Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!
Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.
Raidījumu un tā atšifrējumu var redzēt šeit.
Otrajā diskusijā žurnālisti iztaujāja partijas "Saskaņa" vēlēšanu apgabalu sarakstu līderus Ivaru Zariņu, Anriju Matīsu, Eviju Papuli un Vjačeslavu Dombrovski, kurš ir arī partijas premjera kandidāts. Pilns diskusijas atšifrējums pieejams šeit.
Ivars Zariņš par līgumu ar Putina partiju
Zariņš raidījumā skaidroja, kā pērn vasarā notika lēmuma pieņemšana par līguma pārtraukšanu ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju "Vienotā Krievija". Taču mediju arhīvos pieejamā informācija liecina, ka vēl pērn septembrī viņš šo lēmumu nemaz nepiemin un līgumu pat aizstāv.
Zariņš: "Tātad, lai jūs saprastu šo vēsturi – mēs vasarā, tajā vasarā kā reiz valdē nolēmām, ka šis līgums tiks pārtraukts. Un nekāda cita līguma mums nav. Un es jau zināju to tālāko retoriku, kas panesīsies ap šo, un tāpēc es pats medijos izgāju ar tādu mazliet provocējošu apgalvojumu par to, ka es uzskatu, un tas nebija korekti noreferēts, es pateicu, ka Latvijas drošībai tas ir bijis ļoti liels ieguldījums, un es arī paskaidroju, kāpēc."
Zariņš raidījumā sacīja, ka līgumu pārtraukt nolēmusi valde pagājušā gada vasarā. Sabiedrību par to, ka līgums vairs nav spēkā, informēja "Saskaņas" līderis Nils Ušakovs intervijā "Rīta Panorāmā" 9.oktobrī. Pēc Ušakova teiktā, līgums pārtraukts septembrī, kad viņš kā partijas vadītājs nosūtījis attiecīgu vēstuli partijai "Vienotā Krievija".
Savukārt Zariņš līguma esamību slavēja ne tikai 24.jūlijā "Rīga TV24" raidījumā "Preses klubs", kur nosauca to par Latvijai otru svarīgāko pēc līguma ar NATO, bet arī vēl septembra vidū intervijā "Neatkarīgajā Rīta Avīzē". Tajā intervētājs uzdeva Zariņam jautājumu, kāpēc "Saskaņa" līgumu nelauž, un Zariņa atbilde nebūt neliecināja, ka partijā būtu lemts šādu soli spert. Gluži pretēji, abos medijos deputāts biedēja, ka līguma laušana nesīs radikalizāciju un ļoti nopietnas sekas Latvijas drošībai.
Vjačeslavs Dombrovskis par dzelzceļa kravu kritumu un sankcijām
Diskutējot par dzelzceļa kravu apjomu kritumu pēdējos gados, Dombrovskis raidījumā norādīja, ka kravu kritums nav Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju vērsto sankciju sekas un tas sācies jau daudz agrāk. Taču statistika Dombrovska teikto apstiprina tikai daļēji, turklāt viedokļi par krituma iemesliem dalās. Arī pašas "Saskaņas" rindās.
Dombrovskis: "Jūsu apgalvojums ir nepareizs, tā nav taisnība, un tas neatbilst patiesībai, ka šis kravu kritums kaut kādā veidā ir sankciju sekas. Šis kravu kritums faktiski jau notiek kopš kāda 2002., 2003. gada. Un tas ir saistīts ar Krievijas lēmumu investēt, būvēt savas trīs konkrētas ostas Somu līcī. Un līdz ar to tam nav nekāda īpaša sakara ar sankciju politiku."
Dombrovskis "Melu detektoram" raidījumā teikto pamatoja ar paša iepriekš vadītās domnīcas "Certus" pētījumu, kas rāda, ka pirms 17 gadiem daļu kravu plūsmas Krievija sāka pakāpeniski pārvirzīt uz jaunajām ostām Ustjlugā, Primorskā un Visockā. Taču viņam nav gluži taisnība, ka kravu kritums ir jau kopš 2002., 2003.gada, un tas redzams arī pētījumā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 2003. līdz 2005. gadam apjomi auguši, vēlāk tie ir svārstīgi, augstāko punktu sasniedzot 2011., 2012.gadā. Pēc tam gan sākās lejupslīde, kas vēlāk faktiski sakrīt ar laiku, kad ES vērsa pret Krieviju ekonomiskās sankcijas saistībā ar tās darbību Ukrainā. Eksperti kravu kritumu pēdējos gados saista arī ar Latvijas augstajiem kravu pārvadājumu tarifiem.
