ĪSUMĀ:
- Rīgas Tehniskā universitāte uzsver vajadzību pēc datorzinātņu speciālistiem darba tirgū.
- STEM nozarēs RTU plāno šogad uzņemt par 10–15% vairāk studentu.
- Latvijas Universitātē uzsver nepieciešamību mācības sasaistīt ar praksi.
- Arī uzņēmēji uzsver eksakto priekšmetu nozīmīgumu.
- Uzņēmēji norāda – augstskolām nākas cīnīties ar skolās neapgūto pamatzināšanu sekām.
- Biznesa augstskola "Turība" ikdienas darbā sadarbojas ar nozares uzņēmējiem un vieslektoriem.
RTU: Lielākā vajadzība ir pēc datorzinātņu speciālistiem
Šobrīd vislielākā vajadzība ir pēc datorzinātņu speciālistiem, norādīja Rīgas tehniskās universitātes (RTU) studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane:
"Tur attīstās dažādas jomas, saistītas ar robotiku, adaptroniku, mākslīgā intelekta izmantošanu, dažādu skaitļošanas tehnoloģiju ieviešanu ikdienas dzīvē. Kas interesanti,
datorzinātnēs ļoti pieprasīta ir mūžizglītība un digitālo prasmju attīstība tiem, kuri studijas pabeiguši pirms krietna laika – pirms 10 un vairāk gadiem."
Tāpat RTU ļoti pieprasītas ir studijas saistībā ar būvniecību, kur ir vairākas specializācijas – gan civilā būvniecība, gan tiltu celtniecība un viss, kas saistīts ar infrastruktūras būvniecību, kur ienāk jaunas tehnoloģijas. Trešā pieprasītākā joma – uzņēmējdarbības virziens, kur šogad tiek likts uzsvars uz STEM nozarēm, uzsvēra Gaile-Sarkane:
"Arvien, arvien palielinās pieprasījums pēc inženierzinātnēm visdažādākajās nozarēs, tajā skaitā mašīnbūvē, aviācijā, kosmosa industrijā. Tā šogad ir viena no jomām, kas aug.
Bet mēs kā universitāte varam lepoties ar to, ka mums ir jūrniecības virziens, un arī šis virziens ir ļoti pieprasīts un vajadzīgs tautsaimniecībai, jo latvieši jau izsenis, dzīvojot pie jūras, ar jūru ir ļoti cieši saistīti.
Mēs STEM nozarēs uzņemsim par 10–15% vairāk [studentu] nekā iepriekšējos gados. Tas saistīts gan ar pieprasījuma pieaugumu, gan arī ar to, ka mēs pārorientējamies tomēr no visām citām studiju jomām, tostarp sociālajām, humanitārajām zinātnēm, vairāk uz STEM."
Latvijas Universitātē uzsver nepieciešamību mācības sasaistīt ar praksi
Latvijas Universitāte (LU) studiju programmu "Industriālā inženierija un vadība" piedāvā jau ceturto gadu . Tā balstīta Rietumeiropas un Amerikas pieredzē.
Programmas direktors Henrijs Kaļķis stāstīja, ka šodien darba tirgū nepieciešamas dažādas prasmes un iemaņas, tāpēc radās doma sakombinēt industriālo inženieriju ar vadības kompetencēm. Redzams, ka pieaug cilvēkfaktora loma, biznesa efektivitātes un procesu loma, tāpēc svarīgi ir sasaistīt mācības ar praksi organizācijās, uzņēmumos un laboratorijās.
Sasaiste esot tik liela, ka dažas organizācijas jau nākamajā mācību gadā piedāvās stipendijas studentiem un, iespējams, mēģinās noturēt kā darbaspēku.
Šobrīd interese par STEM jomas zinātnēm esot liela, tajā pašā laikā jau pirmajā kursā redzams, ka sliktākas zināšanas ir tieši eksaktajos priekšmetos, atzīmēja Kaļķis:
"Man ir grūti spriest par iemesliem, kāpēc sliktākas sekmes ir tieši eksaktajās zināšanās. Inženierzinātnēs prasa šos eksaktos priekšmetus – matemātiku, fiziku, un šie ir mazi klupšanas akmeņi. Toties tiem studentiem, kas tos pārvar un pabeidz, tālāk studiju kursi ir ļoti interesanti un vajadzīgi. Un mēs jau atbildam par to, lai viņi vēlāk darba tirgū būtu kompetenti un spēcīgi speciālisti."
