Tur priekšā jau bija Nacionālā apvienība (NA), kura ārpus koalīcijas palika principiālu iemeslu dēļ – viņu nevēlēšanos sadarboties ar "Progresīvajiem" Siliņa iztulkoja kā izstāšanos no valdības veidošanas sarunām. Līdz ar to mēģinājumi izveidot plašāku koalīciju, uz ko mudināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, cieta neveiksmi – JV kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" šobrīd ir 52 balsis Saeimā.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka jau drīzumā faktiskais atbalsts koalīcijai varētu pieaugt par vismaz vienu balsi, turklāt nemaz ne tik neticama šķiet arī atsevišķu opozīcijā nonākušo AS deputātu vēlme tomēr atgriezties pie varas.
ĪSUMĀ:
- Neveiksmi cietušas sarunas par četru partiju koalīcijas veidošanu.
- "Apvienotajam sarakstam" izteiktais piedāvājums nebija pieņemams.
- Topošā koalīcija pašlaik var rēķināties tikai ar 52 balsīm Saeimā.
- Izskanējušas bažas par divu Lemberga vadītās partijas deputātu neproporcionāli lielo ietekmi.
- Jauno valdību gan varētu atbalstīt arī "Gods kalpot Rīgai" līderis Oļegs Burovs.
- "Progresīvie" devuši mājienus, ka "Apvienotais saraksts" varētu sašķelties.
- Edvards Smiltēns, visticamāk, zaudēs Saeimas priekšsēdētāja amatu.
Nacionālā apvienība paliek opozīcijā
"Man nav tik būtiski, kādā kombinācijā – man ir būtiski, kādi būs darbi, ko valdība veiks, kad tomēr mums izdosies pavirzīties uz priekšu. Un es tiešām aicinu atmest to retoriku, bet mēģināt strādāt," – šis Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča trešdienas rītā paustais aicinājums tomēr līdz galam sadzirdēts netapa vēl dažas dienas. Politiķu retorika kļuva aizvien krāšņāka, domstarpības tika risinātas asāk, un konkurentiem veltītie izteicieni kļuva skarbāki.
Malā stāvētāja lomā šonedēļ palika NA, kuras pārstāvji gan nepiekrita Siliņas apgalvojumam, ka no sarunām par koalīciju esot izstājušies paši. Tomēr vairāku redzamu partijas pārstāvju retorika lika noprast, ka "nacionāļi" gatavojas darbam opozīcijā, taču dod mājienus, ka tas tā nepalikšot ilgi.
"Šobrīd es redzu, ka it kā, no vienas puses, ir runa par 52 deputātiem, kuri ir pauduši gatavību strādāt kopā. Nu faktiski šie 52 deputāti bija jau zināmi pēc prezidenta vēlēšanām, bet vienlaikus ir tie signāli, kurus es saņemu, ka nemaz tas piecdesmit divnieks nav piecdesmit divnieks. Ka tur arī ir dažādi viedokļi par to, vai ir labi veidot šādu mazu koalīciju ar pietiekami lielu "Latvijai un Ventspilij" (LunV) ietekmi. Tāpēc, es domāju, tur visādi pārsteigumi vēl varētu būt, ja šis modelis virzīsies uz priekšu," teic NA valdes loceklis Jānis Dombrava.
Bažas par Lemberga ietekmi
ASV sankcijām pakļautā un tiesas pirmajā instancē notiesātā bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītajai partijai "Latvijai un Ventspilij" ir sadarbības līgums ar ZZS, kuras Saeimas frakcijā ir divi tās pārstāvji – Gundars Daudze un Jānis Vucāns. Pārliecība, ka JV nobīsies iet valdībā, kur lēmumu pieņemšanu varētu nobloķēt divas ventspilnieku balsis, visticamāk, arī bija iemesls AS manevriem nedēļas garumā.
Vispirms AS solīja savu lēmumu par dalību četru partiju koalīcijā paziņot otrdienas vakarā, taču tā vietā pauda vien to, ka esot sapratuši labāku koalīcijas modeli, kuru gan uzreiz neatklāšot. Tikai diennakti vēlāk un pēc tikšanās ar Valsts prezidentu AS līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns to nolasīja: koalīcijā esot jāstrādā tagadējās valdības trijniekam, bet paplašināt to drīkstētu tikai tā, lai valsts drošībai svarīgas ministrijas nenonāktu "zaļzemnieku" vai "Progresīvo" pārziņā.
ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis šonedēļ gan kritizēja AS vadošos politiķus par bailēm pieņemt lēmumus un to nemitīgu atlikšanu, gan pauda gatavību par spīti tam ar AS deputātiem sadarboties.
Taču, AS tomēr paliekot ārpus koalīcijas, tās 52 balsīm varētu pienākt klāt ārpusfrakciju deputāta, partijas "Gods kalpot Rīgai" (GKR) vadītāja Oļega Burova balss, izriet no Valaiņa paustā.
"Progresīvie" pieļauj "Apvienotā saraksta" sašķelšanos
"Te ir jāskatās sadarbība ar politiskajām partijām. Un arī, kā mēs redzam, šeit virkne politisko spēku sastāv no vairākām politiskajām partijām. Arī Oļegs Burovs nav vienkārši Oļegs Burovs – to nekad tā nedrīkst uztvert. Tā ir politiskā partija [GKR], organizācija, ar kuru mēs arī šobrīd konsultējamies citos jautājumos, bet mēs redzam, ka ar šo politisko spēku ir iespējams veidot sadarbību," pauž Valainis un atsaucas arī uz to, ka GKR nupat ir iekļauta Rīgas domes koalīcijā, kurā vadošo lomu uzņēmās JV ar jauno mēru Vilni Ķirsi priekšgalā.
