, ka, gluži kā ikviena dzīve būtne, arī mākslīgais intelekts mācās ik brīdi, atpazīstot insultu un spējot laikus informēt par nepieciešamo medicīnisko palīdzību.
Veiksmīgi apmācot "Sinapsi", radiologi iegūs palīgu, kurš nenogurs, strādās ātrāk un precīzāk.
To, kā "Sinapse" darbojas, skaidroja Kupčs: "Tikko kā ir veikts datortomogrāfijas izmeklējums, "Sinapse" bez kavēšanās uzreiz apstrādā un izvērtē šos attēlus. Tātad tas notiek jau pirms tam, kad to redz cilvēks jeb ārsts radiologs. Šī sistēma jau dod savu slēdzienu jeb savu vērtējumu, vai tur ir šīs akūtās izmaiņas vai nav. Būtībā ārstam atliek tikai pievērst uzmanību šiem izmeklējuma slāņiem, kurās ir atrastas izmaiņas, un to apstiprināt. Šobrīd tas notiek tieši tādā veidā, ka to apstiprina ārsts, bet, ja mēs runājam par nākotni, – es teikšu, nezinu, cik gadu, bet es domāju, ka nākotne ir tāda, ka, iespējams, to darīs tikai datorprogrammas."
Pašlaik "Sinapse" fokusējas tikai uz išēmisko insultu, tomēr jau tagad tā spēj pamanīt arī citas novirzes no normas, piemēram, asinsizplūdumu vai audzēju. "Sinapse" vēl nav tik attīstīta, lai pati spētu nosaukt šīs novirzes, taču saprot, ka izmeklējumā kaut kas nav labi.
Atzinīgi jauno risinājumu vērtēja arī Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieks Ēvalds Urtāns, kurš norādīja, ka šāds sasniegums ir liels retums daudzviet pasaulē, tai skaitā arī medicīnas nozarē, jo nereti šķērslis ir datu aizsardzības prasības.
Urtāns sacīja: "Šeit ir izdevies kaut ko uzsākt un kaut ko darīt, jo Latvijā un vispār Eiropā ir ļoti grūti kaut ko uzsākt un darīt jēgpilni – kaut ko ar pacientu datiem, ar slimnīcas datiem, jo visur, protams, ir datu aizsardzība. Pacientu datos ir diezgan viegli identificēt konkrētu pacientu un slimnieku, neskatoties uz to, ka tos mēģina anonimizēt. Citi esošie risinājumi, kas ir pieejami, tie, manuprāt, ir vēl tālāk no tā, ko šeit mēģina izdarīt."
Urtāns norādīja, ka mākslīgais intelekts jau tagad ir iebūvēts gan rentgena iekārtās, gan citās un spēj ļoti augstā līmenī noteikt diagnozi. Pagaidām gan vienīgi ārsts ir tas, kurš pieņem gala lēmumu par kāda izmeklējuma rezultātiem.
Par to, cik sarežģīti bija izveidot šādu mākslīgā intelekta instrumentu un kādi varētu būt turpmākie sasniegumi šajā jomā, pastāstīja Latvijas mākslīgā intelekta risinājumu izstrādātāja "Apply" vadītājs Agnis Jakubovičs: "Pirmais projekts bija saprast, vai mēs varam kaut ko izdarīt, un tā projekta izmaksas bija aptuveni 200 000 eiro, mēs nostrādājām gadu ar mazu astīti. Savukārt šobrīd ir otrā fāze, kuras galvenie uzdevumi ir celt precizitāti un samazināt tā saucamo hiperdiagnostiku jeb "false positive" apjomu. Šobrīd mēs runājam par vēl 150 000 eiro, ko mēs esam investējuši šīs sistēmas izstrādē. Nu, lūk, ar to tas viss vēl nebeidzas, tas, kas mums ir vajadzīgs, – vēl apmēram 400 000 eiro, lai turpinātu viņu attīstīt un arī uzsākt komercializāciju. Tostarp ir jādomā par sertifikāciju. Šis sertifikācijas jautājums ir ne mazāk svarīgs, lai mēs vispār varētu sākt komercializēt. Tāpat mēs redzam, ka sistēmā būtu liekamas klāt arī citas diagnozes."
Tagad pēc ārstu iniciatīvas izveidot šādu rīku īšēmiskais insults Latvijā tiks atklāts ātrāk. Akūts išēmiskais insults ir otrais izplatītākais nāves cēlonis un trešais biežākais invaliditātes iemesls pasaulē un arī Latvijā. Ieraugot tādus simptomus kā paralīze vienā vai abās ķermeņa pusēs un runas vai kustību traucējumi, nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Katra sekunde ir svarīga, lai ārsti spētu izglābt cilvēku, novēršot neatgriezeniskus veselības bojājumus. Gada laikā Stradiņa slimnīcā ar diagnozi akūts išēmisks insults nonāk aptuveni 1000 pacientu un tiek veiktas apmēram 200 trombektomijas.
