Jūnija beigās dažu dienu laikā uz Latvijas autoceļiem notika vairāki traģiski negadījumi ar bojāgājušajiem. Šogad pirmajos sešos mēnešos dubultojies to ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistītas kravas automašīnas.
Satiksmes ministrs preses konferencē pauda, ka situācija uz Latvijas ceļiem ir kritiska, norādot, ka tā ir visas sabiedrības kopīga atbildība izrauties no lejasgala, kurā Latvija ir viena no valstīm ar visvairāk bojāgājušajiem uz ceļiem visā Eiropas Savienībā.
"Tā ir katastrofāla statistika. Vairāk nekā divas trešdaļas mūsu šoferu sistemātiski pārkāpj ātruma ierobežojumus," sacīja ministrs.
Briškens norādīja, ka politiskā līmenī ceļu satiksmes drošības uzlabošana turpmāk būs ministrijas viena no augstākajām prioritātēm. Tāpēc tiks pievērsta pastiprināta uzmanība ceļu satiksmes infrastruktūras uzlabošanai, kā arī atļautā braukšanas ātruma kontrolei, sodu pastiprināšanai un braukšanas kultūras uzlabošanai.
Vairāk vidējā ātruma radaru un, iespējams, bargāki sodi
Ministrs sacīja, ka ir pieņemts lēmums trīskāršot vidējā ātruma radaru skaitu uz Latvijas autoceļiem.
Patlaban vidējā ātruma radari darbojas 16 ceļu posmos. Aktuālo karti ar vidējā ātruma radariem var aplūkot šeit.
Briškens arī sacīja, ka ir "nepieciešami monetāri motivācijas instrumenti", tādēļ SM plāno virzīt izmaiņas, kas paredzētu transportlīdzekļa vadītājiem naudas sodus arī par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h.
Patlaban par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h transportlīdzekļa vadītājs var saņemt tikai brīdinājumu.
Briškens uzskata, ka šobrīd lielākā daļa autovadītāju jūtas pārliecināti, ka ātruma pārsniegšana ir absolūti normāla parādība uz ceļiem. To skaidri apliecināja "Baseline" projekta statistikas dati, jo tikai 29% autovadītāju ievēro ceļu satiksmes noteikumus un noteiktos ātrumus Latvijā, šajā aptaujā Latvija ir pēdējā vietā, turpretī Bulgārija (93%) ir pirmajā vietā noteikumu ievērošanā.
SM arī sākusi jaunu pieeju ceļu satiksmes negadījumu auditēšanā, lai turpmāk izdarītu datos balstītus secinājumus, pēc kuriem izdarīt attiecīgas rīcības, sacīja ministrs.
Briškens: "Mēs turpināsim strādāt visos šajos parametros, lai beidzot Latviju vilktu ārā no šīs asiņainās statistikas un apkaunojošās lejasgala pozīcijas Eiropas Savienībā."
Uzsver nepieciešamību veicināt sabiedrības izpratni
"Ir ļoti svarīgi veicināt sabiedrībā izpratni, ka sods ir neizbēgams. Skaidrs, ka nepietiek vienkārši pastiprināt soda sankcijas. Ir svarīgi, ka mēs šīs sankcijas arī piemērojam gan ekipāžu līmenī, gan pilnvērtīgi izmantojam tehnisko palīgierīču līmenī. Jādomā arī par auto tehnisko stāvokli un autobraucēju iemaņām. Tas ir arī stāsts par Latvijas kopējo braukšanas kultūru," uzsvēra ministrs.
Kā pastāstīja Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, tad šobrīd ir nepieciešams veikt likuma grozījumus, kas atvieglotu pieeju datiem uzvedības un medicīnas speciālistiem, kas izpētītu – kāpēc Latvijā notiek tik smagas avārijas? Pašlaik speciālistu darbu ierobežo pieeja šiem datiem, jo krimināllietu dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija. Ja tas tiktu mainīts, tad ekspertiem būtu iespēja ātrāk izpētīt smagu avāriju cēloņus, kā arī būtu nepieciešama iespēja uzvedības pētniekiem intervēt cietušos notikuma vietā.
