Pētījuma par Ukrainas iedzīvotājiem un to vajadzībām Latvijā veicēji uzsvēra, ka dati par to, cik daudz ukraiņu Latvijā dzīvo, atšķiras. Šī gada sākumā pagaidu aizsardzības statuss piešķirts vairāk nekā 43 000 cilvēkiem no Ukrainas, bet Centrālās statistikas pārvalde pēc dažādiem datu reģistriem norāda, ka šeit uzturas apmēram 26 000 ukraiņu.
Pētījums liecina, ka daudzās jomās viņi saskaras ar tādām pašām problēmām kā citi Latvijas iedzīvotāji.
Taču ir problēmas, kas iezīmētas tieši specifiski ukraiņiem – atbalsta trūkums bērniem, valodas problēmas un arī diskriminācija.
"50% mums atbildēja, ka viņi ir jutušies apdraudēti savas piederības Ukrainai dēļ. Tāpat arī par diskrimināciju runājot... Tā ir diezgan izplatīta mājokļu jautājumā un sociālajos tīklos," norādīja sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Dace Meilija.
Domās un darbos kopā ar Ukrainu!
Godinot Ukrainas neatkarības dienu 24. augustā, sabiedriskie mediji un "Ziedot.lv" 3 nedēļu garumā vienojas atbalsta akcijā Ukrainai, aicinot ziedot Ukrainas aizstāvjiem.
Šajā laikā sabiedrisko mediju saturā ikdienas ziņas par Ukrainu papildinās īpašas intervijas un reportāžas no kara zonas, stāsti par ukraiņu ikdienu Ukrainā un Latvijā.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu 5 eiro ar PVN) vai ziedot.lv/ukrainai.
Pētījumā atzīmēts, ka 50% Latvijā ir mājsaimniecības, kur ir vismaz 1 skolas vecuma bērns. Aptuveni puse no Ukraiņu bēgļu bērniem Latvijā neapmeklē skolu klātienē. Kā stāstīja Ukrainas civiliedzīvotāju kopienas Latvijā pārstāve – tas ir socializācijas trūkums vienaudžu negatīvās attieksmes dēļ, kā arī nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ.
"Lielākā daļa cilvēku un bērnu Latvijā nokļuva pēc Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai. Un viņiem ir psiholoģiskas problēmas. Viņiem ir bail no visa! Bērni skolā nevar saprast, ko skolotājs viņiem saka un ko apkārtējie vēlas...
Viņi nesaprot, kas notiek un kur viņi atrodas, tāpēc viņi atrod vieglāku variantu. Un vieglāks variants ir mācīšanās attālināti," skaidroja Ukrainas civiliedzīvotāju kopienas Latvijā pārstāve Ludmila Vakula.
Ko darīt, lai ukraiņus integrētu Latvijas sabiedrībā arvien vairāk? Kā sacīja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala, ir nepareizi pielīdzināt visus vienādi:
"Tas, kā karš ir viņus traumējis, arī tam ir ļoti būtiska nozīme. Patiesība ne visi... Lielākā daļa, kas šeit ierodas, var ar pilnu atdevi iesaistīties nodarbinātības tirgū. Līdz ar to mums ir jādomā par atbalsta mehānismiem visplašākajā izpratnē arī tiem, kas ir ieradušies šeit pirms pensijas vecumā, kas ir ieradušies šeit ar vairākiem bērniem un ir vieni paši."
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 450 dalībnieku, un tas veikts ar mērķi turpmākajos gados viegli identificēt un uzkrāt ziņas par Ukrainas civiliedzīvotājiem.
