Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pavasarī iesniedza grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, paredzot prasību informēt vēlētājus par mākslīgā intelekta rīku izmantošanu aģitācijas materiālos.
Idejas likuma papildināšanai šoreiz sniedza tikai institūcijas, deputāti iesaistījās priekšlikumu apspriešanā. Iesaistījās vairāku valsts institūciju, tiesībsargājošo iestāžu, reklāmas, mediju, komunikācijas, universitāšu un informācijas tehnoloģiju jomas pārstāvji. Otrdien, 3. septembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti pievērsās tiem priekšlikumiem, kas atbalstīti darba grupā.
Likumu plāno papildināt ar prasību - ja apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā vai aģitācijas materiālā izmanto mākslīgā intelekta sistēmas radītu personas atveidojumu vai realitātei neatbilstošu notikumu, par to jābūt skaidrai un nepārprotamai norādei.
Runa ir par attēliem, audio vai video saturu, bet ne tekstiem.
"Varētu būt situācija, ka mākslīgais intelekts, piemēram, "ChatGPT", rada deputāta kandidāta runu vai uzrunu. Jautājums, vai šādos gadījumos jānorāda, ka pats kandidāts to nav radījis, bet ar mākslīgā intelekta palīdzību. Mēs konstatējām, ka tie būtu mazsvarīgākie gadījumi," skaidro KNAB Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes vadītāja Anna Aļošina.
Līdz ar šādu vispārīgāku formulējumu likumprojektā pašlaik neparādās daudz apspriestais termins "dziļviltojums" gadījumiem, ja aģitācijas materiālā "atdzīvojas" un uzrunā kāda mirusi vai neeksistējoša persona. Taču likumā būs paredzētas KNAB priekšnieka pilnvaras pēc ekspertu atzinuma nekavējoties aizliegt ar mākslīgā intelekta sistēmu radīta aģitācijas materiāla izplatīšanu.
Tas attiektos, piemēram, uz priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu sociālajos medijos, viltotu kontu profilos.
Uz aktīvu KNAB darbu šādu gadījumu izķeršanā cer Sabiedriskās politikas centra "Providus" vadītāja Iveta Kažoka. Agrāk nepietiekami aktīvi izķēra, piemēram, medijos publicētas intervijas un citus materiālus bez skaidrām norādēm par priekšvēlēšanu aģitāciju, vērtē Kažoka.
"Ja KNAB šādos gadījumos būtu vairāk sodījis, attiecīgie preses izdevumi to tā neatļautos darīt. Līdzīgi būtu jārīkojas par mākslīgā intelekta izmantošanu. Tieši KNAB ir jāpasaka, ko tas uzskata par skaidru un nepārprotamu norādi. Manā izpratnē tas nevar būt mazs, īsti ar acīm neuztverams tekstiņš, kas pasaka, ka materiāla veidošanā izmantots mākslīgais intelekts. Ir jābūt skaidrai norādei – kas attiecīgajā materiālā ģenerēts ar mākslīgo intelektu," pauž Kažoka.
Saeima otrajā lasījumā šos likuma grozījumus skatīs 12. septembrī. Savukārt galīgajā lasījumā tos paredzēts papildināt un pieņemt līdz gada beigām, lai tie stātos spēkā pirms pašvaldību vēlēšanām nākamajā gadā.