Kā norādīja Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis, tad šobrīd organizēta īpaša kontrole uz ceļiem, kur notika pēdējā laika smagākās avārijas, kas laupīja sešu cilvēku dzīvības.
Tur notiek gan patrulēšana, gan palīglīdzekļu izmantošana, un secināts, ka iedzīvotāji nemācās no citu traģiskās pieredzes.
Otrdien kontrolreidā uz A9 un A10 šosejas, pielietojot tehniskās iekārtas un pat neapturot autovadītājus, tika konstatēti 450 ātruma pārkāpēji. Ātrums ir viens no lielākajiem draudiem, kas izraisa ceļu satiksmes negadījumus. Tāpat policija uzsvēra, ka datu analīzes laikā secināts, ka ātruma pārkāpēji to darījuši apzināti.
"Joprojām ikdienā ātruma pārkāpumi ir puse no visiem fiksētajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Diemžēl, analizējot mūsu datus, mēs redzam, ka lielākā daļa no ātruma pārkāpējiem ir diapazonā no 21 līdz 40 kilometriem stundā. Tas nozīmē, ka ātrums tiek pārsniegts nozīmīgi un apzināti, nevis aiz neuzmanības," atzīmēja Jančevskis.
Statistika uzrāda vēl kādu interesantu tendenci – vislielākais kārdinājums "spiest gāzi grīdā" vadītājiem ir tieši gada trešajā ceturksnī. Proti, jūlijā, augustā un septembrī, kad braukšanas apstākļi šķiet visdrošākie. Šajā laikā arī visvairāk negadījumu ar cietušajiem.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norādīja: "Protams, ka vasaras periodā ceļi tur, kur nav remontdarbu, ir labākā stāvoklī. Viņi nav slideni, vieglāk pārredzami, jo gaišs diennakts laiks, cilvēki daudz vairāk pārvietojas uz ārpuspilsētas pasākumiem."
Tādēļ CSDD ik vasaru rīko drošas braukšanas sociālās kampaņas, kā arī ieviesusi jauninājumus jauno autovadītāju apmācībā.
Savukārt VSIA "Latvijas Valsts ceļi" bez jau minētajiem jaunajiem vidējā ātruma radariem gatavojas arī vairākos intensīvos posmos uz Liepājas šosejas un Siguldas šosejas liegt kreiso pagriezienu un apgriešanos, kā arī nodalīt gājēju un velosipēdu joslas no brauktuvēm. Ilgākā laika posmā iecerēts pārbūvēt vairākus bīstamos krustojumus.
Savukārt vislielākais satiksmes drošības un ērtības objekts šobrīd ir autoceļa A7 jeb Bauskas šosejas pārbūve, izveidojot ilgi gaidīto Bauskas un Iecavas apvedceļu; šo projektu iecerēts īstenot līdz 2030. gadam.
KONTEKSTS:
Jūnija beigās dažu dienu laikā uz Latvijas autoceļiem notika vairāki traģiski negadījumi ar bojāgājušajiem.
Otrdien, 25. jūnijā, Saldus novadā uz autoceļa Rīga–Liepāja notika divas autoavārijas ar upuriem. Vienā no tām, Blīdenes pagastā, bojā gāja trīs cilvēki, bet otrā, Zirņu pagastā, bojā gāja autovadītājs.
Trešdien, 26. jūnijā, uz šī paša autoceļa Saldus novada Blīdenes pagastā notika vēl viena traģiska avārija, kurā vieglās un smagās automašīnas frontālā sadursmē bojā gāja 2 cilvēki.
"Latvijas Valsts ceļi" pēc notikušā lēma Liepājas šosejas posmam veikt ārkārtas drošības auditu.
Savukārt piektdien, 28. jūnijā, uz Ventspils šosejas Tukuma novada Tumes pagastā sadūrās trīs kravas auto. Divas no automašīnām pēc sadursmes aizdegās, un viens šoferis gāja bojā.
