Divi «Stabilitātei!» deputāti nepierāda valsts valodas zināšanas – viens nenokārto, otrs nenāk

Partijas "Stabilitātei" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs LSM.lv norādīja, ka šie sodi viņu neuztrauc:

"Mēs esam pretimnākoši, nav pienākuma Latvijas Republikas Saeimas deputātam iet uz šādām pārbaudēm, bet mēs ejam, runājam."

Lūgts precizēt, kā tas var nebūt pienākums, ja tieši par šo valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu deputātiem ir piemēroti administratīvie sodi un arī tiesa to apstiprināja, Rosļikovs teica: "Tas ir strīdīgs jautājums."

Politologs Juris Rozenvalds, lūgts komentēt šo situāciju, pauda lielu izbrīnu, kā vispār iespējams, ka Saeimas priekšstāvji varēja tik ilgi ignorēt valsts iestāžu aicinājumu ierasties uz pārbaudi, un kā var strādāt Saeimā, nelietojot atbilstošā līmenī valsts valodu. Viņš arī brīnās, kāpēc nerīkojas deputāti, kuriem ir stingra nostāja valsts valodas jautājumos, un neizmanto viņu rīcībā esošās iespējas.

Par ko deputātiem piemērots sods

"Deputātam Jefimijam Klementjevam piemērots administratīvais sods par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, lēmums stājies spēkā 2024. gada 14. augustā. Savukārt deputātam Viktoram Pučkam piemērots administratīvais sods par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu, lēmums ir pārsūdzēts," LSM.lv pastāstīja VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Madara Rēķe.

Pēc Rēķes stāstītā, Klementjevs ieradās uz pārbaudi, runāja ar centra pārstāvjiem, un centrs pārliecinājās, ka Klementjevs nelieto valsts valodu atbilstoši noteiktajam apjomam.

Uz jautājumu, kāda rīcība seko, ja deputāts nav nokārtojis valsts valodas lietojuma pārbaudi, VVC pārstāve atbildēja: "Mēs varam vairākkārtīgi sodīt, bet jāievēro samērīgi laika brīži, kad dod personai iespēju uzlabot savu valodas lietojumu. Pienākums ir novērst pārkāpumu - apgūt valsts valodu un to ikdienā lietot. Protams, katras personas ziņā ir, kā tā novērš pārkāpumu, cik īsā vai ilgā termiņā, nekādas citādas darbības no mūsu puses neseko."

Rosļikovs: Sodus varētu rakstīt līdz bezgalībai

Šis Saeimas sasaukums izceļas jautājumā, kas skar valsts valodas lietojuma pārbaudi, nekad nav bijis tāds sūdzību skaits. Jau pavisam drīz pēc tam, kad 14. Saeima sāka darbu 2022. gada rudenī, VVC saņēma četras sūdzības par "Stabilitātei!" deputātu valsts valodas prasmēm un aicināja šos deputātus uz valsts valodas lietojuma pārbaudi. Neviens no viņiem neieradās, tādēļ centrs piemēroja administratīvo naudas sodu.

Klementjevs un Pučka naudas sodus uzreiz nomaksāja, bet divi citi partijas biedri, Saeimas deputāti Nataļja Marčenko-Jodko un Dmitrijs Kovaļenko, pārsūdzēja tiesā VVC lēmumu par to, ka viņi nepildīja amatpersonas likumīgās prasības, tomēr Tiesas lēmums nebija viņiem labvēlīgs. Klementjevs toreiz portālam "Delfi" atzina, ka samaksājis 280 eiro lielu naudas sodu un aicinājumu uz šīm pārbaudēm sauca par politisku lēmumu.

Par VVC piemēroto pēdējo sodu LSM.lv neizdevās uzzināt Klementjeva viedokli, jo ne pirmdien, ne otrdien uz zvaniem viņš neatsaucās.

Šī gada sākumā VVC saņēma iesniegumus, kas apšaubīja ne tikai šo pašu četru, bet vēl divu citu "Stabilitātei!" deputātu valodas prasmes, taču šie divi deputāti rīkojās citādi – uzreiz apmeklēja VVC pārbaudi, un viņu valsts valodas zināšanas tika atzītas par atbilstošām. Arī "Stabilitātei!" deputāti Marčenko-Jodko un Kovaļenko šogad beidzot apmeklējuši valsts valodas lietojuma pārbaudi.

"Deputāti ieradās, inspektori veica pārbaudi, sarunas laikā bija jūtamas atsevišķas kļūdas, bet nebija tādu iebildumu, lai varētu piemērot sodu. Tika atzīts, ka personas lieto valsts valodu," saka VVC pārstāve Rēķe.

"Stabilitātei!" līderis Rosļikovs uzsvēra: no sešiem uz VVC valsts valodas lietojuma pārbaudi aicinātajiem deputātiem četri ir to nokārtojuši un tikai divi "nav pabeiguši komunikāciju ar Valsts valodas centru". Kopumā Saeimā ir desmit šīs partijas deputāti. 

"Mēs esam ļoti pretimnākoši, kaut mēs varējām ar pirmo deputātu iestāties pozā, un neviens neko nevar izdarīt, viņi tos sodus var rakstīt līdz bezgalībai," sacīja Rosļikovs un uzsvēra, ka deputāti nerīkojas ļaunprātīgi, viņi cenšas savās kompetencēs un iespēju robežās sadarboties. Viņš uzskata, ka saukšana uz VVC pārbaudēm ir "politiski angažēta lieta".

