Pirms 14. Saeimas vēlēšanām "Re:Baltica" analizē, kā koalīcijas partijas pildījušas pirms četriem gadiem vēlētājiem dotos solījumus. Izvēlējāmies četras jomas, kam bija veltīta lielākā uzmanība iepriekšējo Saeimas vēlēšanu kampaņā un kas ir aktuālas arī pašlaik: izglītība; veselības aprūpe un sociālais atbalsts; nodokļi un finanses, kā arī vide un enerģētika.
Pārbaudījām četrus politiskos spēkus, kas pie varas bija visus četrus gadus un kam reāli bija iespējas solījumus īstenot: "Jauno Vienotību" ("JV")," Attīstībai/Par!" ("A/Par!"), Jauno konservatīvo partiju (JKP) un Nacionālo apvienību (NA). Solījumu atlasei izmantojām partiju 4000 zīmju programmas CVK vietnē, paplašinātās programmas partiju mājaslapās, kā arī politiķu publiski solīto medijos.
Katrā jomā pārbaudījām trīs vai četrus katras partijas solījumus. Atlasījām tos, ko uzskatījām par svarīgākajiem, kas bija augstāk partiju programmās un ir gana konkrēti, lai to izpildi varētu pārbaudīt. Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: Pildīts, Daļēji pildīts, Nav pildīts.
"Attīstībai/Par!"
Divkāršot medicīnas māsu algas
Daļēji pildīts
Medmāsu algas ir ievērojami pieaugušas, taču ne divkāršotas. Veselības ministrija "Re:Baltica sniedza" datus no Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārskata par strādājošo faktisko vidējo mēnešalgu. 2018. gadā vidējam ārstniecības un pacientu aprūpes personālam tā bija 823 eiro, bet 2022. gadā – 1290 eiro pirms nodokļiem. Pieaugums ir nepilni 57%.
Viens no apvienības līderiem Juris Pūce "Re:Baltica" norāda uz citiem datiem – arī VM informāciju par sertificētas māsas/ārsta palīga algas zemākās likmes pieaugumu no 595 eiro 2018. gadā līdz 1032 eiro 2022. gadā (kāpums 73%) un vidējās darba samaksas kāpumu no 675 eiro 2018. gadā līdz 1183 eiro 2022. gadā (kāpums 75%). Arī šie dati divkāršu pieaugumu neapstiprina.
Ievērojami samazināti pacientu līdzmaksājumi un atcelts veselības aprūpes ierobežošanas likums
Daļēji pildīts
"A/Par!" plašajā programā uzsvēra, ka, "palielinot budžeta finansējumu, pacientu līdzmaksājumiem desmit gadu laikā jāsarūk no 42% līdz 20%". Jaunākie "Eurostat" dati ir par 2019. gadu. Tie rāda, ka Latvijā Eiropas Savienībā (ES) ir otrajā vietā aiz Bulgārijas, vērtējot, cik lielu daļu veselības aprūpes izdevumu cilvēki sedz no savas kabatas. 2019. gadā tie bija nepilni 36% (2018. gadā – 39,2%, 2017. gadā – nepilni 42%).
Solījums ievērojami samazināt pacienta līdzmaksājumu par ārstēšanos slimnīcā vai vizīti pie ārsta drīzāk nav pildīts. Līdzmaksājumi nav būtiski samazināti, bet tikai noapaļoti, turklāt gan uz leju, gan uz augšu. Piemēram, no 65 gadu vecuma pacienta iemaksa pie ģimenes ārsta samazināta no 1,42 eiro uz 1 eiro, bet pieaugušajiem līdz 65 gadiem palielināta no 1,42 eiro uz 2 eiro par vizīti. Tiesa, no 2022. gada pacienta līdzmaksājums atcelts 2. grupas invalīdiem.
2022. gadā ir piešķirti papildu 20 miljoni eiro kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanai – galvenokārt onkoloģijā. Tāpat šīs Saeimas laikā ir samazināti iedzīvotāju līdzmaksājumi par kompensējamajiem medikamentiem. No 2020. gada aprīļa ir spēkā prasība ārstam zāļu receptē norādīt aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, un aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz lētākās kompensējamās zāles. NVD informē, ka kopējais pacientu līdzmaksājums par vienu recepti samazinājies vidēji par 23%. Savukārt vidējais papildus veiktais maksājums par vienu recepti, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas zāles, samazinājies par 46%. Kopumā maksājumi par kompensējamām zālēm šādi samazinājušies par 12 miljoniem eiro jeb 48%. Taču šis samazinājums attiecas tikai uz pilnībā vai daļēji kompensējamajām zālēm. Kā nesen valdībā iesniegtā ziņojumā norāda Veselības ministrija, Latvija kopumā par zālēm un medicīniskajām precēm tērē nedaudz vairāk (gan uz vienu iedzīvotāju, gan procentos no IKP) nekā pārējās Baltijas valstis. Tagad, lai mazinātu zāļu cenu, "A/Par!" aicina medikamentiem samazināt PVN likmi no 12% līdz 5%.
