Panorāma

Latvieši pulcējas 3x3 nometnē Vācijā

Panorāma

Panorāma

Rūk interese mācīties par robežsargu

Demogrāfiskās situācijas un zemo algu iespaidā zūd interese mācīties par robežsargu

Valsts robežsardzes koledžā mācībām pieteicies pēdējo četru gadu laikā rekordzems reflektantu skaits. Divu mēnešu laikā atsaukušies 82 jaunieši. Tagad uzņemšanas termiņš pagarināts, taču nepieciešami arī citi risinājumi. Alga topošajam robežsargam ir daudz zemāka nekā topošajam karavīram.

Intereses zudums mācīties, lai kļūtu par robežsargu, nav pēkšņs. Valsts robežsardzes koledžā vairākus gadus novēro reflektantu skaita kritumu. Ja salīdzina ar to, cik mācīties gribētāju bija pirms trīs gadiem un tagad, – samazinājums ir pat vairāk nekā trīskārtīgs. 

Koledžas direktors Mariks Petrušins vainu meklē demogrāfiskos novērojumos – Latgalē, no kuras nāk lielākā daļa topošo robežsargu, samazinājies jauniešu skaits. Tāpat augusi konkurence ar armiju.

"Dienests kaut kā ziņā ir tāds pats atraktīvs un, ja jaunais cilvēks ir izvēlējies savu dzīvi veltīt militārai profesijai, tad, protams, Nacionālie bruņotie spēki konkurē – tieši ar lielāku algu sākumā," skaidroja Petrušins.

Tādēļ būtu jāpaaugstina alga kadetiem. Šobrīd tā ir 706 eiro pirms nodokļu nomaksas. 

"Salīdzinot kadetu, kas ir pēc vidusskolas, kāds nodrošinājums ir NBS un kāds ir robežsardzei, es teiktu, ka tā ir kā diena pret nakti," atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti ir profesionālā dienesta karavīri, kuru atlīdzību veido mēnešalga, kas ir atkarīga no dienesta pakāpes un izdienas, uzturdevas kompensācija līdz 14 eiro dienā un īres kompensācija 250 eiro mēnesī. Alga svārstās no 1300 līdz 1400 eiro.

Nākamā gada budžetā Iekšlietu ministrija plāno pieprasīt finansējumu sociālo garantiju atlīdzības celšanai. Tas gan vairāk mudinātu dienestu nepamest jau esošos robežsargus. Vēl viens risinājums – lai jauno vietā strādā viedās tehnoloģijas. Robežas aprīkošana jau ir sākusies.

"Ja tas tiks īstenots, kā ir paredzēts, mēs pilnīgi noteikti varēsim ietaupīt uz cilvēkresursiem. Tur ir paredzētas arī mākslīgā intelekta komponentes, proti, atpazīt pārkāpējus no tā paša robežsarga," skaidroja Kozlovskis.

Pēc robežpārkāpēju uzbrukuma Polijā vasaras sākumā bojā gāja robežsargs.

"Kas skar robežsargu varbūt pastiprinātus riskus, es teiktu, ka mēs uz tiem adekvāti reaģējam un ņemam vērā. Robežsargi ir pārskatījuši savu bruņojumu, savus drošības līdzekļus, savus atbalsta pasākumus," norādīja Petrušins.

Valsts robežsardzes koledža pati plāno vairāk naudas novirzīt profesijas popularizēšanai, dodoties uz reģionu pilsētām un skolām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti