Kā var spriest no sarunām ar ikgadējās Bīriņu vasaras skolas jeb domnīcas rīkotājiem un dalībniekiem, temats par vārda brīvību apspriešanai izraudzīts, jo ir riskants, jūtīgs un pretrunīgs. 

"Galu galā mēs jau karojam tāpēc, lai saglabātu cilvēktiesības. It īpaši vārda brīvību. Un, ja mēs vēlamies saglabāt vārda brīvību, tas nebūtu arguments, ar kuru ierobežot vārda brīvību," sacīja Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.

"Redzam, ka sabiedrībā ir liels uztraukums, ka ir nedrošība un ka karš, ko Krievija veikusi Ukrainā, ir radījis tādu lielu saspīlējumu, papildu draudus starptautiski – kā vispār starptautiskā sistēma spēs funkcionēt, bet arī nepieciešamību, ņemot vērā šos draudus, stiprināt gan mūsu aizsardzību, gan drošību. Tas savukārt prasa izšķiršanos," pauda ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība").

Lai aizsargātu valsti, starptautiskie likumi ļauj ierobežojumus izmantot. Piemēram, aizliegt izplatīt ziņas par armijas pārvietošanos vai konkrētas uzbrukumu vietas publiskot ar pāris stundu nobīdi, lai nepalīdzētu ienaidniekam.

Bet kā nepārspīlēt ar dažādiem aizliegumiem tā, lai demokrātija paliek dzīva?

"Vārda brīvība kā pamattiesības ir ārkārtīgi svarīga arī demokrātijas dzīvīgumam, un tas ir tas, ko mēs gribam aizsargāt, par to mēs arī runājām. Bet mums ir jābūt uzmanīgākiem attiecībā uz to, kas tad ir labi, kādu informāciju paužam vai kādu viedokli mēs paužam. Mums jābūt ārkārtīgi atbildīgiem attiecībā uz to, zinot, ka mēs esam apdraudēti šajā mūsu brīvībā, līdz ar to mums šī brīvība ir jāizmanto atbildīgi," uzsvēra Eiropas Savienības tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

"Man bieži vien rodas sajūta, ka jau pašlaik, kad mēs vēl neesam tādas pilnīgas akūtas krīzes epicentrā, notiek mēģinājumi veidot pareizu informatīvu telpu, kur skan tikai pareizi viedokļi.

Kur žurnālistam varbūt ir nedaudz jāpieklusina savas ambīcijas vai savs viedoklis, lai kādam vēlamajam cilvēkam vai personai, vai struktūrai nekaitētu," pārdomās dalījās Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis.

Ukraina, kļūstot par Krievijas upuri plaša mēroga karā, nekavējoties izveidoja vienu valsts kontrolētu kanālu un likvidēja viedokļu daudzveidību. Vai tas būtu pareizs ceļš, kam X stundā sekot? Juristu viedoklis – jāizvērtē samērīgums.

"Jo valstij draud lielākas dzīvības briesmas, jo vairāk ir iespējams ierobežot vārda brīvību. Bet katrā ziņā konstruktīva kritika arī tādā gadījumā būtu pieļaujama, jo konstruktīva kritika ir vērsta uz valsts stiprināšanu, nevis vājināšanu. Piemēram, uz kādiem korupcijas gadījumiem. Tad tie noteikti būtu jādara zināmi sabiedrībai, lai to apdraudējumu, ko rada korupcija, novērstu," skaidroja bijušais Valsts prezidents Egils Levits.

Bijusī mediju ombude Anda Rožukalne uzskata – tik stingri ierobežojumi kā Ukrainā Latvijas sabiedrībā var iedragāt ideālus, uz kuru pamata Latvijas valsts tika atjaunota, kur primāra nozīme bija mediju iespējai brīvi paust noklusēto un būtisko. 

"Tas nedrīkst būt, kā mēs šobrīd brīžiem redzam, ka politiķu deklarētais mērķis ir drošība, bet īstais mērķis, iespējams, ir kāds cits – varas attiecību pārdale, ietekmes iegūšana.

Tādā ziņā medijiem ir ārkārtīgi liela nozīme izskaidrot, ko tad īsti šis lēmums nozīmē," akcentēja Rožukalne.

Visi atzīst – svarīgi, lai lēmumus par ierobežojumiem var apstrīdēt tiesās. Tika pausts arī uzskats, ka jānosaka arī ierobežojumu laika robežas un pat Krievijas propagandas kanālu un interneta lapu bloķēšanas gadījumos nav pareizi, ja likums dod beztermiņa ierobežošanas tiesības.