Iepriekšējās Saeimas pieņemtais likums, kas paredzēja dažāda līmeņa valsts apmaksātu veselības aprūpi atkarībā no tā, vai cilvēks maksājis sociālās iemaksas, ir apturēts.
Nevienlīdzības mazināšana
Nav pildīts
"A/Par!" paplašinātajā programmā uzsvērta Latvijas augstā nevienlīdzība. Apvienība raksta, ka tās īstenotās politikas rezultātā astoņos gados nevienlīdzība samazināsies par 3 Džini indeksa punktiem. Pagaidām nav pazīmju, ka tas varētu notikt. Gluži pretēji. Pēc neliela samazinājuma tas atkal audzis un sasniedzis 35,7 punktus, kas ir sliktāks rādītājs nekā 2017. gadā (34,5) un 2018. gadā (35,6). Viens no apvienības līderiem Juris Pūce to daļēji skaidro ar pandēmijas ietekmi, jo krīzē ienākumi galvenokārt samazinājās tiem, kam tie jau ir zemi.
Lai nevienlīdzību mazinātu, apvienība arī solīja ieviest minimālā ienākuma līmeņa (MIL) pieeju sociālās palīdzības sistēmā. Proti, sociālās palīdzības atskaites punktu noteikt kā procentu no vidējo ienākumu mediānas valstī, nevis vadīties tikai pēc budžeta iespējām vai politiskās gribas. Labklājības ministrija (LM) ir piedāvājusi veikt šo reformu, taču valdībā tā atbalstu līdz šim nav guvusi. Pūce skaidro, ka apvienība atbalstījusi, bet neesot izdevies pārliecināt koalīcijas partnerus. LM pēc valdības lēmuma atkal ir sagatavojusi plānu MIL pieejas ieviešanai, tas 2022. gada vidū iesniegts Finanšu ministrijai un Valsts kancelejai.
"A/Par!" paplašinātajā programmā tāpat solīja ieviest atbalsta programmu viena vecāka ģimenēm, norādot, ka tā ir viena no nabadzības riskam vairāk pakļautajām grupām. Arī šādas programmas arvien nav.
Likvidēt bērnunamus un dot iespēju ikvienam bērnam dzīvot ģimenē
Nav pildīts
Bērnu skaits bērnunamos strauji sāka samazināties pēc 2016. gada, kad sabiedriskie mediji ar plašu kampaņu pievērsa uzmanību "sistēmas bērnu" problēmai. Aprūpes institūcijās dzīvojošo bērnu skaits ir turpinājis kristies – no 794 bērniem 2018. gadā līdz 514 bērniem 2022. gadā, taču bērnunami ne tuvu nav likvidēti.
2019. gada pavasarī valdība nolēma maksāt adopētājiem ikmēneša pabalstu (107 vai 129 eiro atkarībā no bērna vecuma), taču nav pieņemti citi būtiski lēmumi, lai virzītos uz bērnunamu likvidēšanu. Piemēram, arvien nav sistēmas tādu specializēto audžuģimeņu veidošanai, kas uzņemtu pusaudžus, lai gan pēdējos gados vairums bērnunamos dzīvojošo bērnu ir vecumā no 13 līdz 17 gadiem, bieži ar uzvedības un/vai atkarības problēmām. Speciālisti tādas nepieciešamību uzsvēruši jau sen.
Jāpiebilst, ka "A/Par!" bija vienīgā koalīcijas partija, kas 2021. gada decembrī neatbalstīja bērnu adopcijas uz ASV faktisku aizliegšanu. ASV līdz šim nonāca lielākā daļa uz ārvalstīm adoptēto bērnu, tajā skaitā pusaudži un slimi bērni, kam bieži Latvijā ģimenes neatrodas.
Jaunā konservatīvā partija
Ārstu algas – vismaz 1700 eiro "uz rokas"; māsiņu – vismaz 800 eiro
Pildīts
Saskaņā ar NVD datiem ārstu faktiskā vidējā mēnešalga 2022. gadā ir 2309 eiro, bet vidējā ārstniecības un pacientu aprūpes personāla jeb medmāsu – 1290 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas aptuveni atbilst partijas solītajam.
