Citāts:
"Par tām divām [informācijas] telpām, tas viens mikropierādījums bija – nesenais referendums par Krievijas konstitūcijas izmaiņām. Latvijā nobalsoja 96% Krievijas pilsoņu, kas ir šeit, – "jā". Tikai Čečenijā bija vairāk – 98%." Rīga TV24, 24. jūlijā (no 19:05 min.)
Kļūda procentos
Īstenībā atbilstoši Krievijas oficiālajiem datiem 92,7% (bet ne 96%) Latvijā nobalsojušo atbalstīja grozījumu izdarīšanu Krievijas konstitūcijā. Ja salīdzina ar Krievijas reģioniem, procentuālā ziņā vairāk balsu "par" bija Čečenijā (97,92%) un Tuvā (96,79%). Un tieši šajos reģionos tika fiksēta rekordaugsta aktivitāte – vairāk nekā 90% no balsstiesīgajiem.
Kļūda formulējumā
Tomēr, ja runā par visiem Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem (bet Aivis Ceriņš runāja tieši par viņiem), tad viņu vairākums uz referendumu vienkārši neieradās. Uz balsošanas iecirkņiem, pēc Krievijas oficiālajiem datiem, atnāca 10 945 cilvēki – labi ja ceturtdaļa balsstiesīgo. Salīdzinājumam – Krievijas prezidenta vēlēšanās 2018. gadā tika oficiāli ziņots par gandrīz divreiz lielāku aktivitāti – 20 765 vēlētāji (un 94,88% balsu – par Vladimiru Putinu).
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informē, ka šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 53 052 Krievijas pilsoņi, taču neprecizē to vecumu. Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, šis skaitlis ir mazāks - 40 855 cilvēki, taču viņu absolūtajam vairākumam ir balsstiesības. (CSP piedāvātais sadalījums pa vecuma grupām nedod iespēju izdalīt Latvijā dzīvojošos Krievijas pilsoņus, kas sasnieguši balsstiesīgo vecumu – 18 gadus. Savukārt to, kuri ir vecāki par 20 gadiem, ir 39 010, tātad vairāk nekā 95% no kopējā skaita.)
Pat vadoties pēc CSP Krievijas pilsoņu skaita novērtējuma, kas ir mazākais, un pieļaujot, ka šeit vispār nebalsoja Krievijas tūristi un komandējumā esošie (kuri nav Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji), iznāk, ka referendumā piedalījusies ne vairāk kā ceturtā daļa Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu. Ja vadās pēc PMLP datiem, šis rādītājs ir vēl zemāks - apmēram piektdaļa. Ja pieņem, ka balsojuši arī iebraucēji, tad vietējo Krievijas pilsoņu aktivitāte samazinās vēl vairāk.
Krievijas vēstniecība neatbildēja uz LSM.lv jautājumu, cik pavisam Latvijā bija balsstiesīgu Krievijas pilsoņu. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija šo informāciju atsevišķi pa valstīm oficiāli nepublicē.
Krievijas pilsoņi un Latvijas informatīvā telpa
Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi ir daļa no Latvijas informatīvās telpas, taču, pamatojot ar to, kā nobalsojusi šī mazā cilvēku grupa, nevar izdarīt secinājumus par Latvijas krievvalodīgajiem pilsoņiem un nepilsoņiem, LSM.lv sacīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas vecākā zinātniskā līdzstrādniece Ieva Bērziņa.
"Viņi [Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi] fiziski atrodas Latvijas teritorijā un patērē to informatīvo telpu, kas ir pieejama šeit, – un šeit ir pieejami arī Krievijas iekšējie mediji, kuri formāli neskaitās Latvijas mediji, bet mēs tos patērējam, dzīvojot globālā informatīvā telpā. Un tas ietekmē mūsu sabiedrību, tas ir jāņem vērā. Bet, runājot par Latvijas cilvēkiem [Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem], kuri ģimenē lieto krievu valodu, – tā sabiedrība ir ļoti dažāda un nav vienveidīga – ir daļa, kas ir prokremliska savos uzskatos, un ir daļa, kas nav. Runājot par Krievijas plebiscītu – kopumā Latvijā Krievijas pilsoņu skaits nav īpaši liels, un tie, kuri balsoja, – tā ir maza daļa [šo] cilvēku, iespējams, arī tūristi."
Ko atbildēja Aivis Ceriņš
"Paldies par šitiem precizējumiem, tiešām. Es nezināju šo te kopējo [balsojušo] skaitu. Bet par 96% - droši vien redzēju šo skaitli ziņās par provizoriskajiem rezultātiem."