Uzņēmēji uzsver – augstskolas cīnās ar sekām
Par eksakto priekšmetu lielo nozīmi gan pamatskolā, gan vidusskolā un ģimnāzijās atgādināja arī vairāki uzņēmēji.
"SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs vienmēr ir uzsvēris – bērni, mācieties fiziku! Arī tagad uzņēmējs teica, ka pēdējo 15 gadu laikā situācija nav uzlabojusies:
"Par augstskolām, es teiktu, ka tās labi sagatavo to materiālu, ko saņem. Bet galīgi labi nav ar pamatizglītību un vidusskolu. Tās ir šausmas. Tā ir lieta, kur Izglītības un zinātnes ministrijai un valdībai kopumā ļoti jāpievērš uzmanība.
Gan skolu tīklam, kas nav sakārtots pēdējo 30 gadu laikā, gan fizikas, ķīmijas, matemātikas skolotāju atalgojumam un to pieejamībai.
Augstskola paņem bērnu, kādu viņu vidusskola ir sagatavojusi un, ja pamatzināšanas ir nepietiekamas, tai ir grūti ko iemācīt."
Par jauno speciālistu apmācīšanu runā arī viena no modernākajiem metālapstrādes uzņēmumiem "Metālmeistars" līdzīpašnieks Arnis Balodis:
"Problēma ir ne tik daudz augstskolā, cik vidējā tehniskajā izglītībā. Piemēram, Liepājā no pamatskolas uz vidusskolu aiziet 80%, un 20% aiziet uz tehnikumiem. Lai visa ekonomika normāli funkcionētu, tam ciparam jābūt 60 pret 40 par labu tehnikumam. Problēma rodas jau startā. Atslēga ir vidusskolā un vidējā tehniskajā izglītībā. Augstskolā mēs cīnāmies ar sekām."
Labā ziņa gan ir tā, ka jau drīzumā dabaszinātņu eksāmens būs kā obligāts un, iespējams, šī runga ļaus situāciju uzlabot.
Kādus speciālistus sagaida uzņēmēji? "Draugiem Group" Mentoru kluba runasvīrs Jānis Palkavnieks minēja, ka skolās jauniešiem ir jāmāca arī cilvēcīgās prasmes:
"Ko mēs gribam, lai jaunieši skolās iemācās? Tā saucamās cilvēcīgās prasmes, kur viņi prot pastāvēt par savu viedokli, debatēt, darīt lietas, kas jebkuram normālam cilvēkam mūsdienās ir jāprot. Es aicinātu augstskolas un citas mācību iestādes vairāk pievērsties šim, veidot daudzpusīgus, foršus cilvēkus. Strādāt konkrētajā profesijā, apgūt konkrētās prasmes iemācīs uzņēmēji procesa laikā."
Aicina studentus mācīties no uzņēmējdarbības vides
Tikmēr datortīklu aprīkojuma ražotājs "Mikrotīkls" augstskolām visā pasaulē piedāvā piedalīties "MikroTik" akadēmijas projektā, pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Viktors Smirnovs:
"Arī Latvijā – LU, RTU, Vidzemes Augstskola, dažādi tehnikumi un koledžas ar mūsu atbalstu piedāvā studentiem ļoti praktiskus "MikroTik" studiju kursus, kas noteikti var palīdzēt ielikt kāju durvīs spīdošai IT karjerai, bet noteikti pašam ir jāinteresējas un jādara. Bet šajā nozarē, par spīti dažādiem mītiem, bez patiesas intereses un kaisles nekādi neiztikt."
Biznesa augstskolas "Turība" rektore, profesore Zane Driņķe neslēpa, ka informācijas komunikācijas virziens ir viena no straujāk augošajām programmām augstskolā un programmu vadītāji nāk tieši no uzņēmēju vides. Ikdienas darbā ir nepārtraukta sadarbība ar nozares uzņēmumiem, vieslektoriem:
"Mēs runājam par digitalizāciju, par STEM programmām. Ja mēs runājam par prasmēm un spējām, kas veidos nākotnes kompetenci, tad mēs atgriežamies pie vadīšanas un vadības kā galvenā uzsvara. Tad attiecīgi tā ir cilvēkresursu vadība, procesu vadība, digitalizācija, emocionālā inteliģence, mākslīgais intelekts. Šīs ir tās lietas, kas ir citā līmenī."
STEM nozares pašlaik ir gan tautsaimnieku, gan augstskolu uzmanības centrā.