"Progresīvie" savukārt Rīgā nonāca opozīcijā. Partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs teorētisko iespēju par sadarbību ar Burovu valdības koalīcijā noraidīt gan nesteidz. "Progresīvo" pārstāvis pieļauj, ka, arī AS paliekot opozīcijā, koalīcijas atbalsts Saeimā ar laiku varētu kļūt plašāks, pateicoties šīs frakcijas deputātiem:
"Tas kopumā jau ir labi, ka politiskais spēks ir gatavs strādāt opozīcijā, bet es noteikti nebūtu pārsteigts, ja nu gadījumā veidotos trīs partiju koalīcija, ja pēc kāda laika būtu atsevišķi deputāti, kas tomēr meklētu iespējas varbūt sastrādāties arī ar koalīciju.
Man grūti teikt, bet es nebūtu pārsteigts, ņemot vērā, ka zinu vairākus deputātus AS, kas tomēr ir nākuši politikā strādāt."
Siliņa apgalvo, ka izdarījusi maksimālo koalīcijas paplašināšanai
Siliņa termiņu AS atbildei par pievienošanos koalīcijai vairākkārt pārlika – arī pēc tam, kad AS atteicās piedalīties visu iespējamo topošās valdības partiju sanāksmē valdības nama bibliotēkā. Tomēr galu galā viņa nosprauda termiņu, kas sakrita arī ar Valsts prezidenta publiski pausto – piektdienas, 1. septembra, pusdienlaiks, kas pēc tam ļautu arī politiķiem un sabiedrībai pievērsties Zinību dienai un jaunā mācību gada sākumam.
"Šodien arī vienojāmies par labas korporatīvās pārvaldības principiem, kas būtu jāievēro jebkurā gadījumā, veidojot valdību, kas arī, es domāju, ir šīs AS bažas. Tā ka – tas ir AS lēmums. Mēs esam, es no savas puses esmu, manuprāt, izdarījusi visu, uzklausījusi visas viņu bažas. Es esmu atbildējusi arī par šīs ZZS potenciālās ietekmes nošķiršanu no sankcionētās personas, tāpat arī par šo drošības jomu esam izrunājuši un arī AS vēlētājiem doto solījumu par potenciālo mažoritāro vēlēšanu sistēmu... Šis viss tālāk ir AS rokās. Es vairs neredzu, ko es varu izdarīt, lai viņi izšķirtos par šo lēmumu. No manas puses, manuprāt, es esmu izdarījusi maksimāli iespējamo," paziņoja Siliņa.
Smiltēns, visticamāk, zaudēs amatu
Ceturtdienas vakarā, tātad dažas stundas pēc Siliņas paustā, AS Saeimas frakcijas telpās uz publiski neizsludinātu sanāksmi sanāca gan frakcijas deputāti, gan apvienību veidojošo partiju valdes locekļi. "De facto" ieradās Saeimā neilgi pēc sapulces beigām, taču atklāt, kas tad īsti ir izlemts, negribēja neviens, arī ne frakcijas vadītājs un AS līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars:
"Apspriedām visu esošo situāciju, turpinām neformālas sarunas. Kā es jau pa dienu teicu, nekas nav mainījies. Aizsūtījām savu redzējumu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu, ko mēs darījām zināmu arī jums, par to ir informēti arī NA kolēģi. Un, nu, mēs esam konsekventi savos lēmumos. (..) Mēs redzam savus izaicinājumus, kuri visiem kopā jāpārvar, norādām uz riskiem. Ja cilvēki akceptē tos riskus un izaicinājumus, mēs tos varam kopā arī pārvarēt.
Bet ja pasaka, ka nē, tikai nē, ka nav – nu tā jau vairs nav partnerība. Mēs esam par to, ka mēs strādājam kā partneri. Ja mums tiek piedāvāta stratēģiskā partnera loma topošajā koalīcijā, nu tad ar stratēģisko partneri gana stratēģiskus jautājumus, īpaši valsts drošības konteksta jautājumus, apspriež."
Lai gan politikas kuluāros šāds iznākums tika prognozēts jau vismaz kopš otrdienas, konkrētu atbildi par savu dalību koalīcijā AS sniedza pēdējā brīdī – piektdienas rītā. AS līderi Saeimā apgalvo, ka lēmums, kas faktiski nozīmē palikšanu opozīcijā, esot pilnīgi vienprātīgs un frakcija palikšot vienota arī turpmāk.
Tomēr "De facto" zināms, ka apvienības iekšienē virmo arī pilnīgi pretējas noskaņas: sašutums par atteikšanos no varas un dusmas par nevēlēšanos uzņemties politisko atbildību, piemēram, par Ekonomikas ministriju.
Jau pirmdien jaunās koalīcijas partneri sāks strādāt pie valdības deklarācijas. Amatu sadalījums pagaidām atklāts netiek, tomēr vienu lietu koalīcija neslēpj – Saeimas priekšsēdētāja amatā nepaliks viens no "Apvienotā saraksta" līderiem Edvards Smiltēns.
KONTEKSTS:
Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī opozīcijā esošos Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos" un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs premjera amatam nominēja Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), aicinot izveidot iespējami plašāku koalīciju.
Nacionālā apvienība paziņoja, ka ar "Progresīvajiem" valdībā kopā nestrādās. Savukārt "Apvienotais saraksts" noraidīja Siliņas piedāvājumu koalīciju veidot četriem politiskajiem spēkiem un piedāvāja savu modeli, saglabājot līdzšinējo koalīciju un izvirzot īpašus nosacījumus ZZS dalībai valdībā.