Jaatgādina, ka cits "Saskaņas" politiķis, bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš arī piedalījās raidījumā, vēl nesen pauda Dombrovska teiktajam pretēju viedokli. Jūlija vidū intervijā "Dienas Biznesam" viņš teica: "Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem "ekonomiskajiem kariem"." Patiesībai gan atbilst Matīsa raidījumā paustais, ka tieši pret kravu pārvadājumiem ES sankcijas nevērsa, taču tas nenozīmē, ka nozari nevarēja ietekmēt kopējā sankciju politika.
Ivars Zariņš par balsojumu saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā
2014.gada 6.martā 11. Saeima pieņēma paziņojumu, kurā nosodīja Krievijas militāro agresiju Ukrainā un pauda atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei. Zariņš raidījumā teica, ka, viņaprāt, kopā ar kolēģiem balsojumā nepiedalījās. Tā nav taisnība.
Zariņš: "Manuprāt, mēs nepiedalāmies šajā balsojumā."
Patiesībā visi 28 toreizējā "Saskaņas centra" (SC) deputāti, kas bija reģistrējušies Saeimas sēdē, ieskaitot Zariņu, nobalsoja pret paziņojumu. Neviens no SC neatturējās, nebija arī tādu, kas būtu sēdei reģistrējušies, bet balsojumā nepiedalījās. SC deputāti toreiz asi iebilda pret paziņojuma tekstu, sakot, ka tas tikai radīs vēl lielāku spriedzi un risinājums esot jāmeklē sarunās un dialogā. Kā arguments tika izmantots arī pārējo partiju nevēlēšanās atbalstīt paša SC sagatavotu deklarācijas versiju, kurā tiktu nosodīta nevis tikai Krievijas, bet gan abu pušu vardarbība.
Evija Papule par eksāmenu rezultātiem bilingvālajās skolās
Evija Papule, runājot par pāriešanu uz mācībām valsts valodā, apgalvoja, ka skolās, kur bijusi bilingvāla izglītība, eksāmenu rezultāti ir labāki. Taču šādam apgalvojumam nav pamatojuma, un atsevišķi publiski pieejamie dati drīzāk liecina par pretēju tendenci.
Papule: "Ja mēs runājam par bilingvālo izglītību, tad jūs labi redzat, kādi ir eksāmenu rezultāti skolās, kur ir bijusi bilingvālā izglītība. Tie ir augstāki, īpaši eksaktajā jomā."
Lūgta precizēt, kuri dati šādu sakarību pierāda, Papule, kas ilgus gadus strādājusi Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), atzina, ka kvalitatīvi veiktas analīzes, piemēram, pa līdzīgu skolu grupām un vairākiem gadiem, šajā ziņā nav. Atsevišķi Valsts izglītības satura centra publiskotie dati, kas tiešām rāda, ka dažu eksāmenu rezultāti vidēji mazākumtautību skolās ir labāki, nav objektīvi, tā kā latviešu skolu vidējo rādītāju daudz vairāk negatīvi ietekmē gan lauku, gan profesionālās izglītības iestāžu būtiski zemākie rezultāti.
Sākotnēji Papule ieteica skatīties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA datus, kas gan nav eksāmeni, bet 15 gadus vecu jauniešu zināšanu un prasmju pārbaude. Taču tajā vismaz pēdējos divos pētījumu ciklos 2012.gadā un 2015.gadā secināts, ka nozīmīgu atšķirību nevienā satura jomā nav, turklāt nedaudz augstāki rādītāji ir tieši skolās ar latviešu mācību valodu.
