Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību Jūs balsotu? Tāds jautājums tika uzdots SKDS aptaujā. Atbildot uz šo jautājumu, populārāko partiju vietu sadalījumā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš izmaiņu nav.
Visvairāk balsu vēlētāji ir gatavi atdot par "Jauno Vienotību" – 8,8%, kurai seko Nacionālā apvienība ar 7,5% un "Saskaņa" ar 7,3%.
Kāpumi un kritumi
Lielākais popularitātes pieaugums Latvijas Krievu savienībai. Lejupslīdošs reitings ir "Jaunajai Vienotībai".
Bet vislielākais kritums vērojams "Konservatīvajiem", kas noslīdējuši līdz 12. vietai. Taču svārstības notiek tikai nepilnu pāris procentpunktu robežās. Tādēļ aptaujas veicējs SKDS šīs izmaiņas pagaidām neuzskata par būtiskām.
Citi eksperti gan skaidroja, ka "Jaunās Vienotības" reitingu velk lejup tie, kas premjera partiju vaino par cenu celšanos. Bet "Konservatīvo" vēlētāji esot vīlušies, ka partijas rīcība neatbilst solītajam.
"Lai kā negribētu "Konservatīvie" paši, viņi tomēr ar saviem izteikumiem agrāk pretendēja uz tādu radikālo jeb to, ko mēs citreiz saucam par populistisko vēlētāju, kurš gribēja likt visus cietumos, visus publiski sodīt. Un pēc tam, kad Konservatīvā partija ir darbojusies parlamentā, valdībā viņa ir bijusi diezgan konstruktīvs sadarbības partneris, kura nav nevienu publiski situsi pie krusta un tamlīdzīgi, un līdz ar to šīs partijas iepriekšējam vēlētājam rodas tāda neizpratne," norādīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle.
Iespēja pārvarēt 5% barjeru
Ja vēlētāji nobalsos tā, kā sola šajā aptaujā, tad 10 partijas pārvarētu 5% barjeru, kā arī vēl divām, kas ir tuvu minētai barjerai, būtu teorētiskas izredzes iekļūt Saeimā, prognozēja SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.
Tā būtu "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība, "Saskaņa", "Attīstībai/Par!", "Progresīvie", Zaļo un Zemnieku savienība, Latvijas Krievu savienība, "Apvienotais saraksts", "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei!", "Katram un katrai" un "Konservatīvie".
Tas gan būtu ļoti sadrumstalots parlamenta sastāvs.
Turklāt kandidējošo partiju būs vēl vairāk, jo aptaujas brīdī daļa sarakstu Centrālajā vēlēšanu komisijā vēl nebija iesniegti.
Cīņa par krievvalodīgajiem un neizlēmušajiem
Prognozē, ka visgrūtākā izšķiršanās būs tiem, kas ģimenē runā krievu valodā, jo par viņu balsīm šoreiz cīnās vairāk pretendentu.
"Tas, kas ir aptaujās iezīmējies, – mēs redzam, ka kopumā krievvalodīgie ir salīdzinoši slikti motivēti. Un aktivitātes līmenis viņu vidū varētu arī būt zemāks, nekā tas ir bijis iepriekš," norādīja SKDS vadītājs.
Bet visu var mainīt neizlēmušie vēlētāji. Kur tie aizies? Par ko viņi izšķirsies? Eksperti neņemas prognozēt.
Uz jautājumu "Vai Jūs plānojat piedalīties Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2022. gada 1. oktobrī?" 30% atbildēja, ka noteikti piedalīsies, 34% – vairāk ticams, ka piedalīsies, 12% – vairāk ticams, ka nepiedalīsies, 14% – noteikti nepiedalīsies. Vēl 11% pašlaik vēl ir grūti pateikt.
Vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti
Toties ļoti aktīvi šoreiz ir bijuši tie, kas pieteikušies cīņās par vēlētāju balsīm. Ko par to saka eksperti?
"Var būt, ka tas ir mazlietiņ saistīts ar iepriekšējo vēlēšanu pieredzi un rezultātiem. Respektīvi, tā teikt, ja es sevi ielieku citu cilvēku kurpēs un skatos uz to lietu, tad bija "KPV LV" labie panākumi, viņi bija pat valdībā, viņiem bija ministri. Un tad es redzu, ka, klau, nu ja, tie cilvēki tika pie varas, ja jau viņi sēdēja pie valdības galda, ja viņi varēja ieņemt ministru portfeļus, vai tad es sliktāks?" komentēja Kaktiņš.
"Es domāju, ka viena daļa cilvēku saprata, ka nav tā, ka vienalga, kuru mēs ievēlam – viņš tāpat jau ies apmēram tajā virzienā, kurš tā kā valstij ir vajadzīgs vai kurš mani interesē. Un tieši šī apziņa, ka, iespējams, var aiziet arī citā virzienā, varbūt ir likusi kaut kādai daļai sabiedrības sarosīties un kļūt politiski aktīvākiem – gan iestāties partijā, gan varbūt arī, cerams, aiziet uz vēlēšanām," sacīja Metla-Rozentāle.
Ekspertes ieskatā lielais Saeimas kandidātu skaits ir laba ziņa, un pilsoņus aktivizēties rosinājuši secinājumi, kas izdarīti saistībā ar Covid-19 pandēmiju un karu Ukrainā, kad politiķu ietekme ir izpaudusies pamanāmāk.