"Pučkas kungam bija nosūtīta vēstule, ko viņš saņēmis diemžēl ar novēlojumu, teiksim tā, tas laiks ir pagājis, mēģinājām sakomunicēties, lai kaut kādā veidā sarunātu citu datumu, bet Valsts valodas centrs neiet mums pretī. Klementjeva kungam vēl viennozīmīgi ir iespēja komunicēt ar Valsts valodas centru, ko viņš arī darīs," stāstīja Rosļikovs. 

Pučka LSM.lv sacīja: "Vasarā es biju aizņemts, par ko arī brīdināju Valsts valodas centru, viņi manu brīdinājumu ignorēja. (Vēstuli) diemžēl saņēmu par vēlu un tālāk komunicēšu ar Valsts valodas centru."

Var izvairīties ilgi

Rēķe arī norādīja, ka normatīvajā regulējumā nav paredzētas citādākas tiesiskās sekas kā vien administratīvais sods Saeimas deputātiem par Valsts valodas likumā paredzētā pienākuma nepildīšanu. Proti, prast un lietot valsts valodu amata pienākumiem nepieciešamajā apjomā.

"Tādējādi, ja VVC normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatē, ka Saeimas deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim vai deputāts bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz valsts valodas lietojuma pārbaudi, deputātam tiek piemērots administratīvais sods," viņa turpināja.

Līdz ar to sanāk, ka, iespējams, deputāti var izvairīties no valsts valodas lietojuma pārbaudes kaut visu Saeimas sasaukuma laiku –

ja pēc VVC aicinājuma neapmeklē valsts valodas lietojuma pārbaudi, seko administratīvais sods, ko var pārsūdzēt, pēc tam nelabvēlīga tiesas sprieduma gadījumā sodu nomaksā un dzīvo līdz nākamajai sūdzībai, ja tādu VVC saņem. Vai uzreiz nomaksā sodu. Tad atkal šis process var sākties no jauna, kā tas bijis arī atsevišķu "Stabilitātei!" deputātu gadījumā. Turklāt izvairīšanās gadījumā VVC nav iespējas noskaidrot, kādas ir valsts valodas lietojuma prasmes.

Politologs Juris Rozenvalds, lūgts komentēt šo situāciju, to sauca par skandalozu: ja Saeimas deputāti nezina valsts valodu pietiekamā līmenī, kā gan viņi var komunicēt par likumiem, dažādiem valstij svarīgiem jautājumiem.

"Tā bardzība [attiecībā uz valsts valodas prasmēm – red.] tiek pielietota attiecībā uz parastiem iedzīvotājiem, kuri ar savu valodas nezināšanu nodara daudz mazāku sociālo kaitējumu nekā šie priekšstāvji, ja viņi skaidri demonstrē, ka var gadiem ilgi lavierēt. Tas nedara godu Latvijas valstij un parlamentam," norādīja Rozenvalds.

Otrs mehānisms nav iedarbināts. VISC pārbaude

Tiesa, par Saeimas deputātiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem ziņojumu parlamentam sniedz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto informāciju. Proti, pāris reižu gadā Saeimas plenārsēdē šīs komisijas pārstāvis nolasa sarakstu ar administratīvi sodīto deputātu vārdiem un likuma pantiem par viņu veiktajiem pārkāpumiem, tā sniedzot ziņas visiem deputātiem.

Ir kāds VVC valodas pārbaudēm paralēls mehānisms, kas līdz šim nav bijis iedarbināts, un tas ir Saeimas Kārtības rullī paredzētais.

Atbilstoši tajā ietvertajam regulējumam Saeima var lemt par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi, ko nodrošina Valsts izglītības satura centrs (VISC). Tā ir jau detalizētāka pārbaude par VVC valsts valodas lietojuma pārbaudēm. "Tas nozīmē - ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi," skaidroja Rēķe.

Ja atklājas, ka deputāta valsts valodas prasmes neatbilst vai ja deputāts neierodas uz VISC pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.

Kāpēc Saeimas deputāti, gadiem zinot par atsevišķu deputātu izvairīšanos no valsts valodas pārbaudes, neiedarbina Saeimas kārtības rullī noteikto? Politologs Rozenvalds sacīja: "Ja Saeimas deputātiem ir valsts valoda jāzina un jāapliecina zināšanas, tad par ko vispār ir runa?! Es domāju, ka [citiem deputātiem] sāk darboties tas faktors: "Nu, ziniet, mēs tepat tik simts esam, nu ko, nu labi, mēs varam retorikā pabļaustīties, bet ko tu iesi un darīsi!" Bet zivs pūst no galvas, pirmām kārtām jāsaved kārtībā tā virsotne un elite. [..]

Es brīnos - kur ir tie brašie deputāti, kas sit dūri krūtīs un saka: "Galvas noliksim par latviešu valodu!"? Nu, kur tad viņi ir? Te būtu svarīgi parādīt visai sabiedrībai."

Par izvairīšanos no valsts valodas lietojuma pārbaudes VVC pārstāve Rēķe sacīja: deputāti jau rāda priekšzīmi, un, ja viņi paši pieļauj pārkāpumus, apzināti ignorē valsts iestādes prasības un nepilda savus pienākumus, tad tas nav pozitīvi vērtējams.