Papules teikto neapstiprina arī izdevniecības "Jāņa sēta" pētījums jeb skolu karte, kas publicēts arī Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā. "Jāņa sēta" katrai vidusskolai noteikusi trīs obligāto eksāmenu (matemātika, latviešu valoda un svešvaloda) indeksu, kas aprēķināts, rezultātu kopsummu dalot ar skolā mācību gada sākumā norādīto skolēnu skaitu un trīs. "Nu nekādi nevaru piekrist, jo caurmērā labāki rezultāti ir latviešu skolās," "Melu detektoram" sacīja "Jāņa sētas" galvenais redaktors Jānis Turlajs. Analizēti tika arī 12.klašu eksāmenu rezultāti dabas zinātņu eksāmenos (ķīmijā, fizikā, bioloģijā), kur indekss mazākumtautību skolām rāda labākus rezultātus. Taču tas neatspoguļo augstāku zināšanu līmeni, jo tas ir izvēles eksāmens un mazākumtautību skolās to izvēlas kārtot salīdzinoši vairāk beidzēju.
Papule uzskata, ka ar "Jāņa sētas" pētījumu ir par maz, un aicināja salīdzināt skolas vienas pašvaldības ietvaros, taču konkrētu pašvaldību, kurā ir labāki rezultāti bilingvālajās skolās, atteicās nosaukt, lai kādu skolu nevajadzīgi neizceltu. Uz Rīgu, kur ir mikrorajonu skolu kvalitātes problēma, viņas teiktais gan neattiecoties.
Vjačeslavs Dombrovskis par sociālā budžeta uzkrājumu
Priekšvēlēšanu diskusijā Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka valsts budžets jau ilgu laiku tiek līdzsvarots, izmantojot sociālā budžeta uzkrājumu. Tā nav gluži patiesība.
Dombrovskis: "Cik daudz cilvēku zina, ka, piemēram, valsts budžets, valdības budžets patiesībā nav sabalansēts? Viņš ilgu laiku nav bijis sabalansēts. Viņš ir līdzsvarots, pateicoties tam, ka nauda tiek paņemta no sociālā budžeta. [..] Viņš tagad ir vairāk nekā 700 miljoni eiro jau trešo gadu, kas tiek izmantots tam, lai noslēptu to, ka valdība vairākus gadus nespēj sabalansēt budžetu."
Pēc Dombrovska teiktā, bija noprotams, ka nauda no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tiek ielikta valsts pamatbudžetā, kas neatbilst patiesībai. Šāda aizņemšanās notika ekonomiskās krīzes laikā, taču vēlāk nauda tika atlikta atpakaļ.
Dombrovskis "Melu detektoram" skaidroja, ka vēlējies pateikt - lielais sociālā budžeta pārpalikums tiek izmantots, lai "uz papīra" radītu zemu kopējo budžeta deficītu, kas palielinātos, ja tiktu nolemts pensionāriem maksāt lielākas pensijas. "Iespējams, apzināti sociālā budžeta izdevumi tiek turēti samērā zemi, saprotot, ka pretējā gadījumā valdībai vajadzēs samazināt savus tēriņus," sacīja Dombrovskis. Taču arī tas gluži neatbilst patiesībai.
Proti, valsts pamatbudžets tiešām nav sabalansēts, bet tā deficītu sedz ar aizņemšanos ārējos tirgos, nevis no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta. Sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikuma dēļ kopējā bilance ir labāka, taču ar to pamatbudžeta aizlāpīšanai nepietiktu. Piemēram, šogad valsts pamatbudžeta deficīts plānots 326,9 miljoni eiro, bet sociālā budžeta pārpalikums - 125,9 miljoni eiro.
Arī pensiju sistēmas eksperts ekonomists Edgars Voļskis "Melu detektoram" sacīja, ka, vienkāršoti skatoties, uzkrājums daļēji budžetu līdzsvaro, taču pēc būtības tas tiek veidots nevis matemātisku aprēķinu dēļ, bet gan saistību izpildei nākotnē. Pēc viņa teiktā, uzkrājums būs nepieciešams pēc 5 - 10 gadiem, kad demogrāfisko problēmu dēļ būs pasliktinājusies strādājošo skaita un pensionāru proporcija. Tas, ka tā notiks, bijis skaidrs jau sistēmas pirmsākumos, tāpēc tā mērķtiecīgi veidota ar iespēju uzkrāt. Šā iemesla dēļ, piemēram, arī pensiju piemaksas vairs netiek finansētas no sociālā, bet gan valsts budžeta.
