ĪSUMĀ:
- Uz Krievijas robežas situācija esot mierīgāka; Baltkrievijas pusē – "ne tikai parasti" robežsargi.
- Polijas un Lietuvas līderi uzsver, ka Baltkrievijas kaimiņvalstīm jābūt gatavām provokācijām.
- Robežsardzes novērojumi liecina par iespējamo agresiju.
- Taču robežsardze kopā ar citiem dienestiem ir gatava aizsargāt robežu.
- Robežsargi ir labi apmācīti, reaģēt gatava arī policija un armija, robežu nemitīgi novēro.
- Uz Baltkrievijas robežas ārkārtējās situācijas vietā nākamnedēļ plāno ieviest jauno robežas apsargāšanas režīmu.
- Šogad sākti 50 kriminālprocesi par nelegālās migrācijas organizēšanu uz Latviju.
- Lietuvas prezidents: Nepieciešama saskaņota reakcija saistībā ar "Vagner" atrašanos Baltkrievijā.
Uz Krievijas robežas situācija ir mierīgāka; Baltkrievijas pusē – "ne tikai parasti" robežsargi
"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Robežsardzes priekšnieks norādīja, ka tiek sekots līdzi Krievijas un Baltkrievijas retorikai Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" un nelegālo migrantu kontekstā. Tāpat robežsardze sekojot līdzi izlūkdienestu informācijai par situāciju otrpus austrumu robežai.
Kopumā par situāciju uz robežas Pujāts atzina – robežsardzes novērojumi liecina par iespējamo agresiju. Taču vienlaikus Pujāts uzsvēra, ka robežsargi kopā ar citiem dienestiem ir gatavi aizsargāt Latvijas robežu.
Vaicāts, kāda situācija ir uz Baltkrievijas robežas baltkrievu pusē, Pujāts bija visai skops, norādot, ka nevar atklāt visu informāciju. Viņš norādīja, ka Baltkrievijas pusē uz robežas ir "ne tikai parasti" robežsargi.
Savukārt uz Krievijas robežas situācija esot daudz mierīgāka. Pujāts norādīja, ka pārkāpumu skaits uz Krievijas robežas ir neliels.
"Pēdējos gados redzam, ka drauds nāk pamatā no Baltkrievijas," sacīja Pujāts.
Lietuvas prezidents: Nepieciešama saskaņota reakcija
Baltkrievijas teritorijā izvietotie "Vagner" kaujinieki rada reālu apdraudējumu Polijai, Lietuvai un Latvijai, ceturtdien, tiekoties Polijas pilsētā Suvalkos, atzina Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Uzziņai:
Tā dēvētais Suvalku koridors ir aptuveni simt kilometru plats Lietuvas un Polijas robežas posms, kas rietumos robežojas ar Karaļauču jeb Kaļiņigradas apgabalu, bet austrumos – ar Baltkrieviju.
Kara gadījumā tā sagrābšana NATO sabiedrotajiem noslēgtu vienīgo sauszemes piekļuvi Baltijas valstīm, tāpēc to uzskata par ievainojamāko posmu Baltijas aizsardzībā.
Viņi brīdināja, ka "vāgneriešus" var izmantot, lai pastiprinātu hibrīduzbrukumus Balkrievijas kaimiņvalstīm un pārbaudītu NATO alianses reakciju.
"Mēs redzam, ka "Vagner" grupējums Baltkrievijā varētu radīt lielu kārdinājumu Putinam un Lukašenko izmantot savu klātbūtni šajā teritorijā, lai veiktu provokācijas pret NATO dalībvalstīm," sacīja Nausēda.
Tāpēc mums ir jāsadarbojas, tāpēc mums ir ne tikai jārunā par pasākumiem valstu līmenī, bet arī jāizstrādā algoritms, ko darīt, ja šī situācija vēl vairāk sarežģītos, tostarp slēdzot robežu ar Baltkrieviju, bet tas jādara saskaņoti Polijai, Lietuvai un Latvijai," teica Lietuvas prezidents.
"Vāgnerieši" varētu izlikties par migrantiem
Nausēda un Moraveckis pārrunāja drošības situāciju uz robežas ar Baltkrieviju saistībā ar "vāgneriešu" klātbūtni, kā arī Polijas un Lietuvas sadarbību drošības jautājumos. Šīs nedēļas sākumā Polijas valdība nolēma pārvietot papildu karaspēku un kaujas helikopterus uz Baltkrievijas robežu, pēc tam kad divi Baltkrievijas helikopteri pārkāpa Polijas gaisa telpu.
"Šobrīd Baltkrievijas teritorijā ir vairāk nekā 4000 "Vagner" grupas cilvēku. Apspriedām faktu, ka viņi tuvojas mūsu robežai un ka viņi ieņem pozīcijas Grodņas apgabalā.
Tas nozīmē, ka viņiem šī situācija ir ļoti ērta, lai rīkotu provokācijas uz Polijas un Baltkrievijas robežas, kā arī uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas," teica Nausēda.
"No vienas puses, "Vagner" grupu var izmantot, lai virzītu imigrantus, kuru Baltkrievijā ir tūkstošiem, un virzīt tos uz Polijas pusi, tādējādi izraisot drošības sistēmas sabrukumu mūsu valstī. Tūkstošiem, desmitiem tūkstošu imigrantu. Bet, no otras puses, es brīdinu, viņi var maskēties kā imigranti, lai iekļūtu Polijā un citās NATO valstīs, citās austrumu flanga valstīs, lai veiktu sabotāžas darbības," atzina Moraveckis.