Pārrunās ar medikamentu ražotājiem panāks vismaz 30 % cenu samazinājumu
Daļēji pildīts
Ir samazināts iedzīvotāju līdzmaksājums par kompensējamajiem medikamentiem. No 2020. gada mainījās to izrakstīšanas kārtība. Ārsts tagad zāļu receptē norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, un aptiekas no vienādas iedarbības kompensējamās zālēm izsniedz lētākās. NVD informē, ka kopējais pacientu līdzmaksājums par vienu recepti samazinājies vidēji par 23%. Savukārt vidējais papildus veiktais maksājums par vienu recepti, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas zāles, samazinājās par 46%. Kopumā maksājumi par kompensējamām zālēm šādi samazinājušies par 12 miljoniem eiro jeb 48%.
Taču šī sistēma neietver medikamentus, kas nav valsts apmaksāti. Partijas līderis Jānis Bordāns tagad saka, ka partija nevada Veselības ministriju un šis jautājums būtu jārisina par jomu atbildīgajam politiskajam spēkam.
Minimālā pensija 200 eiro, pensijām neapliekamais minimums 500 eiro
Daļēji pildīts
Partija solīja minimālo pensiju līdz 200 eiro palielināt jau 2019. gadā. Taču Latvijā nav vienas minimālās pensijas. Katra cilvēka pensija ir atkarīga no apdrošināšanas stāža. Jo persona ilgāk strādājusi un bijusi sociāli apdrošināta, jo lielāka vecuma pensija, kas tiek rēķināta no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes 136 eiro mēnesī (personām ar invaliditāti no bērnības – 163 eiro mēnesī). Lai saņemtu vecuma pensiju, minimālais apdrošināšanas stāžs šobrīd ir 15 gadi. Attiecīgi minimālais vecuma pensijas apmērs ir 149,60 eiro mēnesī (personām ar invaliditāti no bērnības – 179,30 eiro mēnesī), nevis JKP minētie 200 eiro. 200 eiro pensiju saņem cilvēki, kuriem ir vismaz 34 gadu darba stāžs. Šis palielinājums ir tikai no 2021. gada.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem 2022. gada aprīlī Latvijā bija 70,3 tūkstoši pensionāru, bet vidējā pensija 223,89 euro. Pensijas regulāri indeksē, līdz ar to tās pieaug pret sākotnējo summu. No cilvēkiem, kas devās pensijā 2021. gadā, 15% jeb trim tūkstošiem pensija ir minimālajā apmērā 149,60 eiro mēnesī.
Tāpat jāņem vērā, ka Saeima par minimālās pensijas celšanu lēma tikai pēc tam, kad Satversmes tiesa bija par valsts pamatlikumam neatbilstošiem noteikusi minimālo ienākumu sliekšņus, kas ietekmē minimālās pensijas aprēķināšanu. Tiesā jau bija iesniegts pieteikums arī pat pašas minimālās pensijas neatbilstību Satversmei.
Partija arī solīja palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu pensijām līdz 500 eiro. Tas ir izdarīts un stājies spēkā no 2022. gada vidus. *
Ģimenes valsts pabalsts 50 eiro par pirmo, 100eiro par otro un 150 eiro par trešo un nākamajiem bērniem
Daļēji pildīts
Ģimenes valsts pabalsts kopš 2022. gada ir audzis, bet ne tik būtiski, kā solīja JKP. Pabalsts par pirmo bērnu mēnesī ir 25 eiro, par diviem bērniem – 50 eiro par katru, bet par trim – 75 eiro par katru. Tādējādi trīs bērnu ģimene saņem 225 eiro mēnesī – nevis 300 eiro, kā solīts JKP programmā.
"Jaunā Vienotība"
Samazinātas zāļu cenas, ieviešot godīgu konkurenci
Daļēji pildīts
Ir samazināts iedzīvotāju līdzmaksājums par kompensējamajiem medikamentiem, aptiekām uzdots pārdot lētākās kompensējamās zāles ar attiecīgo aktīvo vielu, bet tas neattiecas uz medikamentiem, kas nav valsts pilnībā vai daļēji apmaksāti. JV pirms vēlēšanām uzsvēra, ka kompensējamo medikamentu sarakstā jāiekļauj vairāk zāļu, kas ļautu samazināt cenu. Bijusī veselības ministre, deputāte Anda Čakša, kas 13. Saeimas laikā pārgāja uz JV, atzīst, ka attiecībā uz nekompensējamo medikamentu cenu mazināšanu rīcības nav bijis, jo partija nevadīja Veselības ministriju.
Līdz 2021. gadam nodrošināt, ka bāreņi un bez vecāku gādības palikušie tiek aprūpēti ģimenēs vai SOS bērnu ciematos
Nav pildīts
Bērnu skaits bērnunamos strauji sāka samazināties pēc 2016. gada, kad sabiedriski mediji ar plašu kampaņu pievērsa uzmanību "sistēmas bērnu" problēmai. Kopš 13. Saeimas darbības laikā aprūpes institūcijās dzīvojošo bērnu skaits ir turpinājis kristies – no 794 bērniem 2018. gadā līdz 514 bērniem 2022. gadā, taču bērnunami ne tuvu nav likvidēti. 2019. gada pavasarī valdība nolēma maksāt adopētājiem ikmēneša pabalstu (107 vai 129 eiro atkarībā no bērna vecuma), taču nav pieņemti citi būtiski lēmumi, lai virzītos uz bērnunamu likvidēšanu. Piemēram, arvien nav sistēmas tādu specializēto audžuģimeņu veidošanai, kas uzņemtu pusaudžus, lai gan pēdējos gados vairums bērnunamos dzīvojošo bērnu ir vecumā no 13 līdz 17 gadiem, bieži ar uzvedības un/vai atkarības problēmām. Speciālisti tādas nepieciešamību uzsvēruši jau sen.
Palielināts neapliekamais minimums pensijām
Pildīts
Ar IIN neapliekamais minimums pensijām no 2022. gada vidus palielināts līdz 500 eiro.
Pārrēķināti pabalsti, pensijas cilvēkiem ar invaliditāti
Daļēji pildīts
13. Saeimas laikā ir palielināti pabalsti, kā arī pensijas cilvēkiem ar invaliditāti, taču tas tika izdarīts Satversmes tiesas (ST) spriedumu iespaidā. 2020. gada vidū tiesa atzina par neatbilstošu valsts pamatlikumam valdības noteikto normu par pabalsta apmēru nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem. No 2021. gada šis pabalsts tika palielināts. Tiesībsargs līdzīgu pieteikumu ST bija iesniedzis arī par minimālo pensijas apmēru cilvēkiem ar invaliditāti. Tiesa lietu ierosināja un vēlāk izbeidza, jo pa šo laiku pensijas bija būtiski palielinātas un likumi izmainīti.
Nacionālā apvienība
Pirmsskolas bērnu pieskatīšanas pakalpojuma un izglītības pieejamība
Nav pildīts
NA solīja gādāt par pirmsskolas bērnu pieskatīšanas un izglītības pieejamību, dodot vecākiem līdz bērna trīs gadu vecumam iespēju izvēlēties – vieta pašvaldības vai privātajā bērnudārzā, aukle vai pieskata vecāks pats. Katrā no variantiem būtu adekvāts pašvaldības finansējums, savukārt valsts pretī vietvarām nodrošinātu pedagogu algas arī 3–4 gadus veco bērnu grupās. NA politiķis, premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks skaidro, ka programma ir izstrādāta un viņš cerot, ka izdosies pārliecināt koalīcijas partnerus par tās pieņemšanu vēl 13. Saeimā. Tāpat vismaz pagaidām nav izpildīts solījums maksu par privāto bērnudārzu (ja pašvaldība nevar piedāvāt vietu savā) iekļaut attaisnotajos izdevumos.
Sociālās iemaksas pensiju kapitālā par bērna kopšanas laiku pilnā apmērā no bērna pabalsta
Pildīts
No 2022. gada 1. jūlija sociālās iemaksas par bērna kopšanas laiku pensiju kapitālā maksā no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta summas.
Palielināts sociālais nodrošinājums personām ar invaliditāti
Daļēji pildīts
Gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invaliditātes gadījumā, gan minimālā invaliditātes pensija pēdējos trīs gados ir palielināta. Taču Saeima par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta būtisku palielināšanu cilvēkiem ar invaliditāti lēma tikai pēc Satversmes tiesas sprieduma. Partija arī solīja piešķirt nodokļu atlaides sociālajos uzņēmumos nodarbinātajām personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Tas ir izdarīts.
Turpinās palielināt pensiju neapliekamo minimumu
Pildīts
Neapliekamais minimums pensijām ir celts un 2022. gada vidū sasniedza 500 eiro.
Solīts makā nekrīt (latviešu tautas sakāmvārds)
* Raksta sākotnējā versijā nebija teikuma par JKP solījumu palielināt neapliekamo minimumu pensijām. Tas pievienots pēc raksta publicēšanas 02.08.2022.
Priekšvēlēšanu faktu pārbaudes "Re:Baltica"/"Re:Check" veic projekta ietvaros, kuru atklātā konkursā atbalstīja "Eiropas mediju un informācijas fonds".