Robežsardze nepieciešamības gadījumā būs gatava
Latvijas robežsardzes priekšnieks Pujāts norāda, ka katrs robežsargs ir speciāli fiziski sagatavots tuvcīņai, kā arī aizvadījis šaušanas nodarbības. Tāpat robežsargi piedaloties arī militārās apmācībās; izveidotas papildu robežsargu reaģēšanas vienības. "Robežsardze nav tikai klasiska tiesībaizsardzības iestāde," piebilda Pujāts.
Tāpat Pujāts norādīja, ka Valsts robežsardze sadarbojas ar Valsts policiju un tās speciālo uzdevumu vienībām, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Papildspēki būšot gatavi nekavējoties nonākt incidenta vietā, ja būs tāda nepieciešamība.
Robežsardze robežas apsargāšanai izmanto arī dažādus tehniskos līdzekļus – dronus, helikopterus, satelītuzņēmumus, atgādināja Pujāts.
"Es domāju, ka mēs spēsim fiksēt arī nopietnu gatavošanos otrpus mūsu robežai. (..) Ir pietiekami daudz resursu, ko likt pretī, ja tas būs nepieciešams," atzīmēja robežsardzes šefs.
Vienlaikus Pujāts atzina, ka Valsts robežsardzē ir nekomplekts, un sagaida, ka būtu vairāk robežsargu.
Ārkārtējās situācijas vietā varētu būt īpašais robežas apsargāšanas režīms
Tā vietā, lai regulāri pagarinātu ārkārtējo situāciju Latvijas austrumu pierobežas novados, Ministru kabinets drīkstēs izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu, konstatējot, ka valsts robežu nelikumīgi šķērso vai to mēģina darīt nesamērīgi liels skaits migrantu.
Jāatgādina, ka četrās Baltkrievijas pierobežas administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī – no 2021. gada 11. augusta spēkā ir ārkārtējā situācija, lai ierobežotu Baltkrievijas centienus uz Latviju virzīt migrantu grupas. Ārkārtējā situācija tikusi pagarināta vairākas reizes. Pašlaik tā ir spēkā līdz 11. augustam.
Taču tā vietā, lai regulāri pagarinātu ārkārtējo situāciju Latvijas austrumu pierobežas novados, tagad Ministru kabinets drīkst izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu, konstatējot, ka valsts robežu nelikumīgi šķērso vai to mēģina darīt nesamērīgi liels skaits migrantu.
Pujāts atklāja, ka nākamnedēļ valdība lems, vai izsludināt jauno pastiprinātās robežapsardzības režīmu ārkārtējās situācijas vietā. Robežsardze centīsies jauno regulējumu piemērot "atbilstošā jēgā", un, ja robežsargi saskarsies ar problēmām, par regulējumu informēs valdību, atzīmēja Pujāts.
Taujāts, kā jaunais regulējums ietekmēs pierobežas iedzīvotāju ikdienu, Pujāts pauda: "Pieņemot [regulējumu] neietekmēs. Nepieņemot [regulējumu] ietekmēs, jo viņi pārkāpējus savos pagalmos varētu sastapt visnotaļ bieži."
Šogad sākti 50 kriminālprocesi par nelegālās migrācijas organizēšanu uz Latviju
Pujāts norādīja, ka šogad sākti 50 kriminālprocesi par nelegālās migrācijas organizēšanu uz Latviju. Savukārt pērn bijušas aptuveni 20 šādas lietas. Robežsardzes priekšnieks stāstīja, ka lielākā daļa līdz šim notverto nelegālās migrācijas organizatoru atrodas apcietinājumā un gaida tiesu nolēmumus.
Vienlaikus Pujāts norādīja, ka tagad nelikumīgie robežšķērsotāji mēģina izvairīties no Latvijas robežsargiem, lai nokļūtu citās Eiropas valstīs. Bet, piemēram, 2021. gadā robežšķērsotāji vēlējušies tikt aizturēti, lai saņemtu palīdzību.
KONTEKSTS:
Baltkrievija jau kopš 2021. gada regulāri neliek šķēršļus savas valsts robežas šķērsošanai, tādējādi virzot trešo valstu migrantu grupas Lietuvas, Polijas un Latvijas robežas tuvumā. Valsts robežsardzei nākas atstumt šos cilvēkus vai nepieļaut viņu nokļūšanu valstī. Baltkrievija viņus izmanto kā hibrīdkara elementu pret Eiropas Savienību. Tādēļ Latvijā Baltkrievijas pierobežā līdz 11. augustam izsludināta ārkārtējā situācija.
Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta aplēses liecina, ka Baltkrievijā ieradušies apmēram 5000 "vāgneriešu".
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
Polijas valdības rīcībā ir informācija, ka Baltkrievijā izvietotie "Vagner" algotņi ir devušies Suvalku koridora virzienā. Suvalku koridors atrodas starp Baltkrieviju un Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu un savieno Poliju ar visām trim Baltijas valstīm. Militārie eksperti ir vienisprātis, ka tā ir apdraudētākā vieta iespējamā militārā konflikta vai provokāciju gadījumos.
